Vai turpināt mācības vidusskolā vai izvēlēties profesionālo izglītību? Lai gan formāli šīs iespējas ir pieejamas visiem, praksē jauniešu izvēli ietekmē ne tikai sekmes un intereses, bet arī ģimenes pieredze, sociālie apstākļi, pieejamā informācija un atbalsts. Īpaši tas attiecas uz jauniešiem ar migrācijas pieredzi, tostarp ukraiņu pusaudžiem, kuri Latvijā nonākuši kara dēļ. Viņu izvēli bieži nosaka valodas prasmes, pielāgošanās jaunajai izglītības sistēmai un tajā pieejamā atbalsta kvalitāte.
Izvēle pēc 9. klases nav tikai individuāls lēmums par izglītības turpināšanu. Tā ir arī daļa no plašāka jautājuma par integrāciju, vienlīdzīgām iespējām un jauniešu spēju atrast savu vietu Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrībā.
Stereotipi un reālās izglītības trajektorijas
Sabiedrībā joprojām pastāv priekšstats, ka visveiksmīgākais ceļš ir vispārējā vidējā izglītība un pēc tam universitāte, savukārt profesionālā izglītība nereti tiek uztverta kā mazāk prestiža izvēle. Daļēji šādi priekšstati saistīti ar vēsturiski veidojušos izglītības hierarhiju postpadomju telpā, kur augstākās izglītības diploms ilgu laiku tika uzskatīts par galveno sociālo panākumu simbolu.
Tomēr statistika rāda daudz niansētāku ainu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā pamatizglītību ieguva 22 tūkstoši skolēnu. (1) No viņiem 57 % izvēlējās turpināt mācības vidusskolā, bet 34 % – profesionālās izglītības iestādēs. (2) Tas liecina, ka profesionālā izglītība daļai jauniešu kļūst par apzinātu un praktisku izvēli.
Profesionālā izglītība dod iespēju agrāk iepazīt profesiju, iegūt praktiskas prasmes, pirmo pieredzi un labāk saprast savas intereses. Daļai jauniešu šāds ceļš var būt motivējošāks un saprotamāks nekā tieša pāreja uz izteikti akadēmisku mācību vidi. Vienlaikus tas neaizver ceļu uz universitāti – Latvijā augstāko izglītību var turpināt pēc vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iegūšanas. (3)
Mūsdienās profesionālā izglītība arvien biežāk kļūst par daļu no mūžizglītības un nepārtrauktas mācīšanās.
