Īsceļi

Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai

Valsts pētījumu programmas "Izglītība" projekts

Projekta nosaukums latviski: Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai

Projekta nosaukums angliski: Individualized and personalized support system for students' reading, mathematical and scientific literacy development

Projekta numurs: VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001 

Projekta vadošais partneris: Latvijas Universitāte (LU)

Projekta sadarbības partneris: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), kopš 01.04.2025. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)

Projekta vadītājs: Dace Namsone

Zinātniskā grupa: 

LU

  1. vadošais pētnieks / zinātniskā vadītāja Dace Namsone;
  2. vadošais pētnieks / galvenais izpildītājs Ilze France;
  3. vadošais pētnieks / galvenais izpildītājs Ģirts Burgmanis;
  4. vadošais pētnieks / izpildītājs Liena Hačatrjana;
  5. viespētnieks/ izpildītājs Astrīda Cīrule;
  6. viespētnieks / izpildītājs Ilona Brūvere;
  7. pētnieks / izpildītājs Pāvels Pestovs;
  8. pētnieks / izpildītājs Kārlis Greitāns;
  9. zinātniskais asistents / izpildītājs Liene Ozoliņa;
  10. eksperts / izpildītājs Aija Kļaviņa;
  11. pētnieks / izpildītājs (studējošais) Laura Katkeviča;
  12. zinātniskais asistents / izpildītājs (studējošais) Marta Mikīte;
  13. eksperts / izpildītājs (studējošais) Amanda Bagucka;
  14. eksperts / izpildītājs (studējošais) Evi Daga-Krūmiņa;
  15. eksperts / izpildītājs (studējošais) Niks Grīnbergs.

RTU

  1. vadošais pētnieks / galvenais izpildītājs Sanita Martena;
  2. pētnieks / izpildītājs Sandra Sprudzāne;
  3. viespētnieks/ izpildītājs Inese Lāčauniece;
  4. viespētnieks/ izpildītājs Inga Kaļva-Miņina;
  5. zinātniskais viesasistents / izpildītājs (studējošais) Agnese Cera;
  6. zinātniskais viesasistents / izpildītājs (studējošais) Kristīne Macanova.

Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir EZTF Starpnozaru izglītības inovāciju centrs.

 

Projekta īstenošanas periods: 22.12.2023. – 21.12.2026.

Projekta kopējais finansējums: 950 000,00 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 777 694,00 EUR

Projekta mērķis: 

Izveidot, testēt individualizētu atbalsta sistēmu skolēnu fundamentālo pratību (tekst-, rēķin-, dabaszinātniskā) un caurviju prasmju (problēmrisināšana un kritiskā domāšana; pašvadīta mācīšanās) attīstīšanai etniski, lingvistiski daudzveidīgās klasēs

Projekta kopsavilkums:

Lai mazinātu pieaugošos nevienlīdzības un noslāņošanās riskus Latvijas izglītības sistēmā, par kuriem signalizē starptautiskie salīdzinošie izglītības pētījumi un nevienmērīgā izglītības reformu ieviešana Latvijas skolās un panāktu skolēnu snieguma uzlabošanos, šajā projektā tiks izstrādāta un testēta atbalsta sistēma fundamentālo (tekst-, rēķin- un dabaszinātniskā) pratību un caurviju prasmju (kritiskā domāšana, problēmu risināšana, pašvadīta mācīšanās) attīstīšanai. Izveidotā sistēma iekļaus vērtēšanas instrumentus un automatizētu atgriezeniskās saites sistēmu personalizētām mācībām. Lai izveidotu atbalsta sistēmu, tiks radītas jaunas zināšanas: 1. konceptuāls ietvars pratību attīstībai; 2. atbalsta sistēmas apraksts fundamentālo pratību un caurviju prasmju attīstīšanai un iekļaujošās izglītības stiprināšanai etniski un lingvistiski daudzveidīgās klasēs; 3. sistemātiski, pakāpeniski un starpdisciplināri pratību un caurviju prasmju mācīšanās trajektoriju apraksti. Atbalsta sistēma nodrošinās: atbalstu skolotājiem diferencētu mācību risinājumu izvēlē, iekļaujot didaktiku, metodiku un intervences; skolotāju vajadzībās balstītus pilnveides risinājumus. Projekta ietekme tiks panākta visos izglītības līmeņos: skolēni saņems individualizētu atgriezenisko saiti; skolotāji –atgriezenisko saiti par skolēnu sniegumu, kā arī didaktikas un metodikas mācīšanas plānošanai; skolu vadības komandas un izglītības politikas veidotāji – atbalstu un ieteikumus sistēmas ieviešanai darbināšanai.

