Ekspedīcijā, izmantojot ģeoradaru, iegūti mērījumi ~ 35 km garumā un pierādīts, ka, pretēji līdzšinējiem pieņēmumiem, ledāju veido “auksts” ledus, kas nesasniedz tā kušanas temperatūru, neskatoties uz ievērojamo ledus biezumu līdz pat 300 m. Līdz šim uzskatīts, ka tik biezus ledājus vajadzētu veidot “siltam” ledum. Šie atklājumi par visnotaļ atšķirīgu ledāju termisko struktūru jāņem vērā ledāju attīstības nākotnes prognozēs.
Latvijas polārpētnieku iepriekšējie ledāju termiskās struktūras un biezuma dati gan par mazākiem un aukstiem Grenlandes ledājiem, gan “siltiem” Alpu ledājiem jau publicēti un lasāmi brīvpieejā zinātniskajos žurnālos “The Cryosphere” un “Earth Surface Processes and Landforms”.
Lai gan šī gada ekspedīcija noritējusi veiksmīgi, pētnieki piedzīvojuši mainīgus un neierastus laikapstākļus gan ar siltām, gan ļoti lietainām un vējainām dienām, kas licis atlikt plānotos lauka pētījumus. Palielinātais nokrišņu daudzums augusta sākumā radīja plūdus un vairākās vietās tika pilnībā aizskalots ceļš starp Kānākas lidostu un pilsētu. Vietējo iedzīvotāju ikdiena ir pilnībā atkarīga no laikapstākļiem, kas aizvien vairāk ietekmē viņu medību ieražas. Pēdējos gados klimata pārmaiņas arī nozīmīgi ietekmē jūras ledus veidošanos, un tas ir būtisks ne tikai polārlāčiem, bet arī inuītu medībām, kas lielākoties joprojām noris, pārvietojoties suņu pajūgos.
Lielais ūdens daudzums ietekmēja ģeologu nokļūšanu uz ledāja. Līdzīgi kā Islandē un citviet pasaulē, ledāji atkāpjas un to priekšā veidojas ledus sprostezeri. Šie ezeri aizvien vairāk neļauj ledājiem piekļūt no to priekšējās malas. Pēc lietavām arī būtiski pieaug ūdens daudzums no ledāja izplūstošajās upēs, un tās nav iespējams šķērsot.
LU ģeologu pētītais Fan ledājs daudzviet arī bija atkāpies no ielejas sāniem, kur vienā pusē atradās stāva klints krauja, bet otrā – stāva ledāja mala ar upi. Tas nozīmē, ka katru dienu pētniekiem bija jāmēro garš ceļš kalnainā apvidū līdz vietai, kur uzkāpšana uz ledāja ir iespējama. Šādas vietas ir šauri ledus tilti, zem kuriem plūst ledājūdeņu upe.
Lielākais pārsteigums ekspedīcijā bijis vairāku metru augstas ledāja spiedienūdeņu strūklakas, kur ledājūdeņi izplūda ledāja virspusē. Lai gan ledājs ir auksts un piesalis pie pamatnes, ģeoradara dati apstiprina arī tuvu ledāja apakšai esošu tuneļu esamību. Šī un arī iepriekšējās ekspedīcijas ļauj saprast, ka ledāji kļūst aizvien nepieejamāki un to pētniecība – izaicinošāka.
Ekspedīcijas dalībniekus atbalstīja Latvijas liofilizētās pārtikas ražotāji “Good Mood Meals”, “Rīgas Miesnieks” un specializēto zeķu uzņēmums “Karma Sock”.
Ekspedīcija īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes FLPP projekta “Ziemeļrietumu Grenlandes Kānākas ledus kupola izvadledāju termālā struktūra (Nr. lzp-2025/1-0242)”atbalstu, kurš tiek īstenots no 2016. līdz 2028. gadam.
 Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) Ģeoloģijas nodaļas zinātnieki veica Kānākas ledus kupola Fan izvadledāja pētījumus. Mēnesi ilgā ekspedīcijā Grenlandes ziemeļrietumos, kas īstenota ar Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas atbalstu, tika izpētīta ledāja termiskā struktūra un iegūti dati par virsmas augstumu un ledus biezumu. Pirmo reizi veikti mērījumi ar pasīvajiem seismiskajiem sensoriem. ){kind=link}