Akadēmiskais centrs
Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju pabeigšanas, CSP veikusi 2017. gada absolventu datu analīzi par ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018. gada beigās.
Vairāk nekā 90 % absolventu bija nodarbināti gadu pēc izglītības iegūšanas LU Rīgas Medicīnas koledžā, LU P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē un LU Rīgas 1. medicīnas koledžā, liecina CSP dati.
Savukārt starp Latvijas lielākajām augstskolām LU sasniegusi 85 % nodarbinātības līmeni, kas ir viens no labākajiem rezultātiem.
“Ņemot vērā, ka nodarbinātības rādītāji neatspoguļo visus cilvēka dzīves un karjeras pavērsienus, varam uzskatīt, ka LU absolventu darba iespējas ir plašas un tiek izmantotas. Mūsu universitāte sniedz tik plašu izglītību, ka pēc tās ir pieprasījums ne tikai tiešajā specialitātē. Mēs redzam arī to, ka darba devējus ir vērts iesaistīt gan studiju programmu izstrādē, gan darba aizstāvēšanas komisijās,” uzskata LU prorektore humanitāro un sociālo zinātņu jomā profesore Ina Druviete, piebilstot, ka šie dati arī atspēko dažkārt izplatīto pieņēmumu par sociālo un humanitāro zinātņu pārprodukciju.
2018. gadā nodarbinātības līderi bija lauksaimniecības un izglītības nozares absolventi – 90,3 % lauksaimniecības programmu un 89,3 % izglītības programmu absolventi bija nodarbināti gadu pēc absolvēšanas. Savukārt retāk nākamajā gadā pēc studiju absolvēšanas strādāja humanitāro zinātņu un mākslas programmu, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas absolventi (nodarbinātības līmenis attiecīgi – 73,2 % un 79,5 %).
Lielākā daļa veselības aprūpes un sociālās labklājības programmu beidzēju strādāja izvēlētajā virzienā:
- 98,3 % zobārstniecības studiju beidzēju strādāja kā zobārsti vai zobārstu asistenti un palīgi;
- 87 % ārstniecības studiju beidzēju strādāja kā ārsti vai veselības aprūpes jomas speciālisti;
- 70,7 % sociālās labklājības studiju beidzēju strādāja kā sociālās labklājības jomas vadītāji, sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti, sociālā darba speciālisti;
- 78 % pedagoģijas studiju beidzēju strādāja kā izglītības jomas vecākie speciālisti vai izglītības jomas vadītāji. Fizikālo zinātņu un dzīvās dabas zinātņu studiju beidzēji darbu turpināja kā zinātnieki, dabas zinātņu vecākie speciālisti un speciālisti – attiecīgi 58,5 % un 51,5 %.
Lai gan 2017. gada absolventi pabeidza 53 dažādas augstākās izglītības iestādes, puse (50%) absolvēja vienu no četrām lielajām valsts universitātēm, no tiem 20% LU.
79% absolventu gadu pēc absolvēšanas nodarbināti augstākās kvalifikācijas profesiju grupās (vadītāji, vecākie speciālisti, speciālisti). Tas ir būtiski augstāks rādītājs nekā valstī vidēji (valstī šajās profesiju pamatgrupās ir nodarbināti 47,1%), skaidro CSP analīzes veidotāji.
Kopumā vidējie ienākumi 2017. gada absolventiem bija 14 678 EUR, kas ir par 22% augstāki nekā 2018. gada vidējā alga valstī.
No 2020. gada pirmo reizi tiek publiskoti augstākās izglītības absolventu nodarbinātības dati. Pirmā datu kopa parāda 2017. gada absolventu darba gaitas gadu pēc absolvēšanas. Pirmie dati aptver 14 303 absolventus, kas absolvēja 53 augstākās izglītības iestādes 2017.gadā.
 medicīnas koledžas sasniegušas vairāk nekā 90% lielu absolventu nodarbinātību, kas ir viens no augstākajiem nodarbinātības rādītājiem starp Latvijas augstskolām, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) absolventu datu analīzē par ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību 2018. gada beigās.){kind=link}