Projekta īstenošanas pirmajā pusgadā veikts apjomīgs literatūras apskats, iepazīstot pētījumus par iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām. Tika noorganizēta ekspertu diskusija, iesaistot pētniekus, kā arī ekspertus no VISC Inovatīvās pieredzes skolu tīkla ar mērķi apkopot atziņas par izaicinājumiem dažādās skolēnu vecuma grupās. Tika veikta esošās situācijas analīze – esošā valsts līmeņa prakse 3. un 6.klases diagnosticējošo darbu, 9.klases eksāmenu īstenošanā, plānotā monitoringa sistēma, mācību satura dokumenti lasītprasmes, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai.

1.darbība - Konceptuālā modeļa un aprakstoša ietvara izstrāde daudzpakāpju atbalsta sistēmas modelim.

Uzsākts visaptverošs literatūras apskats, pārbaudot pētījumus par iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām; tiek veikta gadījumu izpētes analīze, lai noteiktu labāko praksi, stratēģijas un reālus piemērus iekļaujošas izglītības un diferencētas apmācības īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar Dr. Ilonu Brūveris no projekta starptautiskās konsultatīvās padomes. Tiek noteiktas to pedagogu īpašās vajadzības, kuri strādā etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs. Iesaistot gan pētniekus, gan ekspertus no VISC Inovatīvās pieredzes skolu tīkla, noorganizētas ekspertu diskusijas, t.sk. sadarbībā ar Dr. Psych. Baibu Martinsoni, lai apkopotu redzējumus par izaicinājumiem dažādās klasēs, meklētu atbildes uz pētījuma jautājumiem - kādas ir dažādu izglītojamo īpašās izglītības vajadzības; - kādas mācīšanas un mācīšanās stratēģijas ir izrādījušās efektīvas dažādās klasēs.

2.darbība - Skolēnu mācīšanās progresa diagnostikas rīka izstrāde.

Veikta esošās situācijas analīze – valsts līmeņa prakse 3. un 6.klases diagnosticējošo darbu, 9.klases eksāmenu īstenošanā, plānotā monitoringa sistēma, mācību satura dokumenti lasītprasmes, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai. Ir uzsākts darbs pie padziļinātas izpratnes veidošanas par esošajiem pētījumiem, teorijām un paraugpraksi saistībā ar fundamentālo pratību (tekstpratība, rēķinpratība un dabaszinātniskā pratība), kā arī caurviju prasmju novērtēšanu - tiek veikta pasaules labā prakses izpēte, analizējot citu valstu mācību dokumentus un vērtēšanas praksi.

Ekspertu grupas ir izveidojušas sākotnējo ietvaru katrai no fundamentālajām pratībām, lai būtu iespējams veikt snieguma diagnostisko vērtēšanu, lai identificētu mācīšanās vajadzības; ir radīta sākotnējā versija konstruktam, lai diagnosticētu skolēnu sniegumu mācīšanās vajadzību noteikšanai un  mācīšanas un mācīšanās trajektoriju izveidei.

Ir veikta esošās situācijas analīze un aprakstīti mācīšanās mērķi tekstpratības apguvei 1.-6.klašu posmā; izstrādes procesā ir mācīšanās mērķu izstrāde matemātiskās un dabaszinātniskās pratības apguvei 1.-6.klašu posmā. Ir uzsākta piemēru izstrāde diagnosticēšanas vajadzībām attiecībā uz tekstpratību un rēķinpratību.

5.darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

2024.gada 7.maijā notika ekspertu diskusija par skolotāju specifiskajām vajadzībām, strādājot etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs.

