Persona iepazīstina apmeklētāju ar informāciju tirdzniecības centrā.
Publicitātes foto

10. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) medicīnas studenti akcijā “Latvija, atver vēstuli!” 15 norises vietās uzrunāja iedzīvotājus par valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm. Vairāk nekā 4000 sarunu ar iedzīvotājiem 10 Latvijas pilsētās atklāj šķietami paradoksālu problēmu – viens no biežāk minētajiem iemesliem neveikt vēža profilaktiskās pārbaudes ir laba pašsajūta.

Papildu 4000 padziļināti iztaujātajiem, vēl 1175 cilvēki iesaistījās, anonīmi atbildot, kas viņus attur vai varētu atturēt no pārbaudēm. Katrs sestais no vairāk nekā pieciem tūkstošiem aptaujāto (16%) kā galveno šķērsli norādīja simptomu neesamību. Gandrīz 10% trūka skaidras informācijas par to, kam, kad un kā pārbaudes veicamas. Aptuveni 8% nebija saņēmuši vai pamanījuši uzaicinājumu, atgādinājumu vai ārsta ieteikumu, un tikpat daudziem pietrūka laika vai pārbaude tika atlikta. Savukārt bailes no nopietnas diagnozes minēja nepilni 7%, bet nepatiku pret pašu izmeklējumu – tikai 1,4%. Vairāk nekā trešdaļa respondentu būtiskus šķēršļus nesaskatīja, taču tas vēl nenozīmē, ka viņi pārbaudes patiešām veic.

Šie rezultāti sasaucas ar Slimību profilakses un kontroles centra 2024. gada datiem: sūdzību neesamību kā vienu no iemesliem neveikt pārbaudi minēja 46,7% sieviešu, kuras neizmantoja saņemto uzaicinājumu uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi, un 57,3% dzemdes kakla vēža pārbaudes gadījumā. Lai gan aptaujas nav tieši salīdzināmas, tās izgaismo būtisku pretrunu – profilaktiskās pārbaudes ir paredzētas tieši slimības atklāšanai pirms simptomu parādīšanās.

“Mēs nevaram gaidīt, ka sabiedrība iemācīsies medicīnas valodu. Mums jāiemācās medicīnu izskaidrot sabiedrībai,” uzsver akcijas iniciators, LU 6. kursa medicīnas students Aleksejs Meļkovs. Viņaprāt, svarīgi cilvēkiem izskaidrot ne vien pārbaudes norisi, bet arī tās jēgu.

Akcijas rezultāti parāda, ka aiz lēmuma neveikt pārbaudi var būt gan informācijas trūkums, gan praktiskas grūtības, izgaismojot nepieciešamību izprast katra cilvēka situāciju. Akcija deva iespēju topošajiem ārstiem pilnveidot prasmi uzklausīt cilvēkus ārpus ārstniecības iestādes, veidojot tiešu, cilvēcīgu sarunu.

Lai gan akcijas aptauja nav reprezentatīva, tās rezultāti palīdz noteikt jautājumus turpmākai izpētei un sabiedrības informēšanai. LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē jau tiek apspriestas iespējas iniciatīvu attīstīt. “Šādas iniciatīvas noteikti turpināsim, jo vēlamies izglītot ārstus, kuri ne tikai ārstē slimības, bet arī palīdz tās savlaicīgi novērst,” uzsver LU dekāna vietniece medicīnas studiju virzienā Stella Lapiņa.

Dalīties