Cilvēki sēž pie galda, uz kura šaha dēlis un qr kods

Pateicoties Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenāta Vulfa Hardera (Wulf Harder) 7000 eiro ziedojumam, LU Šaha klubs saņēmis 20 jaunus turnīru šaha komplektus ar figūrām un pulksteņiem. Taču mecenāta iecere sniedzas tālāk par inventāra iegādi – viņš vēlas, lai šahs kļūtu par dabisku universitātes ikdienas sastāvdaļu, pulcējot studentus, pētniekus un darbiniekus, veicinot domāšanu, radošumu un neformālu ideju apmaiņu.

Šahs kā daļa no akadēmiskās un pētniecības kultūras

Mecenāts Vulfs Harders ir pārliecināts, ka šaham ir īpaša vieta akadēmiskajā vidē, jo šaha spēlē nepieciešamās prasmes daudzējādā ziņā līdzinās tām, kas vajadzīgas zinātniskajā darbā. Spēlētājam jāspēj intuitīvi saskatīt iespējas, analizēt situāciju, izvērtēt dažādus risinājumus un pieņemt lēmumus.

“Šahs attīsta domāšanas veidu, kurā intuīcija un analītiskā spriestspēja darbojas roku rokā. Spēlētājs bieži vien vispirms intuitīvi nojauš, ka konkrētajā pozīcijā ir kāda iespēja vai problēma, un pēc tam ar aprēķiniem pārbauda šo intuīciju. Tieši šāda intuīcijas, radošuma un rūpīgas analīzes kombinācija ir nepieciešama arī pētniekiem,” uzskata Harders.

Šādas vides nozīmi mecenāts pieredzējis arī savos kādreizējos IT uzņēmumos “Syncrosoft” un “WhiteCryption”, kur darbiniekiem bija izveidojusies tradīcija īsajos darba pārtraukumos spēlēt šahu. Tā bija iespēja uz brīdi novērsties no sarežģītiem uzdevumiem, satikt kolēģus un pēc tam atgriezties pie darba ar svaigu skatījumu. Harders uzskata, ka šī tradīcija pozitīvi ietekmējusi uzņēmumu pētniecības kultūru, un vēlētos līdzīgu vidi redzēt arī LU.

Šaha nozīme, viņaprāt, nezudīs arī mākslīgā intelekta laikmetā. Lai gan mākslīgais intelekts kļūst arvien spējīgāks analītisku uzdevumu veikšanā, cilvēka intuīcija un radošums joprojām ir īpaši vērtīgi. Turklāt neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības šahs saglabā savu nozīmi kā intelektuāli aizraujoša spēle un iespēja cilvēkiem satikties.

Vairāk nekā gadsimtu sena tradīcija

Šaham LU ir senas tradīcijas. Jau 1923. gada pavasarī aktīvākie studenti nodibināja LU studējošo šaha biedrību. Universitātes šaha vēsture saistīta arī ar izciliem Latvijas šahistiem, tostarp pasaules čempionu Mihailu Tālu un lielmeistaru Aivaru Gipsli, kurš no 1992. gada vadīja LU Šaha klubu. Savukārt kopš 1994. gada LU studenti ar augstiem panākumiem piedalījušies Latvijas un starptautiskos šaha turnīros.

LU Sporta centra direktors Kalvis Kazaks uzsver, ka šahs ir nozīmīga universitātes sporta dzīves daļa. “LU Sporta centra mērķis ir veidot daudzveidīgu sporta vidi, kurā ikviens students var atrast sev piemērotu veidu, kā būt aktīvam un pārstāvēt LU. Šahs šajā vidē ieņem īpašu vietu, jo tas savieno stratēģisko domāšanu, koncentrēšanos, psiholoģisko noturību un vienlaikus saglabā sacensību garu,” stāsta Kazaks.

Mecenāta atbalsts dod iespēju šo tradīciju turpināt un vienlaikus paplašināt šaha pieejamību universitātē, iesaistot ne tikai pieredzējušus spēlētājus, bet arī tos, kuri šahu vēlas spēlēt brīvajā laikā.

Jaunas iespējas spēlēt šahu arī ārpus treniņiem

Par mecenāta ziedojumu iegādāti 20 pilni turnīru šaha komplekti ar “Staunton” figūrām un “DGT” šaha pulksteņiem.

LU Šaha kluba trenere Signe Kacēna skaidro: “Jaunais inventārs ir nozīmīgs solis šaha aktivitāšu attīstībā LU. Tas ļaus kvalitatīvāk organizēt regulāros šaha vakarus, turnīrus, treniņus un citus pasākumus, kā arī piesaistīt šaham arvien vairāk studentu. Studenti jau izteikuši vēlmi spēlēt arī starpbrīžos un brīvajā laikā.”

Īstenojot mecenāta ieceri, šaha komplekti būs pieejami arī plašākai universitātes saimei LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā. Tāpat ziedojums paredzēts šaha spēlēšanai piemērotas vides iekārtošanai, tostarp inventāra glabāšanai nepieciešamo skapju iegādei.

Nākotnē iecerēts izvietot vēl vienu šaha galdu LU galvenajā ēkā, kā arī ierīkot lielu āra šaha komplektu Akadēmiskā centra teritorijā.

“Es ceru, ka jaunais inventārs palīdzēs šaham kļūt par redzamu un dabisku universitātes ikdienas dzīves sastāvdaļu. Es vēlētos, lai šahs pulcētu studentus, pētniekus un kolēģus no dažādām zinātņu nozarēm. Lai cilvēki varētu satikties, uzspēlēt partiju un apmainīties ar idejām arī ārpus savas ierastās darba vai studiju vides,” saka Harders.

Mērķis – aktīva un saliedēta šaha kopiena

Līdztekus jaunā inventāra iegādei LU Šaha klubam ir arī plašāki attīstības mērķi. Kluba trenere Signe Kacēna vēlas veidot vidi, kurā šahs nav tikai sacensības vai intelektuāls brīvā laika pavadīšanas veids, bet arī daļa no aktīva un veselīga dzīvesveida.

Kacēna šaha jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa strādājusi par treneri, kā arī guvusi pieredzi sporta vadībā un organizatoriskajā darbā Rīgas Šaha skolā un Latvijas Šaha federācijā. Šo pieredzi viņa vēlas izmantot LU Šaha kluba attīstībā, pievēršot uzmanību ne tikai spēlētāju šaha prasmēm, bet arī fiziskajai sagatavotībai, veselībai un psiholoģiskajai noturībai.

“Ja trenējam domāšanu, atmiņu un uzmanību, ir tikai loģiski trenēt arī ķermeni. Gribētos, lai LU Šaha klubs kļūtu ne tikai par vietu, kur spēlē labu šahu, bet arī par aktīvu un saliedētu kopienu,” uzsver Kacēna.

Šāda pieeja saskan ar LU Sporta centra mērķi piedāvāt studentiem daudzveidīgas iespējas būt aktīviem un vienlaikus stiprināt piederību universitātei.

Mecenāta Vulfa Hardera atbalsts ir nozīmīgs ieguldījums šīs ieceres īstenošanā. Jaunie šaha komplekti un plānotās spēļu vietas ļaus šaham iziet ārpus ierastajām treniņu telpām un kļūt pieejamam plašākam interesentu lokam.

Vairāk par šaha vēsturi LU iespējams uzzināt LU Bibliotēkas sagatavotajā vēsturiskajā laika grafikā.

Dalīties