Otrajā pusgadā uzsākta 3. un 4.darbību īstenošana, darbu aktīvi uzsākusi sadarbības partneris Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. 2024.gada oktobrī sekmīgi tika aizstāvēts Kārļa Greitāna promocijas darbs “Dabaszinātņu skolotāju profesionālā pilnveide prakses pārmaiņām”. Notika sagatavošanās konferencei Itālijā, kas notiek 2025.gada februārī, tajā piedalās Ilze France un Marta Mikīte.

1.darbība - Konceptuālā modeļa un aprakstoša ietvara izstrāde daudzpakāpju atbalsta sistēmas modelim.

Pabeigts darbs pie literatūras apskata par tekstpratību no dažādām perspektīvām, t.sk., iekļaujošo izglītību, diferencētu apmācību un dažādu skolēnu specifiskajām vajadzībām (Marten & Martena, 2024). Apkopota gadījumu izpēte, lai noteiktu labāko praksi, stratēģijas un reālus piemērus iekļaujošas izglītības un diferencētas apmācības īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar Dr. Ilonu Brūveris. Identificētas un apkopotas to pedagogu īpašās vajadzības, kuri strādā etniski un lingvistiski atšķirīgās klasēs. Apkopoti ekspertu diskusiju rezultāti par dažādu mācīšanas un mācīšanās stratēģijas efektivitāti dažādās klases. Uzsākta atbalsta sistēmas konceptuālā ietvara/modeļa izstrāde skolotājiem, skolu vadītājiem un profesionālās pilnveides vadītājiem, izvērtējot izpētes posmā apkopotos rezultātus. Piesaistīta Dr. Psych. Baiba Martinsone izstrādātā modeļa precizēšanai.

2.darbība - Skolēnu mācīšanās progresa diagnostikas rīka izstrāde.

Ekspertu grupas ir precizējušas ietvarus katrai no fundamentālajām pratībām (rēķinpratība, tekstpratība un dabaszinātniskā pratība), lai būtu iespējams veikt snieguma diagnostisko vērtēšanu un identificētu mācīšanās vajadzības.

Ir veikta esošās situācijas analīze un aprakstīti mācīšanās mērķi matemātiskās un dabaszinātniskās pratības apguvei 1.-6.klašu posmā.

Precizēti tekstpratības un rēķinpratības konstrukti un izstrādāti ietvari uzdevumu klasifikācijai. Izplānota divu līmeņu vērtēšanas struktūra, lai vērtēšanas rezultāti ļautu plānot atbalstu dažādos izglītības sistēmas līmeņos.

Ir uzsākta vērtēšanas uzdevumu piemēru izstrāde diagnosticēšanas vajadzībām attiecībā uz tekstpratību un rēķinpratību.

Veikta digitālo tiešsaistes vērtēšanas sistēmu izpēte un izvēlēta TAO assessment bezmaksas versijua, kura pielāgota atbilstoši projekta vajadzībām un pieejama saitē: pratibutesti.lv

3.darbība – Caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanas un mācīšanās trajektoriju izstrāde un pilotēšana

Uzsākta tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinību mācīšanas trajektoriju izstrāde, balstoties uz dabaszinības, latviešu valodas un matemātikas priekšmetu programmu sasniedzamajiem rezultātiem, stundu vērojumos konstatēto un skolotāju-ekspertu darba grupu rezultātiem.

4.darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde un pilotēšana caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanās atbalstam

2024. gada oktobrī projekta ietvaros sekmīgi aizstāvēts Kārļa Greitāna promocijas darbs “Dabaszinātņu skolotāju profesionālā pilnveide prakses pārmaiņām”. Šajā promocijas darbā operacionalizētas efektīvas (tādas, kuras panāk pārmaiņas mācīšanas praksē) skolotāju profesionālās pilnveides pazīmes, piedāvāts efektīvas skolotāju profesionālās pilnveides modelis. Balstoties uz promocijas darbā izveidotajiem praktiskajiem rīkiem un formulētajām teorētiskajām atziņām tālākajā projekta gaitā tiks veidoti atbilstoši profesionālās pilnveides risinājumi, kurus varēs izmantot dažādos kontekstos (tekstpratība, rēķinpratība).

