Natālija Jermolajeva. © Foto: Gatis Orlickis, Baltic Pictures photo agency

Latvijas Universitātes absolvente Natālija Jermolajeva izstrādā projektu par stāju koriģējošu T-kreklu, kurā iestrādāta “atmiņa”, lai krekls varētu atgriezties sākotnējā stāvoklī. Pētījuma ideju N. Jermolajeva prezentēja 25. septembrī pasākumā LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena.

Stāju koriģējošā T-krekla Correcty darbības modelis ir balstīts uz atsperu principu un materiāla “atmiņu”, un spēju atgriezties sākotnējā stāvoklī. Atsperu principu nodrošina elastīgā kombinācija, kas ir ielīmēta T-krekla pamatkonstrukcijā, bet materiāla elastību nodrošina ar fizikāliem testiem piemeklētās drānas. 

“Stājas problēma skar jebkuru, īpaši mūsdienās, kad sēžam pie datoriem, skatāmies telefonos. Cilvēkiem ar stājas problēmām ir zemāka emocionālā labsajūta, viņiem trūkst pašpārliecinātības,” stāsta N. Jermolajeva.

Stāja ir dzīves kvalitātes jautājums, kurā liela nozīme ir fiziskās veselības rādītājam, psihiskās veselības rādītājam, estētikai, dzīves kvalitātei un pašpārliecinātībai.

Svarīgi, lai tiek stiprināti muskuļi un muskuļu atmiņas trenēšana. Šobrīd N. Jermolajeva studē Rīgas Tehniskajā universitātē “Materiālzinātņi un tehnoloģiju”. Stāju koriģējošā T-krekla dizainu studente ir izstrādājusi kopā ar mediķiem, kas ārstē muguras problēmas.

T-kreklā ir iestrādāta speciāla elastīgā shēma, kas trenē muguras muskuļu atmiņu. Kreklā iestrādāta ir arī elastīga trikotāža, elastīga konstrukcija, kas nodrošina “atsperes” principu un krekls sastāv no speciāla materiāla ar lieliskām higiēniskām īpašībām.

“Salīdzinājumā ar konkurentiem mūsu krekliem ir labāka koriģējošā shēma, patīkamāks materiāls, tā nav sintētika, vai kompressveļa, krekls ir lētāks, vieglāka kopšana, jo to var mazgāt arī veļasmašīnā un ir diskrētāks,” vēl par krekla īpašībām stāsta studente N. Jermolajeva.

Pašlaik ir izveidots prototips un tiek veikta ražošana, tiek veikta papildus mērogošana, veikti individuālie efektivitātes testi un aktīvi tiek veikta sadarbība arī ar mediķiem.


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Dalīties

Saistītais saturs

Anete Ozola: valoda nevar pastāvēt, ja nav dialektu
03.12.2020.

Anete Ozola: valoda nevar pastāvēt, ja nav dialektu

LU pētnieki izstrādā jaunu analītisku rīku Alcheimera slimības izpētei
01.12.2020.

LU pētnieki izstrādā jaunu analītisku rīku Alcheimera slimības izpētei

Dardega Legzdiņa: Zobi kā cilvēka bioķīmiskais arhīvs
30.11.2020.

Dardega Legzdiņa: Zobi kā cilvēka bioķīmiskais arhīvs

Skrinings.lv – digitālais tilts starp sabiedrību un pētniekiem
27.11.2020.

Skrinings.lv – digitālais tilts starp sabiedrību un pētniekiem

Pētnieks U. Bērziņš: Ar sakārtotu sistēmu iespējams paātrināt biomedicīnas datu apmaiņu
25.11.2020.

Pētnieks U. Bērziņš: Ar sakārtotu sistēmu iespējams paātrināt biomedicīnas datu apmaiņu

DF LAB – ekosistēma studentu inovācijām veselības tehnoloģiju jomā
24.11.2020.

DF LAB – ekosistēma studentu inovācijām veselības tehnoloģiju jomā

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus
23.11.2020.

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus

LU pētnieks Pēteris Lesničenoks: Viļņu enerģija nākotnē ir attīstības garants
20.11.2020.

LU pētnieks Pēteris Lesničenoks: Viļņu enerģija nākotnē ir attīstības garants