Projekta nosaukums latviski: Publiskā runa Livonijas kultūrā: Politisks un sociāls fenomens Eiropas performatīvajā tradīcijā (1200-1600)
Projekta nosaukums angliski: Public Speech in the Culture of Livonia: A Political and Social Phenomenon in the European Performative Tradition (1200-1600)
Projekta numurs: lzp-2024/1-0296
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU)
Projekta sadarbības partneri: Latvijas Kultūras akadēmija
Projekta vadītājs: Andris Levāns
Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU ir Humanitāro zinātņu fakultāte
Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2027.
Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 180 000 EUR
Plānotie projekta rezultāti:
- Zinātniskie raksti Scopus, Web of Science u.c. datubāzēs izndeksētos žurnālos
- Zinātniskās grupas rīkoti semināri
- LKA Skatuves mākslas katedras studentu sagatavots iestudējums – senās publiskās runas skatuviska rekonstrukcija
- Zinātniska kolektīvā monogrāfija
Zinātniskā grupa: Andris Levāns, Gustavs Strenga (LKA), Kārlis Krūmiņš (LKA), Rute Priedulāja (studente/LKA), Rūdolfs R. Vītoliņš, Liene Rokpelne, Līva Rotkale, Braiens M. Lapsa, Marija Anna Rītupe (studente/LU)
Informācija par projektu:
Projekta izpētes objekts ir publiskā runa Livonijā viduslaiku Eiropas performatīvās kultūras kontekstā. Izpētes grupa pievērsīsies publiskai runai kā politiskās un sociālās komunikācijas fenomenam viduslaiku Livonijas pilsētu kopienās. Pētījums ļaus atklāt, ka publiskā runa bija bieži izmantots medijs un sociālās/politiskās ietekmes līdzeklis dažādu sociālo grupu – pilsoniskās elites un neelites, garīdzniecības un klosteru kopienu, amatnieku brālību un ģilžu – publiskās komunikācijas un rituālu praksēs, ar kuru palīdzību tika iedibinātas, stabilizētas vai dekonstruētas kopienu identitātes. Projekta izpētes grupas zinātniskā darba materiāls būs dokumentārie un epistolārie teksti, hronikas un citas rakstīto avotu grupas; šo tekstu saturā, kas radīti 13.-16. gadsimtā gan Livonijā, gan Eiropas intelektuālajos centros un kurus formējusi bibliskā, klasiskā un humānisma retoriskā tradīcija, ir atklājama publiskās runas klātbūtne. Publiskās runas kā kultūras pieredzes un tradīcijas analītiska izpēte ne Livonijas, ne Ziemeļeiropas vēsturiskajās sabiedrībās līdz šim nav sistemātiski veikta un tāpēc ir uzskatāma par inovatīvu.
Šī projekta pienesums Latvijas sabiedrībai ir jaunas zināšanas, kas veicinās interesi par agrīni modernā perioda Baltijas un Eiropas vēstures svarīgiem jautājumiem. Pētījumā radītās zināšanas, ka publiskā runa Livonijas vēsturiskajās kopienās ir bijusi neaizstājams to saliedēšanas un lēmumu pieņemšanas instruments, aktualizēs publiskās komunikācijas nozīmi un tās vēsturisko tradīciju Baltijas jūras reģionā mūsdienu Latvijas sabiedriskajos diskursos. Šādu zināšanu ieguve visdažādāko jomu pārstāvjiem Latvijas sabiedrībā sniegs dziļāku izpratni par savu piederību Rietumeiropas kultūras tradīcijai un tajā pastāvošām demokrātiskām lēmumpieņemšanas praksēm.
The object of research is public speech in Livonia in the context of medieval European performative culture. The research group will focus on public speech as a phenomenon of political and social communication in medieval Livonian urban communities. The research will reveal that public speech was a frequently used medium and tool of social/political influence in the public communication and ritual practices of different social groups – civic elites and non-elites, clergy and monastic communities, artisan brotherhoods and guilds – through which community identities were established, stabilised or deconstructed. The research material of the project team will be documentary and epistolary texts, chronicles and other groups of written sources; the content of these texts, produced in the 13th-16th centuries both in Livonia and in European intellectual centres and shaped by the rhetorical traditions of biblical, classical and humanist thought, reveals the presence of public speech. The analytical study of public speech as a cultural experience and tradition has not been systematically carried out in either Livonian or Northern European historical societies and is therefore considered innovative.