Uzsākta zinātniskās literatūras analīze par caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanas iespējām, ņemot vērā iekļaujošas vajadzības. Apkopoti pētījumos balstīti labās prakses piemēri, kurus paredzēts izmantot veidojot profesionālās pilnveides risinājumu saturu.

Uzsākta stundu vērošana, lai identificētu pieredzē balstītus labās prakses piemērus profesionālas pilnveides risinājumu satura izstrādei.

Projekta īstenošanas trešais pusgads

Bozenē-Bolcāno, NOI Techpark, kur atrodas Brīvās Bozenes-Bolcāno Universitātes jaunā Inženierzinātņu fakultāte,  no 3. līdz 8. februārim notika 14. Eiropas Matemātikas izglītības pētniecības biedrības kongress, kura ietvaros tika organizēta arī jauno pētnieku diena. Kongresā piedalījās 848 dalībnieki no 50 valstīm. Jauno pētnieku diena bija lieliska iespēja satikt doktorantūras studentus no dažādām Eiropas pasaules valstīm. Studentiem tika organizētas izglītojošas darbnīcas, kas bija vērtīga pieredze un atbalsts turpmākajam studiju darbam. 

Valsts pētījuma programmas projekta "Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai" ietvaros LU EZTF SIIC kolēģes: Ilze France (vadošā pētniece) un Marta Mikīte (zinātniskā asistente) piedalījās Eiropas Matemātikas izglītības pētniecības biedrības kongresā (CERME). 

Konferencē LU EZTF SIIC zinātniskā asistente Marta Mikīte prezentēja pētījumu par punktu piešķiršanas shēmu, vērtējot skolēnu atbildes kompleksos uzdevumos, pieļaujot iespēju vienu skolēna atbildi novērtēt izmantojot vairākus indikatorus. Izmantojot Raša analīzi tika noteikts, ka šāda punktu piešķiršanas shēma ir pieļaujama un tās izmantošana nodrošina detalizētāku informāciju par skolēnu sniegumu vērtēšanas darbā. Tas ir būtiski plānojot iespējami individualizētu atbalstu skolēnam.

LU EZTF SIIC vadošā pētniece Ilze France prezentēja pētījumu “Matemātikas skolotāju vajadzību identificēšana jauno matemātikas izglītības mērķu ieviešanas laikā”. Pētījuma rezultāti rāda, ka matemātikas mācīšana novērotajās stundās, attiecībā uz skolēnu izpratnes veicināšanu, ir dažāda. Lai gan skolotāji demonstrē prasmes tādās jomās kā mācību satura skaidrība un stundu dizains, ir nepieciešami uzlabojumi skolēnu kognitīvās aktivizācijas un metakognīcijas veicināšanā. Novērotās atšķirības mācīšanas sniegumā dažādos klašu līmeņos parāda  to, ka ir nepieciešama dažāda veida profesionālā pilnveide un atbalsts skolotājiem. Skolotājiem ir nepieciešams metodoloģiskais atbalsts, bet profesionālā pilnveide ne vienmēr notiek izprotot skolotāju vajadzības. Tādejādi, dažādiem mācīšanas profiliem ir atšķirīgas profesionālās pilnveides vajadzības.

No 23. līdz 26. martam ASV galvaspilsētā Vašingtonā notika 98. gadskārtējā Nacionālās dabaszinātņu izglītības asociācijas (NARST) starptautiskā konference (NARST 2025). NARST 2025 konference ierasti ir viens no ietekmīgākajām un plašākajiem dabaszinātņu izglītības forumiem. Šogad konferencē piedalījās vairāk nekā 1200 dalībnieku no 49 pasaules valstīm. 

Šogad NARST 2025 konferencē Valsts pētījuma programmas projekta" Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai" ietvaros piedalījās arī LU EZTF SIIC kolēģi: vadošā pētniece Dace Namsone  un pētnieks Kārlis Greitāns.

