Pētījumā, kas veikts sadarbībā ar Bangoras Universitāti Apvienotajā Karalistē un Oldenburgas Universitāti Vācijā, piedalījās arī LU pētnieki. Eksperimenti norisinājās LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (LU MDZF) Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, kur tika pētīti pigmejsikspārņi (Pipistrellus pygmaeus).
Sikspārņi aptuveni 30 minūtes tika pakļauti vāju radiofrekvenču viļņu iedarbībai, pēc tam pētnieki novēroja to lidojuma virzienu. Iedarbībai pakļautie dzīvnieki lidoja dažādos virzienos, bet kontroles grupas sikspārņi orientējās paredzamajā migrācijas virzienā. Turpmākie eksperimenti parādīja, ka traucējumi var rasties arī tad, ja iedarbība nav notikusi saulrieta laikā.
Īpaši nozīmīgi, ka orientēšanās traucējumi saglabājās vairākas stundas pēc radiofrekvenču iedarbības beigām. Līdz šim šāds ilgstošs efekts pētījumos par elektromagnētiskā piesārņojuma ietekmi uz dzīvnieku magnētisko uztveri nebija konstatēts. Precīzs iedarbības mehānisms vēl nav skaidrs.
“Publikācija žurnālā Science apliecina mūsu pētnieku starptautisko kompetenci un LU Papes Ornitoloģisko pētījumu centra nozīmi sikspārņu migrācijas izpētē. Rezultāti liek pievērst lielāku uzmanību tam, ka savvaļas sugas var būt jutīgākas pret elektromagnētisko iedarbību nekā cilvēki,” uzsver LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne asociētā profesore Vita Rovīte.
Pētījums paplašina izpratni par sikspārņu navigāciju un rosina turpināt izzināt cilvēka radītā elektromagnētiskā piesārņojuma iespējamo ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem. Starptautiskā sadarbība turpināsies arī turpmāk: viens no publikācijas autoriem Dr. Viljams Šneiders (Dr. William Schneider) nākamajā gadā pēcdoktorantūras pētniecību turpinās LU MDZF Bioloģijas institūtā, veicot eksperimentus Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā.
Dr. Oskars Keišs (MDZF Bioloģijas institūta vadošais pētnieks), kas vada pētījumus Papē kopš 2007. gada, komentē: “Mūsu starptautiskā sadarbība sikspārņu izpētē sākās jau 2011. gadā, kad mēs kopā ar Gunāru Pētersonu un Profesoru Dr. Kristiānu Foigtu (Prof.Dr.Christian Voigt) no Leibnica institūta dzīvnieku izpētei savvaļā un nebrīvē (Leibniz-Institut für Zoo- und Wildtierforschung) pētījām, kā sikspārņi iegūst migrācijas lidojumam vajadzīgo enerģiju. Pape ir unikāla vieta tieši sikspārņu migrācijā, kur mēs vienas sezonas laikā esam noķēruši pat 14000 šo mazo zīdītāju. Tāda sikspārņu koncentrācija migrāciju laikā nekur citur Eiropā nav atrasta. Tas paver iespējas pētīt sikspārņu migrācijas fizioloģiju un navigāciju tieši tad, kad tā notiek.”
[1] Publikācija: Lindecke, O. et al. (2026). “Disruptive effects of brief radiofrequency noise exposure on migratory bat navigation.” Science, 392(6801), 977–979. https://doi.org/10.1126/science.adq4418