Akadēmiskais centrs
12 noskaņu gabali, bez vokāliem. Klavieres, vienā vai vairākos slāņos. Un mazliet vijoles un čella. Pavisam drusku. Neuzkrītoši.
Neko nezinot par autoru, šis albums uzreiz iekritīs ausīs ar to, ka izklausīsies pēc kādas filmas skaņu ceļa. Arī precīzi, jo autore nodarbojas ar filmu mūzikas studēšanu Anglijā. Ja gribat vēl kādu āķi, papētiet viņas profesionālo darbību šajā jomā.
Vai albums skanēs Jūsu ausīs labāk, ja zināsiet, ka Aija muzicējusi grupās "Sirke", "Saare", "Baložu Pilni Pagalmi" un "Gaserata"? Domājams, ka nē. Varbūt tas būs tikai āķis, lai Jūs atrautu no skrējiena, lai iztērējat drusku savas dienas, paklausoties šo ierakstu.
Albums izdots nupat pašā rudens sākumā. Ļoti atbilstošā laikā, jo atbilst noskaņai. Emocionāla, melodiska, romantiska, bēdīga, ainaviska, dziļa, krāsaina, sasodīti skaista. Tie būs daži atslēgvārdi. Neo klasika, klaviermūzika, noskaņu mūzika, sajūtu skaņu celiņš. Klausoties šo, noteikti katram būs savas emocijas un bildītes galvā.
Kas neatgrūž nemaz, ir tieši šī neo klasika, pūkainais skanējums, kas to atšķir no parastās klasikas. Tīrsens un Einaudi abi saskatās un pasmaida, viens domās par Amēliju, otrs par aizbergu. Neizbēgami, jo viņi arī ir notvēruši to iekšējo emociju, ko ieklabinājuši ar klavierēm, laiduši pasaulē, zinot kādu noskaņu, stāstu, sajūtu, domu tajā ielikuši paši.
Katram skaņdarbam ir savs nosaukums, sava noskaņa. Pat ienāca prātā, ka noteikti ir tāda ieteicamās mūzikas liste, kad lasat grāmatu, jo iesēst krēslā, lai vienkārši klausītos šo ierakstu - nez vai izturēsiet ilgi. Skriešanai maratonā īsti arī nederēs. Vakariņām ar vīnu arī nederēs, jo nedzirdēsiet mūziku.
Pastaigām pa Zaķusalu, Siguldu, Āgenskalnu, Ņujorku derēs gan. Derēs arī vakarā, pirms gulētiešanas, ar nosacījumu, ka pieskatat sveces, lai neaizdegas aizkari.
Šaubu nav, šis ir viens sasodīti skumjš albums. Labā ziņa - tas nav nomācošs, tas patīkami izvēdina galvu. Tāpēc vien - paturi prātā šo albumu, varbūt tas Tev noder kādai lietainai dienai.
alsinamusic.com