NARST 2025 konferences ietvaros Dace Namsone un Kārlis Greitāns piedalījās apaļā galda diskusijā, kura bija veltīta aktuālajiem dabaszinātņu izglītības izaicinājumiem sākumskolā un pirmsskolā. Apaļā galda diskusijas laikā D. Namsone un K. Greitāns prezentēja VPP projekta ietvaros īstenoto pētījumu "How Primary STEM Teaching Learning Support Student Readiness for Blended Learning: Six Teaching Profiles". Šajā pētījumā atbilstoši VPP projekta sestajam centrālajam uzdevumam tika pētīta un profilēta Latvijas STEM skolotāju aktuālā mācīšanas prakse, lai noskaidrotu aktuālās dažādu skolotāju profesionālās pilnveides un mācīšanās vajadzības, lai perspektīvā veidotu atbilstošu STEM skolotāju profesionālās pilnveides risinājumus. Pētījuma rezultāti iezīmē to, ka analizētajās (N=186) 1.-6. klašu STEM mācību priekšmetu stundās kombinētā mācīšanās nav novērojama un tikai mazākā daļa stundu sagatavo skolēnus digitālo tehnoloģiju izmantošanai apgūstot STEM mācību priekšmetus kombinēti. Vienlaikus pētījuma rezultāti iezīmē arī to, ka pētījuma kopas STEM skolotājiem nepieciešama tādi profesionālās pilnveides risinājumi, kuri sniedz kombinētas mācīšanās pieredzi, kura ietver pašregulētu mācīšanos un iekšējās motivācijas veidošanu un uzturēšanu.

2025.gada 2. pusgadā turpināta daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālā modeļa izstrāde un precizēšana, integrējot tekstpratības un rēķinpratības ietvarus un balstoties empīriskajos datos. Pilnveidoti rēķinpratības, tekstpratības un dabaszinību diagnostikas rīki, pielāgota digitālā testēšanas sistēma MTSS vajadzībām. Turpināta mācīšanās trajektoriju attīstība, integrētas caurviju prasmes un uzsākts darbs pie pirmskolas trajektorijām. Īstenotas profesionālās pilnveides nodarbības skolotājiem, sagatavoti datu pārskati skolām un rezultāti prezentēti konferencēs.

1. darbība – MTSS konceptuālā modeļa izstrāde.

Izstrādāts un precizēts daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālais ietvars, balstoties starptautiskajā literatūrā, empīriskajos datos un konsultācijās ar izglītības nozares pārstāvjiem. Definēti MTSS pamatprincipi, atbalsta līmeņi, pārejas kritēriji un datu balstītas lēmumu pieņemšanas cikli, pielāgojot modeli Latvijas izglītības kontekstam.

2. darbība – Mācīšanās progresa diagnostikas rīku izstrāde.

Pilnveidoti rēķinpratības, tekstpratības un dabaszinību diagnostikas instrumenti, veikta to psihometriskā analīze un paplašināta aprobācija. Pielāgota digitālā testēšanas vide MTSS vajadzībām un veikta iegūto datu analīze skolu līmeņa pārskatiem.

3. darbība – Mācīšanās trajektoriju izstrāde un pilotēšana.

Pilnveidotas trīs fundamentālo pratību un caurviju prasmju mācīšanās trajektorijas, nodrošinot to saskaņu ar izglītības standartiem un skolu praksi. Trajektorijas pilotētas skolās, analizēta skolotāju atgriezeniskā saite un precizēti progresijas posmi, indikatori un praktiskie piemēri.

4.darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde un pilotēšana caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanās atbalstam

Turpināta izstrādāto profesionālās pilnveides programmas par svarīgākajiem atbalsta sistēmas elementiem (piemēram, datu pratību, dziļo mācīšanos) pilnveidošana.

5.darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

Izveidots ietvars pašvadītai mācīšanai (self-regulated learning), kas ir aprakstīts rakstā “Interdisciplinary Reconceptualization of Self-Regulated Learning for Sustainable Implementation in the Classroom”, kuru sagatavojuši D. Namsone, L. Hačatrjana, I. Čakāne un B. Mārtinsone, un kas ir iesniegts publicēšanai žurnālā Journal of Teacher Education for Sustainability.

