Atklājot konferenci, ceturtdien, 10. septembrī, eksperti diskutēja par diplomātijas rīcībspēju mainīgajā pasaulē – kā ar ārpolitikas instrumentiem aizsargāt demokrātisko valstu intereses apstākļos, kad pieaug hibrīddraudi un tiek pārkāptas starptautiskās tiesības. NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska uzsvēra: “Agrāk konferencēs tikāmies un runājām par visām problēmām, izņemot drošību. Mūsu galvenais stratēģiskais mērķis ir radīt NATO 3.0, kas būtu ne tikai stiprāka, bet arī taisnīgāka alianse, kurā Eiropa un Kanāda uzņemtos vadību pār konvencionālās atturēšanas un aizsardzības jomām Eiropā.”
Konferences darba kārtībā tika ietverti arī jautājumi par kognitīvo karu, dezinformāciju un kiberdrošību. Pirmās dienas noslēguma diskusijā eksperti pievērsās tēmai par hibrīddraudiem un kiberuzbrukumu pieaugumu Eiropā, kas skāruši vienlaikus gan fizisko un digitālo, gan ekonomisko vidi. Ņemot vērā pieaugošos sabotāžas un ietekmes mēģinājumus pret kritisko infrastruktūru, diskusijas dalībnieki uzsvēra nepieciešamību valdībām un biznesa sektoram apvienot spēkus, lai savlaicīgi atpazītu koordinētas kampaņas un stiprinātu sabiedrības noturību.
Savukārt 11. septembra diskusijā par Eiropas Savienības konkurētspēju ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Endrjū Puzders uzsvēra: “Ekonomiski spēcīga Eiropa ir labāks tirdzniecības partneris, spēj sekmīgāk sevi aizstāvēt un palīdzēt Amerikas Savienotajām Valstīm. Mēs vēlamies, lai Eiropas ekonomika augtu. Mūsu nozares ir cieši integrētas, un to nošķiršana ir absurda. Galu galā tieši strauja izaugsme vairo aizsardzības spējas. Nav iespējams novirzīt 5% no IKP aizsardzībai bez spēcīgas ekonomikas. Vai tas būtu mākslīgais intelekts vai globālā tirdzniecība, mums nav vienam otru jāpārspēj, un esmu pārliecināts, ka spēsim atrast kopīgus risinājumus.” Eksperti runāja par par Eiropas centieniem vienlaikus stiprināt aizsardzību, tehnoloģijas un konkurētspēju, saglabājot fiskālo stabilitāti un pārvēršot jaunās investīcijas ilgtermiņa izaugsmē un drošībā.
Rīgas konferences noslēgumā Latvijas Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs pauda: “Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs esam devuši skaidru un nepārprotamu signālu, taču aizsardzības stiprināšana iet roku rokā ar spēcīgu ekonomiku. Latvija to apliecina, atvēlot drošībai un aizsardzībai 6,4% no IKP, tomēr ilgtspējīgu noturību nevar balstīt tikai uz aizņemtiem finanšu līdzekļiem. Lai gādātu gan par Latvijas, gan Eiropas drošību, būtiski apvienot ES atbalstu, vietējās ražošanas ekosistēmu un Ukrainas pieredzes pārņemšanu. Ģeopolitiskās situācijas radīto izmaksu kompensācijai būtisks būs Eiropas Savienības daudzgadu budžeta finansiālais atbalsts. Tā ietvarā Latvijai nākamo septiņu gadu laikā nepieciešami septiņi miljardi eiro, lai stiprinātu austrumu robežu un kopējo Eiropas drošību.”
Konferences diskusijas ir pieejamas LATO YouTube platformā, kā arī Latvijas un starptautisko informatīvo partneru kanālos. Šogad konference norisinājās jau 21. gadu pēc kārtas, pulcējot vairāk nekā 400 dalībniekus klātienē no aptuveni 45 valstīm.
Rīgas konferenci organizē Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Aizsardzības ministriju.
Pateicība par ieguldījumu “KAF”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Zviedrijas vēstniecībai Latvijā, Starptautiskajai aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijai (SAPRA), SIA “Patria Latvia”, Starptautiskajam praktizējošo speciālistu partnerības tīklam “PractNet”, SIA “Redwire Defense Tech Riga”, Latvijas Universitātei, Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Latvijā, SIA “Forum Auto”, Spānijas uzņēmumam “GDELS-Santa Bárbara Sistemas”, NATO, SIA “Edge Autonomy Riga”, “KIA”, SIA “Aged not Aged”, zvērinātu advokātu birojam “WALLESS”, Vācijas vēstniecībai Latvijā, Spānijas vēstniecībai Latvijā, Moldovas vēstniecībai, Izraēlas vēstniecībai Latvijā, Francijas vēstniecībai, AAS "Balta", SIA “Tilde”, SIA “MilTech”, SIA “Deep White”, “Basavin Winery” un “Cricova” vīna darītavām, AS “Hestio”, Starptautiskajai lidostai “Rīga”, domnīcai “Movastacon Foundation”, “Delphi Global” pētniecības centram un Latvijas Ārpolitikas institūtam.
Par saturisko un informatīvo atbalstu pateicība: ziņu aģentūrai LETA, ReTV, Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM), Latvijas Universitātei, TVNET grupai, Sargs.lv, jauns.lv, DELFI, Labs of Latvia, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, ”New Eastern Europe”, “The Baltic Times”, “The Lithuania Tribune”, “Visegrad Insight”, “Delphi Global”, “In Between Analytical Group”, žurnāls “Ir", “Postimees”, “NewsRoom IN”, “Estonian World”, LA.lv, radio “Skonto”, “Andelman Unleashed”, Rīgas Tehniskajai universitātei, “Finday”, 360TV, Rīgas Stradiņa universitatei.
, Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Alēnu Bersē (Alain Berset), ASV vēstnieku Eiropas Savienībā Endrjū Puzderu (Andrew Puzder), Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Kirilo Budanovu (Kyrylo Budanov) un daudzus citus nozīmīgus drošības un ārpolitikas ekspertus. ){kind=link}