The contribution of this project to Latvian society is new knowledge that will stimulate interest in important issues of Baltic and European history in the early modern period. The knowledge that public speech in Livonian historical communities was an indispensable tool for their cohesion and decision-making will highlight the importance of public communication and its historical tradition in the Baltic Sea region in contemporary Latvian public discourses. The acquisition of such knowledge will provide representatives of Latvian society from all walks of life with a deeper understanding of their belonging to the Western European cultural tradition and its democratic decision-making practices.
Zinātniskā grupa ir sekmīgi izpildījusi visus pārskata periodā 01.01.2025. – 30.06.2026. noteiktos uzdevumus atbilstoši noteiktajiem termiņiem un rezultātiem. Projekta darba rezultāti ir komunicēti vairākās vietējās un starptautiskās akadēmiskās konferencēs, kā arī piesaistījuši plašākas auditorijas uzmanību trīs organizētajās publiskajās darbnīcās.
Regulārie metodiskie semināri
Projekta darba grupa septiņas reizes organizēja tikšanās un slēgtos darba seminārus ar nolūku stiprināt projekta komandas pētnieciskās spējas un prasmes publiskās runas gadījumu identificēšanā Livonijas vēstures tekstos. Līdztekus semināros tika plānots pētniecības process un risināti organizatora rakstura jautājumi par publisko pasākumu un lekciju norisi. Šie semināri notika LKA Kultūras un mākslu institūta telpās Miera ielā 58A.
Publiskie zinātniskie semināri
2025. gada 13. maijā norisinājās publiskais zinātniskais seminārs “Performativitāte un publiskā runa”. Seminārs tika veltīts vairākām 20. gadsimta politiskajām uzrunām, kas savulaik iezīmēja vēsturiskus pagriezienus Eiropā un pasaulē. Semināra otrā daļa tika veltīta Džona L. Ostina darbam How to Do Things with Words (Kā ar vārdiem darīt lietas, 1955). Tika diskutēts, kā un ar kādām atrunām Ostina koncepts par sacījumu kā rīcību var tikt pielietots vēsturisko, īpaši pirmsmoderno, publisko runu interpretācijā.
2025. gada 27. novembrī norisinājās publiskais zinātniskais seminārs “Vārdi rada tēlus: publiskā runa kā politiskās ietekmes rīks”. Tā fokusā bija itāliešu humānista un dzejnieka Enea Silvio Piccolomini (arī pāvests Pijs II, 1458-1464) “Runa par Konstantinopoles zaudējumu un karu pret turkiem / Oratio de Constantinopolitana clade et de bello contra Turcos” (1454). Ar referātu par šīs runas politisko nozīmību uzstājās vācu vēsturnieks Kristofs Dartmans (Christoph Dartmann, Prof. Dr.) no Hamburgas Universitātes, bet tās skanējumu ļāva pieredzēt Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.
2026. gada 17. jūnijā notika publiskais zinātniskais seminārs “Kā vārdi panāk vēlamo. Publiskās runas retoriskā forma un konteksts viduslaiku Livonijā”. Tā ietvaros darba grupa apsprieda kā publiskās runas Eiropas un Livonijas dokumentārajā, vēstuļu un hroniku materiālā formēja lokālās kopienas un interešu grupas.
Dalība konferencēs
Pārskata periodā darba grupa pārstāvji apmeklēja vairākas konferences, kurās tika apspriests apkopotais datu korpuss, identificētie publiskās runas gadījumi un to iespējamās interpretācijas, analizējot to retoriskās formas un atsauces uz klasisko, bībelisko un humānisma tradīciju.
2025. gada 26. aprīlis Eiropas Baltijas studiju konference Kembridžas Universitātē / 16th Conference on Baltic Studies in Europe (UK)
Gustavs Strenga. “Between Locality and Transnationality: Cases of Public Speaking in Medieval and Early Modern Historiography on Livonia in a Northern European Context”.
2025. gada 5. decembrī Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi Valmierā Andris Levāns, Liene Rokpelne plenārreferāts “Publiskā runa viduslaiku Livonijā: retoriskie aspekti landtāgu kontekstā / Public Speech in Medieval Livonia: Rhetorical Aspects in the Context of the Landtags”.