Projekta rezultāti par atbalsta sistēmas ieviešanu un 3 fundamentālo pratību diagnosticējošo vērtēšanu, kā arī caurviju prasmju mācīšanu un apguvi tika prezentēti vietējā izglītības speciālistiem veltītā konferencē “Dabaszinātnes, matemātika, inženierzinātnes un tehnoloģijas skolā efektīvi un radoši”, kas notika 2025. gada 21. augustā un ko organizēja LU EZTF SIIC projekta pētnieku komanda.

Projekta zinātniskās komandas dalībnieki ir piedalījušies 1 konferencē ar 2 ziņojumiem:

  • Mikite, M., Burgmanis, G. (2025) Using Aberrant Responses to Identify Backwash in National Mathematics Tests (AEA-2025). 5.11.2025.-8.11.2025.

  • Katkeviča, L. (2025) Measuring Literacy Skills for Young Learners: A School Grade-Based and Pluriliteracies Informed Approach (AEA-2025). 5.11.2025.-8.11.2025.

2026.gada pirmajā pusē turpināta daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālā modeļa izstrāde, integrējot tekstpratības, rēķinpratības, dabaszinātniskās pratības un caurviju prasmju ietvarus. Pilnveidoti un aprobēti astoņi diagnostikas darbi 2.–9. klasei, attīstīta digitālā testēšanas vide un turpināta mācīšanās trajektoriju validācija, tostarp pirmsskolā. Aprobētas profesionālās pilnveides nodarbības 34 skolu komandām četrās pašvaldībās. Publicēti divi zinātniskie raksti un rezultāti prezentēti trīs konferencēs un popularizēti sabiedrībā.

1.darbība - Konceptuālā modeļa un aprakstoša ietvara izstrāde daudzpakāpju atbalsta sistēmas modelim.

Turpinājās darbs pie līdz šim izstrādāto atsevišķo konceptuālo risinājumu integrāciju vienotā daudzpakāpju atbalsta sistēmas (MTSS) konceptuālajā ietvarā un tā padziļinātu teorētisko un metodoloģisko precizēšanu. Balstoties iepriekšējos pārskata periodos izstrādātajos tekstpratības un rēķinpratības ietvaros, kā arī pārskata perioda laikā izstrādātajā dabaszinātniskās pratības ietvarā situācijas analīzē iegūtajās atziņās par iekļaujošās izglītības izaicinājumiem Latvijas skolās, tika turpināta MTSS konceptuālā modeļa pirmās pilnās versijas strukturēšana.

Lai nodrošinātu konceptuālā modeļa un aprakstošā ietvara atbilstību Latvijas izglītības sistēmas realitātei un praktiskajām ieviešanas iespējām, pārskata periodā turpinājās mērķtiecīgas konsultācijas ar skolu vadības komandām, pašvaldību izglītības speciālistiem un profesionālās pilnveides programmu izstrādātājiem (4 pašvaldības). Šajās diskusijās mērķis bija iegūt labās prakses iekļaujošās izglītības realizēšanai skolas un klases līmenī, mācīšanās datu izmantošanai mācīšanas un mācīšanās pilnveidei, individualizēta un personalizēta atbalsta iespējas pirmskolā, pedagogu profesionālās pilnveides loma MTSS ieviešanā.

2.darbība - Skolēnu mācīšanās progresa diagnostikas rīka izstrāde.

Veikta rēķinpratības, tekstpratības un dabaszinību diagnostikas instrumentu pilnveide un uzsākta paplašināta aprobācija. Pārskata periodā pilnveidoti un aprobēti 8 darbi.

Tematiskās ekspertu komandas pārskata periodā pilnveidojušas 4.-6. klašu tekstpratības klašu darbus. Izveidojušas dabaszinātniskās pratības 2.-6. klašu darbus un rēķinpratības 7.-9. klašu darbus. Turpinājušas darbu pie 4.-6. klašu rēķinpratības trajektorijas darbu izstrādes. Pēc aprobācijas uzsākušas darbsu pie rēķinpratības 2. un 3. klases trajektorijas darbu analīzes un pilnveidošanas, kā arī 7.-9. klases tekstpratības klašu darbu analīzes un pilnveidošanas.

