Akadēmiskais centrs
Andrejs ir jauns un talantīgs vēsturnieks, kas šobrīd strādā pie disertācijas par tēmu “Krievu pretboļševiku kustība Latvijā 1920.-1940. gadā.” Vairākums aptaujas dalībnieku ir novērtējuši vēsturnieka uzņēmību un drosmi runāt un rakstīt par neērtām un noklusētām tēmām Latvijas vēsturē, kuras līdz šim nav bijušas pētnieku uzmanības lokā, piemēram, t. s. “balto” krievu lomu cīņā pret Pētera Stučkas spēkiem Latvijas Neatkarības karā.
“Savos pētījumos esmu galvenokārt pievērsies krievu pretboļševiku kustībai Latvijā starpkaru periodā. Pretboļševiku spēkiem ciešot sakāvi un bēgot no Padomju Krievijas, izveidojās sava veida krievu emigrācijas fenomens visā pasaulē, kas pārauga sava veida pretošanās kustībā padomju režīmam. Latvija nebija izņēmums. Šos notikumus nevar skatīt atrauti no citām krievu emigrācijas izpausmēm, tāpēc var teikt, ka pētu visu, kas saistīts ar krievu kopienu Latvijā līdz 1940. gadam,” tā par savu darbu stāsta Andrejs Gusačenko. Ar laiku vēsturnieks iecerējis dziļāk pētīt pretboļševiku kustību arī 1940. gadā un vēlāk.
Aptaujas dalībnieki, kas izvēlējās balsot par Andreju, izceļ arī vēsturnieka aktīvo dalību dažādās konferencēs un citos pasākumos, gan lasot lekcijas, gan sagatavojot publikācijas, tā ne tikai veicinot dialogu par minoritāšu lomu cīņā par Latvijas neatkarību, bet arī plašāku redzējumu uz Latvijas valsts izveides procesiem kopumā.
Arī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības ieskatā idealizēts un šaurs skatījums uz brīvības cīņām kā tikai latviešiem piederošu procesu nereti traucējis saskatīt kopsakarības, izprast notikumus arī mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā, tāpēc ir svarīgi atklāti runāt arī par neērtiem un, iespējams, reizēm nepatīkamiem jautājumiem, un tas pamatā ir viens no vēsturnieku uzdevumiem.
Video intervija ar Gada vēsturnieku 2020 Andreju Gusačenko pieejama šeit.
Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.
Pērn aptaujā par gada vēsturnieku atkārtoti tika izvēlēts prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr.hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.
