“Botāniskais dārzs ir nozīmīga LU saimes daļa – vieta, kur satiekas zinātne, izglītība un sabiedrība, un kur Universitātes radītās zināšanas kļūst pieejamas ikvienam. Jaunā identitāte apliecina Botāniskā dārza piederību Latvijas Universitātei un vienlaikus iezīmē tā ambīcijas turpmākajai attīstībai. LU 107. jubilejas gadā tas ir simbolisks sveiciens un skaists atgādinājums par Botāniskā dārza īpašo vietu LU saimē,” uzsver LU attīstības prorektors Enno Ence.
Viens dārzs ar diviem atzariem
LU Botāniskais dārzs dibināts 1922. gadā. Rododendru audzētava “Babīte” kā atsevišķa LU struktūrvienība dibināta gandrīz sešas desmitgades vēlāk – 1980. gadā, taču 2009. gadā tā pievienota LU Botāniskajam dārzam kā tā nodaļa. Vairāk nekā 100 pastāvēšanas gadu laikā dārza logotips jeb simbols pārskatīts četras reizes, savukārt “Babītes” logo līdz šim bija saglabājies lielākoties nemainīgs. Lai stiprinātu abu dārza lokāciju atpazīstamību un pozicionējumu kā vienotai institūcijai, izveidota kopīga vizuālās komunikācijas valoda, kas gan ietver atsauces uz dārza vēsturi, gan iezīmē dārza vērtības un izvirzītos mērķus nākotnē.
“Šobrīd LU Botāniskais dārzs līdz ar citiem pasaules botāniskajiem dārziem savu misiju redz daudz plašāk par dzīvo augu kolekciju uzturēšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kas ir to pamatuzdevums. Mūsdienās botāniskais dārzs ir vieta, kur augu daudzveidības saglabāšana un pētniecība sastopas ar izglītību, kultūru un rekreāciju, veidojot sabiedrības izpratni par cilvēka un dabas savstarpējo saistību, mūsu ietekmi uz vidi un atbildību par tās nākotni. Ar šo jauno identitāti vēlējāmies radīt mūsdienīgu vizuālo identitāti, kas iemieso šo plašāko dārza lomu un vieno abas līdzvērtīgi nozīmīgās dārza lokācijas,” komentē LU Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa.
LU Botāniskajam dārzam izstrādāts ne vien jauns logotips, bet arī visaptveroša komunikācijas stratēģija un vizuālā sistēma, kas definē krāsu paleti un vizuālos elementus, ļaujot par abām dārza vietām komunicēt pārliecinošā, vienotā un estētiskā veidā, taču saglabājot katrai vietai raksturīgās nianses.
Vēsturiskie simboli jaunā veidolā
Par jaunās identitātes centrālo elementu izvēlēts vienots logotips. Jaunizveidotā simbola centrā ir divi augi, kuru pētniecībā sakņojas dārza vēsture – meža silpurene (Pulsatilla patens) un rododendrs (Rhododendron), kas līdz šim katrs atsevišķi reprezentējuši dārzu Rīgā un Rododendru audzētavu “Babīte”.
Meža silpurene kā dārza atpazīstamības zīme, iespējams, sākotnēji saistāma ar botāniķa un ģenētiķa Aleksandra Zāmeļa veiktajiem šīs sugas pētījumiem 20. gadsimta pirmajā pusē. Šodien tās klātbūtne dārza simbolā ieguvusi arī plašāku nozīmi – meža silpurene ir Latvijā un Eiropā aizsargājama suga, kuras saglabāšana sasaucas ar botāniskā dārzu uzdevumu – bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.
Rododendrs ir viena no LU Botāniskā dārza atpazīstamības un lepnuma zīmēm. Sistemātiska rododendru izpēte Latvijā aizsākusies 1957. gadā, kad profesors Rihards Kondratovičs kā Botāniskā dārza direktors pievērsās rododendru introdukcijai un aklimatizācijai. Šis darbs kļuva par pamatu rododendru selekcijai un specializētās Rododendru audzētavas “Babīte” izveidei. Kondratoviča aizsāktais darbs turpinās arī šodien – “Babītē” turpinās rododendru selekcijas darbs, savukārt abās dārza lokācijās tiek strādāts pie kolekciju un ekspozīciju attīstīšanas, tostarp veidojot plašāku rododendru savvaļas sugu un ēriku dzimtas augu ekspozīciju.
Abus dārzam vēsturiski nozīmīgos augus jaunajā simbolā papildina trešais, ar konkrētu vietu nesaistītais, elements – priedes zars, ar nolūku simbolā atspoguļot dažādu dzimtu un dzīvības formu augus. Dažādās kombinācijās un intensitātēs šie augu simboli līdz ar citiem grafiskajiem elementiem caurstrāvosies LU Botāniskā dārza komunikācijas materiālos. Papildus simbolam izstrādāta krāsu palete, kas pārstāv abām dārza lokācijām raksturīgos ziedu un augu toņus. Tāpat identitātei izvēlēta unikāla, studijas Approximate Type izstrādāta tipogrāfika, kas nodrošinās atpazīstamu un konsekventu tipogrāfisko valodu visā dārza komunikācijā.
Par identitātes izstrādes procesu
Jaunās identitātes izstrādes process kopumā ilga pusgadu – 2026. gada janvārī tika uzsākts darbs pie pozicionējuma un komunikācijas stratēģijas, kam sekoja vizuālās sistēmas izstrāde. Jauno identitāti izstrādāja apvienības Support System komunikācijas un dizaina stratēģe Evija Krištopane un dizaineri Valters Kalsers un Elīza Grīva. Visā izstrādes procesā tika iesaistīti LU Botāniskā dārza un Rododendru audzētavas “Babīte” darbinieki un LU Komunikācijas departamenta speciālisti.
“Vizuālā identitāte šādai institūcijai nozīmē ko citu nekā produktu ražotājam vai komerciālu pakalpojumu piedāvātājam – tā ir plaša vizuālo un tekstuālo instrumentu kaste, kam atkarībā no nepieciešamības jāvar gan stāstīt par daudzšķautņainām zinātnes un botānikas tēmām, gan uzrunāt auditoriju, kas vēlas atpūsties dabas ielokā, gan veidot komunikāciju ar līdzīgām institūcijām citur pasaulē. Izstrādāt identitāti, kas varētu darīt visu, ir sarežģīts process, kurā liela nozīme ir cilvēku, kas ikdienā pārstāv visas Botāniskā dārza darbības puses, iesaistei,” saka dizaina stratēģe Evija Krištopane.
Veiksmīgai identitātes izmantošanai ilgtermiņā LU Botāniskajam dārzam izstrādāta detalizēta identitātes rokasgrāmata. Jaunā identitāte pakāpeniski tiks ieviesta visos zīmola saskares punktos – abās dārza atrašanās vietās, drukātajos materiālos un digitālajā komunikācijā.
Tiekamies dārzā!
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs
Jāņa Šteinhauera iela 2, Rīga
botanika.lu.lv
LU BD Rododendru audzētava “Babīte”
“Babīte”, Spilve,
rododendri.lu.lv
 Botāniskajam dārzam un tā Rododendru audzētavai “Babīte” izstrādāta jauna grafiskā identitāte, kas turpmāk vienos abas dārza atrašanās vietas kopīgā vizuālā valodā un iezīmēs dārza jauno stratēģisko virzienu.){kind=link}