Tāpat turpināta digitālās testēšanas sistēmas TAO pielāgošana MTSS vajadzībām un testelementu digitizēšana (tekstpratība 7.-9. klase) atbilstoši pilnveidotās sistēmas prasībām.

Uzsākta pārskata periodā un 3. aprobācijas ciklā iegūto datu analīze, lai nodrošinātu datu sagatavošanu profesionālās pilnveides nodarbību vajadzībām un sniegtu atgriezenisko saiti skolām par skolēnu sniegumu diagnosticējošajos darbos. Paralēli kvantitatīvajai analīzei tika veikta arī kvalitatīva ekspertu izvērtēšana, analizējot uzdevumu saturisko atbilstību konceptuālajiem ietvariem un mācību programmās definētajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

3.darbība – Caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanas un mācīšanās trajektoriju izstrāde un pilotēšana

Turpināta rēkinpratības mācīšanās trajektoriju pilotēšana 1.-9. klašu kopā un empīriska izvērtēšana, izmantojot Raša modeli, kā arī 3 ekspertu darbnīcas, kuru ietvaros kvalitatīvi izvērtēts trajektoriju sasniedzamo rezultātu secīguma atbilstība biežāk izmantotajām mācīšanas un mācīšanās pieejām. Ekspertu darbnīcās izvērtēta sasniedzamo rezultātu trajektorijās kognitīvās attīstības loģika un mācību satura apguves pakāpenība.

Turpināta tekstpratības, dabaszinātniskās pratības un caurviju prasmju (problēmrisināšana un pašvadīta mācīšanās) mācīšanās trajektoriju pilnveidošana, pilotēšana un empīriska izvērtēšanas skolu praksē. Tāpat turpināts uzsāktais darbs pie šo trajektoriju validācijas un to praktiskās lietojamības nostiprināšanas 1.-9. klašu posmā.

Pārskata periodā tekstpratības ietvars un trajektorijas apspriestas 2 ekspertu darbnīcās:

  • 13.01.2026. Jūrmalā darbnīcā “Tekstpratības ietvara apspriešana”, lai apspriestu S. Martenas, K. Macanovas un I. Kaļvas-Miņinas izstrādātos tekstpratības attīstīšanas pamatprincipus.
  • 22.12.2025. Zoom tikšanās ar I. Mazpani, lai apspriestu tekstpratības konceptu un sniegtu atgriezenisko saiti VIAA izstrādātajam tekstpratības metodiskajam materiāla.

Turpināta caurviju prasmju sistemātiska integrēšana mācīšanās trajektorijās, īpašu uzmanību pievēršot pašvadītas mācīšanās, problēmrisināšanas un kritiskās domāšanas attīstības progresijām. Tāpat turpināts darbs pie pirmskolas mācīšanās trajektoriju precizēšanas (5 un 6 gadīgiem) tekstpratībā, rēķinpratībā un daabszinātniskajā pratībā.

4.darbība – Profesionālās pilnveides risinājumu izstrāde un pilotēšana caurviju prasmju un trīs fundamentālo pratību mācīšanās atbalstam

Turpināta izstrādāto profesionālās pilnveides programmas par svarīgākajiem atbalsta sistēmas elementiem (piemēram, datu pratību) pilnveidošana, sadarbojoties ar Latvijas Mobilo Telefonu (LMT). Sagatavotas diagnosticējošo darbu datu izmantošanas mācīšanas un mācīšanās uzlabošanai profesionālās pilnveides nodarbības 24h apjomā skolu komandām.

No 30.03.2026. līdz 11.05.2026 aprobētas izstrādātās nodarbības 8 nodarbības 4 pašvaldībās 34 skolu komandām, kopā (~150 dalībnieki) par rēķinpratības diagnosticējošoo darbu datu izmantošanu skolas līmenī mācīšanās mērķu ieviešanai un monitorēšanai, kā arī mācīšanas un mācīšanās atbalstam klases līmenī.

5.darbība – Projekta rezultātu ietekme un izplatīšana.

