Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī»

No «ZvD» 239. numura Pirms 40 gadiem «Zvaigžņotajā debesī» DAŽI APSVĒRUMI par SAKARIEM ar ĀRPUSZEMES CIVILIZĀCIJĀM Ārpuszemes civilizāciju problēma ir ārkārtīgi plaša un sarežģīta. Viens no galvenajiem ir jautājums par dzīvības un tās evolūcijas augstāko produktu – saprāta, civilizāciju un it īpaši tehnoloģisko civilizāciju izplatību Galaktikā, citās galaktikās un Visumā vispār. Balstoties uz mūsu pašreizējo zināšanu apjomu, no loģisko apsvērumu loka nav izslēdzama iespēja, ka, atšķirībā no dzīvības rašanās kā samērā plaši izplatīta procesa, saprāta attīstība no dzīvības ir mazvarbūtīga vai pat unikāla nejaušība, neizslēdzot iespēju, ka mūsu Saules sistēma, resp., Zeme ir vienīgais debess ķermenis Galaktikā vai pat visā Metagalaktikā, uz kura ir attīstījies saprāts un tehnoloģiskā civilizācija. Fizika pēta objektīvo realitāti – Visumu, kas ir viens un tas pats visām civilizācijām. Tādēļ divām fizikām ir noteikti jākrustojas, resp., tām ir jāsatur kopīgas idejas, pat būtiski atšķiroties citos punktos atkarībā no civilizāciju attīstības pakāpes. Tieši tādēļ tik lielu ievērību un vispārēju atzinību guva amerikāņu zinātnieku Dž.Kokoni un P.Morisona 1959.g. izvirzītā hipotēze, ka ārpuszemes civilizācijas radiokontaktu nodibināšanai var izmantot pazīstamās starpzvaigžņu ūdeņraža līnijas frekvenci fH≈1420 MHz, jo šī fizikālā konstante noteikti jāzin jebkurai civilizācijai, kas sasniegusi radioelektronikas ēru, un tas padara šo frekvenci par sevišķi perspektīvu. Līdzīgs stāvoklis ir arī ar matemātiku, kas ir objektīvās realitātes izziņas instruments. Protams, dažādu civilizāciju matemātikas var stipri atšķirties, jo atkarībā no attīstības līmeņa tās sasniedz arvien lielāku abstrakcijas pakāpi, turklāt abstrakcijas virzieni vispārīgā gadījumā var būt dažādi. Taču divām matemātikām noteikti ir jāsatur vieni un tie paši fundamentālie jēdzieni un konstantes, kā, piemēram, skaitļa jēdzieni, darbības jēdzieni, skaitļi e, π utt., jo tie nesaraujami saistīti ar objektīvo realitāti un tādēļ dažādām matemātikām nevar būt dažādi. Ceļš, ko cilvēce sākusi iet, meklējot kontaktus ar citām kosmiskajām civilizācijām, ir grūts un neskaidrību miglā tīts. Taču, trūkstot apriorām zināšanām, vienīgi šī – pazīstamā mēģinājumu un kļūdu metode, nezināmo pakāpeniskas pārbaudes un izslēgšanas metode ir tā, kas var mums palīdzēt orientēties un atrast pareizo ceļu tajā sarežģītajā labirintā, kāds pašreizējā momentā mums šķiet problēma par ārpuszemes civilizācijām.  (Saīsināti pēc A.Balklava raksta 1.-12.lpp.)   Vai PASTĀV MĒNESS IETEKME uz DZĪVO DABU? Mēness ietekmi uz dārzeņu audzēšanu ignorē tikai 19.-20.gs. sarakstīto grāmatu autori, turpretim par 18.gs. to nevar teikt. Vēl 1757.g. Rīgā nācis klajā kāda lauksaimnieciska traktāta izdevums, kurā Mēnesim ierādīta nozīmīga vieta. Tā autors Suntažu cienīgtēvs Salomons Guberts līdzās saprātīgiem ieteikumiem uzskatījis par vajadzīgu minēt arī tādus, kuru pamatā ir astroloģiski priekšstati, ko zinātne atspēkojusi. Par Guberta padomu veikt lauku darbus atkarībā no Mēness atrašanās tajā vai citā zodiaka zīmē var droši apgalvot, ka šādu “pieredzi” zemnieki savā praksē apgūt nevarēja, jo noskaidrot, kurā zodiaka zīmē atrodas Mēness, var vienīgi, izmantojot kalendāru, kas šādas ziņas satur. Bet kā ir ar Mēness ietekmi uz dzīvajiem organismiem? Pagaidām par jūtamas ietekmes pastāvēšanu var runāt tikai attiecībā uz jūras posmtārpa palolo vairošanās ciklu. Ik gadus Mēness pēdējā ceturksnī, kas iekrīt novembrī vai oktobrī, Fidži u.c. salu koraļļu sēkļos sākas palolo vairošanās process. Vai Mēness manāmi ietekmē arī cilvēka organismu? Astrologi bija pārliecināti, ka Mēness iespaido fizioloģiskos procesus sievietes organismā, arī grūtniecības termiņus. Taču daudzie pētījumi atspēkoja šos uzskatus: nekādas atkarības no Mēness fāzēm minētajās fizioloģiskajās parādībās nav izdevies konstatēt. Tāpat Mēness nav vainojams arī epilepsijas lēkmēs, kaut gan sens šīs slimības nosaukums ir morbus lunaticus, t.i., Mēness slimība. (Saīsināti pēc I.Rabinoviča raksta 53.-58.lpp.)