Zinātņu un Dabas māja LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Pieprasījums pēc augstākās izglītības pēdējos divdesmit gados ir strauji palielinājies, un speciālisti tiek gatavoti tādās profesijās, kurās agrāk augstāko izglītību nevajadzēja, – piemēram, sociālās aprūpes darbinieki, bērnudārzu audzinātāji vai medicīnas māsas. Ja kādreiz augstākā izglītība bija, ja tā var teikt, ekskluzīva privilēģija, tad mūsdienās visā pasaulē aug gan studentu, gan izglītību ieguvušo speciālistu skaits.

Taču līdztekus kvantitātei mēs nedrīkstam piemirst par kvalitāti, jo bez tās augstākā izglītība nevarēs atgūt kādreizējo spozmi un Latvijas augstskolu beidzēji iegūt izglītību, kas atbilstu visaugstākajiem Ziemeļeiropas valstu kritērijiem. Atcerēsimies, ka Rīgas Politehnikums Krievijas impērijā XX gadsimta sākumā bija viena no vadošajām augstskolām ne tikai pēc studentu, doktorantu un pasniedzēju skaita, bet arī pēc studiju un pētniecības kvalitātes.

Savukārt kvalitātes paaugstināšanā nepārvērtējama nozīme ir pasniedzējiem, viņu erudīcijai, redzesloka plašumam, spējai kritiski domāt. Akadēmiskās saimes atjaunošana ir viens no tuvāko gadu uzdevumiem, un aprēķini liecina, ka būtu nepieciešams, lai doktorantūras beidzēju skaits valstī pieaugtu 350–400 cilvēkiem gadā. Vēlams, lai 100–120 speciālistu paliktu augstskolās, bet pārējie būs laipni gaidīti gan citās zinātniskajās iestādēs, gan uzņēmumos tautsaimniecībā, gan valsts pārvaldē. Ieskatam – pašlaik doktorantūru katru gadu beidz aptuveni 150 jauno zinātnieku, un pēdējos gados vidēji 44% no visām disertācijām tiek aizstāvētas LU.

Protams, ka izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešams jauns, augstāks doktorantūras līmenis, jauna tās attīstības pakāpe. Jāatzīst, ka pašlaik aizstāvēto disertāciju kvalitāte dažādās jomās ir atšķirīga, tāpēc pakāpeniski plānots ieviest vienotas prasības – vienotus uzņemšanas un studiju noteikumus, zinātniskā darba izpildes kritērijus, kā arī administratīvo atbalstu, kas būs lielāks nekā pašlaik. Tas palīdzēs paaugstināt kopējo līmeni, kā arī nepieļaut plaģiātismu un citus “nāves grēkus” zinātnē, kas diemžēl reizēm ir pieļauti.

Latvijas Universitāte vēlas panākt, lai zinātniskajos darbos ir vairāk atklājumu un disertāciju aizstāvēšana kļūst par jaunu, oriģinālu ideju prezentēšanu un argumentēšanu. Lai aizvien retāk disertācijas ir tikai šauri orientētu tēmu izpēte un faktu apkopojumi, kurās ieguldīts pamatīgs darbs, bet kam pietrūkst jaunrades.

Tāpēc jaunā vienotā doktorantūras skola paredz topošajiem doktoriem veidot nepieciešamo inteliģences bāzi, kas ietver zināšanas ne tikai izvēlētajā specialitātē, bet arī dažādās citās jomās – fizikā, ķīmijā, inženierzinātnēs un sociālajās zinātnēs, statistikā u.c., bez kuru pamatu apgūšanas nav iespējami panākumi. Piemēram, arī medicīnā nepieciešamas zināmas dizainera prasmes. Mūsdienās sirds vārstuļa operācija vairs nav nekas sarežģīts, taču tik un tā pirms operācijas ir jāizstrādā dizains, lai būtu redzams, kā tā jāveic. Šādas zināšanu bāzes radīšana tuvākajos gados būs izaicinājums, taču bez tās nav iespējama topošo zinātņu doktoru sagatavošana nepieciešamajā līmenī.

Saprotams, ka uzreiz pēc doktorantūras beigšanas reti tiek veikti ļoti nozīmīgi pētījumi un notiek lieli atklājumi, katram zinātniekam priekšā būs nākamās attīstības pakāpes, taču doktorantūras uzdevums ir veidot zinātnes, kultūras un sabiedrības filozofiju saprotošu personību, kam ir starta kapitāls tālākai darbībai.

Pašlaik LU ir 24 doktora studiju programmas. Divu gadu laikā pakāpeniski notiks to konsolidācija līdz 12, bet pēc tam vēl līdz 9–10 programmām, un visās būs vienojošais saturiskais serdenis, kas nodrošinās atbilstību doktora studiju būtībai un sūtībai, neaprobežojoties tikai ar empīrisku datu savākšanu. Vēlamies studiju vadīšanā un uzraudzībā iesaistīt ne tikai kvalificētus mūsu universitātes zinātniekus, bet arī augsta līmeņa speciālistus no citām zinātniskajām institūcijām, uzņēmumiem, arī no ārzemēm, tā ienesot pasaules zinātnes elpu. No darbu vadītāju līmeņa lielā mērā būs atkarīgs jauno zinātnieku sasniegtais rezultāts – disertāciju kvalitāte.

Disertāciju aizstāvēšanā plašāk ieviesīsim jau tagad atļauto un daudzviet pielietoto atvērto diskusiju un ekspertu pieaicināšanu atbilstoši katra pētījuma specifikai. Savukārt doktorantūras skolas pārstāvja klātbūtne padomē nodrošinās, ka tiek noturēts kopīgais līmenis.

Pārmaiņu rezultāti parasti ir redzami tikai pēc zināma laika, un arī zinātnieku sagatavošanas jauno kvalitāti varēsim just pēc gadiem pieciem, 10 un dažos aspektos pat pēc 20, taču process jau ir uzsākts.

Dalīties