Izveidots ietvars pašvadītai mācīšanai (self-regulated learning). Ietvars aprakstīts rakstā “Bridging Education and Psychology: An Interdisciplinary View on Developing Self-regulated Learning” un publicēts žurnālā Journal of Education Culture and Society. Rakstu sagatavoja autoru kolektīvs L. Hačatrjana, D. Namsone, B. Mārtinsone un I. Čakāne. Pilna atsauce:

  • Hačatrjana, L., Namsone, D., Martinsone, B., & Čakāne, I. (2026). Bridging Education and Psychology: An Interdisciplinary View on Developing Self-regulated Learning. Journal of Education Culture and Society, 17(1), 327-349.

Izstrādāts paņēmiens jauktai skolēnu atbilžu diagnosticējošajos darbos analīzei ar mērķi izmantot informāciju par “anomālājām atbildēm” (abberant responses), lai atbalstītu mācīšanu un mācīšanos. Paņēmiens apvieno Raša modelī balstītus personas atbilžu saskaņotības statistiskos rādītājus (person-fit statistics) ar strukturētu uzdevumu raksturlielumu kvalitatīvu izvērtēšanu, tādējādi ļaujot interpretēt anomālus atbilžu modeļus plašāk nekā tikai kā mērījuma kļūdas pazīmes. Pieeja tiek īstenota, izmantojot trīs indeksus - nestabilitātes (Instability), izpratnes (Understanding) un iegaumētas vingrināšanās (Drill) indeksu, kas negaidītas skolēnu atbildes saista ar uzdevuma funkcionalitāti, kognitīvo prasīgumu un līdzīgu darbību atkārtošanu. Paņēmiens aprakstīts rakstā “What aberrant responses in a national mathematics examination reveal about student performance” un publicēts žurnālā “Educational Methods & Psychometrics”. Rakstu sagatavoja M. Mikīte un Ģ. Burgmanis. Pilna atsauce:

  • Mikīte, M., & Burgmanis, G. (2026). What aberrant responses in a national mathematics examination reveal about student performance. Educational Methods & Psychometrics, 4 (SAMC 2024 Special Issue), Article 28.

Uzsākta 2 zinātnisko rakstu sagatavošana:

  • Raksts “New paths in language-in-education policy in Latvia: A multilayered analysis of post-2022 reforms” precizēts pēc recenzentu ieteikumiem ar mērķi iesniegt žurnālā “Journal of Baltic Studies”;
  • Sagatavots raksta “The Main Issues in Literacy Development and Assessment: Latvia Case Study in the Context of Early Literacy Development” melnraksts.

Projekta zinātniskās komandas dalībnieki ir piedalījušies 3 konferencēs ar 3 ziņojumiem:

  • Martena, S. (2026). Latvian as Medium of Instruction for All: Official Discourses & Lived Experiences at Schools since the Latest School Reform (Lietišķās valodniecības konferencē “LANGUAGE (TEACHING & LEARNING) IN A CHANGING WORLD”). 23.-24.04.2026., Tallina, Igaunija.
  • Martena, S. (2026). Language policy decisions in Latvia after 2022: economic considerations and impacts (conference “Symposium on Language Economics and Policy”). 4.-5.06.2026., Potsdama, Vācija.
  • Burgmanis, Ģ. (2026). The Impact of Artificial Intelligence on Educational Assessment: Examples from Literacy and Numeracy (konferences  “The 84th International Scientific Conference of the University of Latvia” sekcijā “STEM Education for Technological and Digital Advancements”). 16.04.2026., Rīga, Latvija.

Projekta rezultātu komunikācija sabiedrībai un izglītības profesionāļiem:

Organizēta 1 starptautiskās konferences “The 84th International Scientific Conference of the University of Latvia” sekcija “STEM Education for Technological and Digital Advancements”, 16.04.2006.

Projekta rezultāti par atbalsta sistēmas ieviešanu, un 3 fundamentālo prasību diagnosticējošo vērtēšanu, kā arī caurviju prasmju mācīšanu un apguvi tika prezentēti skolu vadības pārstāvjiem profesionālās pilnveides programmas “Inovatīvās pieredzes skolu tīkls”, kas notika 2026. gada 15. jūnijā un ko organizēja LU EZTF SIIC projekta pētnieku komanda.