2026. gada 15. aprīlī LU 84. starptautiskā zinātniskā konference. Organizēts panelis ““Jūs sargāsiet kā savu acsābolu!” Publiskā runa viduslaiku Eiropas performatīvajā kultūrā.”
Gustavs Strenga. “Publiskās runas un runas pirms kaujām Vecākajā Livonijas atskaņu hronikā. Retorisks instruments teksta ainavā.”
Andris Levāns. “Draudzības publiskie spaidi. Apdraudējuma retorika Rīgas rātes politikā 1297. gada vasarā.”
Rūdolfs R. Vītoliņš. “Performativiāte un narativitāte Romas imperatoru uzrunās pirms kaujas Ammiāna Marcellīna Res gestae.”
Līva Rotkale. “Appellatio kā institucionālo faktu nostiprināšanas akts un tā performatīvie aspekti: Rīgas arhibīskapa Frīdriha apelācija pāvestam Klēmentam V (1305).”
Brian M. Lapsa. “Culture in the Mediation of a Politico Ecclesiastical Conflict? Notes on a 1473 Lament from the Chancery of the Archbishop of Riga.”
Sofija Gasjuļa. “Karš kristīgās pasaules nomalē: publiskā runa kā ietekmes instruments Vācu ordeņa un Novgorodas kņazistes attiecībās un Livonijas politiskajā realitātē 15. gadsimtā.”
2026. gada 6. jūlijs Starptautiskais viduslaiku kongress Līdsas Universitātē (UK) / The 33rd International Congress on the Study of the Middle Ages, Session 114 “Public Speech and War: The Performativity of Justification Strategies in The Middle Ages”
Andris Levāns. “Fight, Surrender, or Die? The Rhetoric of Threat in Public Speech in 15th-Century Livonia”.
Gustavs Strenga. “Speeches before Battles: Fictional Public Speaking in Medieval Baltic Chronicles”.
Madis Maasing. (University of Tartu) “Justification Strategies in a Late Medieval Conflict: The Case of a Feud in Osilia, 1532-1536”.
Publicitātes pasākumi
2025. gada 17. jūnijā Andra Levāna lekcija “The Art of Persuading Dissenters: Public Speaking at the Livonian Landtag in the 15th Century. / Māksla pārliecināt neapmierinātos: publiskā runa Livonijas landtāgos 15. gadsimtā” starptautiskajā vasaras skolā “Latvijas parlamentārismam 105: Vēstures, kultūras un medijpratība. Latvian Parliamentarism 105: Aspects of History, Culture and Media Literacy”.
2026. gada 30. aprīlī saruna LR5 raidījumā “Zinātnes vārdā”. “Seno krīzes brīžu publisko runu teikšana mūsdienās? Jā, kā vēstures pētniecības metode”. https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zinatnes-varda/seno-krizes-brizu-publisko-runu-teiksana-musdienas-ja-ka-vesture.a220025/
Kristofa Dārtmana, Prof. Dr., Hamburgas Universitāte, vieslekcija LU HZF
2026. gada 17. aprīlī norisinājās profesora Dr. Kristofa Dartmana (Christoph Dartmann, Faculty of Humanities, Universität Hamburg) vieslekcija par politikas rituāliem un publisko runu viduslaiku Eiropas kultūrā. Lekcijas tēma: “Public citizens’ assemblies in Italian cities: political ritual and public speeches in 12th–13th centuries. Publiskums un pilsoņu sanāksmes Itālijas pilsētās: politiskie rituāli un publiskās runas 12.–13. gadsimtā”. Lekcija izskanēja HZF Vēstures un arheoloģijas maģistra studiju kursa “Rituāls viduslaiku Livonijas sabiedrībā 13.–15. gadsimtā” ietvaros.
Izstrādāti studiju un noslēguma darbi
Sofija Gasjuļa. 2026. “Viduslaiku Livonijas izpētes nacionālais diskurss 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā: Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības piemērs.” Maģistra darbs. Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un arheoloģijas nodaļa, Latvijas Universitāte.
Projekta pirmajai pusei plānotie uzdevumi un aktivitātes ir izpildīti. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie otrajai pusei plānoto publikāciju un monogrāfijas rakstu sagatavošanas. Lielāka uzmanība tiks vērsta gan uz zinātniskajām publikācijām, gan rezultātu izplatīšanu ar populārzinātniska rakstura aktivitātēm.