Alt teksts:  Students sēž auditorijā lekcijas vai pasākuma laikā. Priekšplānā redzams cilvēks, kurš sēdvietā izmanto viedtālruni, bet fonā redzama auditorija ar daudz apmeklētājiem un prezentācijas zona.
Foto: Toms Grīnbergs, LU

16. septembrī plkst. 12.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūta ātrijā, Ķīpsalas ielā 6, RTU, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) vadība un pētnieki dalīsies pieredzē, kā sabiedrībā vairot augsta līmeņa digitālās prasmes – iepazīstinās ar studiju saturu augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei un pirmā Latvijā veiktā stratēģiski nozīmīgā organizāciju lielo datu apstrādes un mākslīgā intelekta risinājumu vajadzību kartējumu. Notiks arī diskusija, kurā būs iespēja no dažādiem rakursiem izzināt izglītības inovāciju lomu digitālajā laikmetā.

«Latvijā tiek attīstīta digitālā infrastruktūra, zinātnieki pēta un attīsta mikročipu, kvantu tehnoloģijas, uzņēmumi pakāpeniski digitalizē dažādus procesus un pakalpojumus. Arī privātpersonu līmenī ir pieejami dažādi rīki un risinājumi. Tomēr, kā rāda Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss, tikai 48,34% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz pamata digitālās prasmes. Eiropas vidējais rādītājs ir 60,4%, ierindojot Latviju 24 vietā. Mēs būtiski atpaliekam no kaimiņiem – Lietuvā šādas prasmes ir 53,6%, bet Igaunijā – 62,5% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Tehnoloģiskajiem procesiem mainoties arvien straujāk, vitāli svarīgi ir cilvēki ar augsta līmeņa digitālām prasmēm, kuri spēj radīt jaunus zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs. Trūkstot tādām prasmēm, Latvijas digitālā pārveide būs lēna,» skaidro Alla Anohina-Naumeca, projekta «Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā» saturiskā vadītāja un RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes profesore. 

Lai radītu iespēju gūt padziļinātas digitālās prasmes, projektā «Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā» RTU, LU un RSU mācībspēki ir izstrādājuši 12 jaunus studiju moduļus un tos veidojošos kursus dažādos studiju virzienos – no siltumenerģētikas, transporta un finanšu inženierijas līdz veselības aprūpei un klimata modelēšanai. Jaunais studiju saturs ir saskaņots ar industrijas vajadzībām un pēc izstrādes vēl pilnveidots, balstoties studējošo viedoklī. Proti, kursus ir aprobējuši gan studenti, gan industrijā nodarbinātie, piedaloties mūžizglītības aktivitātēs. 

Projekta noslēguma pasākumā zinātnes universitāšu pārstāvji iepazīstinās ar izstrādāto studiju saturu, kā arī dalīsies ar veiksmes stāstiem. Pasākumā notiks arī diskusija, kurā būs iespēja no dažādiem rakursiem izzināt izglītības inovāciju lomu digitālajā laikmetā. 

Pirmo reizi Latvijā veikts arī stratēģiski nozīmīgs Latvijas organizāciju lielo datu apstrādes un mākslīgā intelekta risinājumu vajadzību kartējums; ar tā rezultātiem pasākumā iepazīstinās RTU Augstas veiktspējas skaitļošanas (High Performance Computing – HPC) centra pārstāvji. Viņi arī sniegs ieskatu superskaitļošanas aktualitātēs pasaulē.

«Latvijas digitālās transformācijas centrā ir cilvēks un viņa prasmes. Mūsu mērķis ir ne tikai attīstīt modernu digitālo infrastruktūru un tehnoloģijas, bet arī nodrošināt, lai Latvijā būtu pietiekami daudz speciālistu, kuri spēj tās radīt, pilnveidot un izmantot. Latvijas zinātnes universitāšu kopīgi īstenotais projekts ir lielisks piemērs tam, kā augstākā izglītība, zinātne un industrija var sadarboties, lai sagatavotu nākamās paaudzes ekspertus un stiprinātu Latvijas konkurētspēju Eiropas digitālajā ekonomikā,» uzsver Liene Levada, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja.

«Eiropas konkurētspēja arvien vairāk būs atkarīga no tā, vai spēsim ne tikai attīstīt un ieviest jaunas tehnoloģijas, bet arī sagatavot cilvēkus, kuri spēj tās prasmīgi izmantot un radīt jaunus risinājumus un inovācijas. Latvijai tas ir īpaši būtiski, jo Eiropas Komisijas jaunākais Digitālās desmitgades ziņojums norāda uz šeit pieaugošu IKT speciālistu trūkumu. Tāpēc ieguldījumi augsta līmeņa digitālajās prasmēs vienlaikus ir ieguldījumi produktivitātē, inovācijās un Latvijas spējā konkurēt nozarēs, kurās mākslīgais intelekts, lielie dati un augstas veiktspējas skaitļošana arvien vairāk kļūst par ikdienas darba instrumentiem,» norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks.

Noslēguma pasākumā aicināti piedalīties izglītības un tehnoloģiju jomas profesionāļi un citi interesenti. 


Projekta «Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā» mērķis ir palielināt speciālistu skaitu Latvijā ar augsta līmeņa digitālām prasmēm (DigComp 7.–8. līmenis). Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija un valsts budžets. Projekta kopējais budžets ir 6,2 milj. eiro, no kā 6 milj. eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija. 

Dalīties