Konferenci uzrunāja Ministru prezidents Andris Kulbergs, uzsverot, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki ir nobalsojuši par pārmaiņām, un pārmaiņu pamats un galvenais uzdevums būs ekonomika. “Lai tas notiktu, ir nepieciešamas investīcijas. Lai būtu investīcijas, tam galvenais ir būtisks pamats – taisnīga un ātra tiesa. Es uzsveru: ātra tiesa!” sacīja premjers. Tāpat, runājot par valsts drošību, viņš uzsvēra – tiesiskums šodienas apstākļos ir aizsardzības līnija: “Valsts, kurā tiesa strādā ātri un godīgi, ir grūtāk ievainojama”. Premjera uzstādījums: Latvijai jākļūst par vienu no piecām efektīvākajām tiesu sistēmām Eiropā.
Savukārt tieslietu ministrs Edvards Smiltēns norādīja, ka stipra un neatkarīga tiesa ir pamats cilvēka aizsardzībai, valsts drošībai un ekonomikas attīstībai. Tāpēc tiesu neatkarības stiprināšana ir viena no viņa prioritātēm. Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla vārdā konferenci uzrunāja valdes locekle, Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dīneke de Grota (Dineke de Groot), uzsverot Augstāko tiesu lomu tiesiskās noteiktības nodrošināšanā valstī un arī Eiropas Savienībā.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ar savu priekšlasījumu “21. gadsimta Eiropas Augstākā tiesa: vārda “augstākā” nozīme un robežas” iedeva “toni” konferencei. “Augstums” tiesas nosaukumā nav ne par varu, ne par to, ka mazāk kļūdās, bet par augstākiem standartiem un tālredzību. Tieši to konference veica no dažādiem aspektiem trīs tēmās.
Kopsavilkumu par konferencē apskatītajām tēmām noslēgumā sniedza Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, un tas ir izmantots tupmākā apskata pamatā.
Pirmā tēma par Augstākās tiesas mijiedarbību ar tiesību zinātni skaidri iezīmēja, ka aktīva mijiedarbība ļauj efektīvi iesaistīt un izmantot cilvēkresursus, kas mūsu ierobežotajā sistēmā ir svarīgi. Tas ļauj veiksmīgi tikt galā gan ar tiesas, gan universitātes uzdevumiem – studiju procesu un pētniecību. Tomēr tam līdzi nāk arī dažādi riski – tie skaidri iezīmējās, runājot par pašcenzūru, ierobežotu kritiku un faktu, ka autoritatīvie autori, kas ietekmē juridiskās domas attīstību un doktrīnas izveidi, nemainās vai mainās ļoti lēni.
Kā risinājums iezīmējās palielināt neatkarīgu, ar abām kājām universitātē stāvošu juridiskās jomas profesūru. Tas ir svarīgi, lai dotu pamatu neatkarīgam, kritiskam skatījumam un jaunām idejām. Tas būtu arī labs veids, kā atnest jaunas domas no starptautiskās tiesību vides. Konferences priekšlasījumos tika minēti piemēri, kur ļoti specifiski gadījumi kādā valstī rada pārdomas, kā tos risināt no tiesību normu viedokļa, kas noderīgi arī citām valstīm. Akadēmisko darbu strādājošie varētu vairāk fokusēties uz to, sekot aktuālām tēmām pasaulē un ienest šīs idejas Latvijā.
Šo paneli moderēja senaors Māris Leja, ar priekšlasījumiem uzstājās senators, LU asociētais profesors Jānis Pleps, LU profesore Kristīne Strada-Rozenberga un Francijas Kasācijas tiesas Goda tiesnesis Bruno Katala (Bruno Cathala).
Otrajā tēmā – par tautsaimniecības un tiesu spriedumu sasaisti, sanāca vērot nelielu futbola spēli. No vienas puses – ekonomiskos aspektus nevar ignorēt, no otras – tas nevar būt tiesas lēmuma pamats. Tomēr tiesvedību ilgums, lēmumu paredzamība un citi tiesas darbības aspekti rada ekonomiskas sekas. Arī tiesas lēmumiem ir ekonomiskas sekas. Tas bija redzams priekšlasījumos gan no starptautiskās pieredzes, gan Latvijas piemēros. Šķiet, ka futbola spēle beidzās, bumbu aizsitot uz citu laukumu – likumdevējam. Taču pozitīvi, ka iezīmējās plāns par Universitātes un Augstākās tiesas kopīgu pilotpētījumu kā vienu no variantiem, kā par šīm lietām domāt plašāk.
Šo paneli moderēja senators Aldis Laviņš, ar priekšlasījumiem uzstājās senators, LU asociētais profesors Jānis Rozenbergs, LU rektors Gundars Bērziņš un Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dangole Bubliene (Danguolė Bublienė).
Trešajā sadaļā par taisnīgumu un cilvēka dabu varēja dzirdēt par ļoti daudzveidīgiem un ne vienkāršiem izaicinājumiem, par ko tiesnešiem jāspēj domāt. Par izkāpšanu ārpus “kodeksa”, vienlaikus nodrošinot tiesiskumu. Par draudzību virtuālajā vidē, kas ir iespējama, vienlaikus tiesnesim saglabājot piesardzību. Par cilvēka dabas dažādām izpausmēm, pārbaudot tiesneša lēmumu atbilstību likumiem. Secinājums – tāda ir dzīve un tiesneša amats.
Šo paneli moderēja senatore Anita Kovaļevska, ar priekšlasījumiem uzstājās senatore, LU profesore Sanita Osipova, Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dīneke de Grota un LU profesors Mārcis Auziņš diskusiju noslēdza ar pārdomām par to, “kad viss ir likumīgi, bet nešķiet taisnīgi”.
Starptautiskā konference “Tiesa ārpus kodeksiem: Augstāko tiesu loma valsts un sabiedrības attīstībā”, ko Augstākā tiesa rīkoja sadarbībā ar Latvijas Universitāti, notika piektdien, 9. oktobrī.
Konferencē piedalījās tiesneši – senatori, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, Satversmes tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneši, kā arī Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši no 13 Eiropas valstīm. Tāpat konferencē piedalījās LU mācībspēki, tiesu sistēmas amatpersonas, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvji.
Konferences ieraksts skatāma Augstākās tiesas Youtube kontā
Konferences uzrunas un priekšlasījumi tiks publicēti “Augstākās Tiesas Biļetena” nākamajā numurā.
