Peters Sarlins: Eiropai pašai jāveido savs mākslīgais intelekts

Sarunā ar LU fondu Peters Sarlins stāsta kāpēc Eiropai ir nepieciešams savs mākslīgais intelekts un kāda loma tā radīšanā būs šodienas studentiem un zinātniekiem.

Eiropai ir gan pasaules līmeņa zinātnieki, gan superdatošanas jauda, gan nepieciešamie dati. Kāpēc tā joprojām ir atkarīga no citviet radītiem mākslīgā intelekta modeļiem?

Eiropa būvē platformas, taču ne mākslīgo intelektu, kas tajās darbojas. Tas nozīmē, ka mūsu aizsardzības sistēmu pamatā esošais intelekts ir atkarīgs no citviet apmācītiem modeļiem, kuri mums ir pieejami saskaņā ar citu noteikumiem. Šī atkarība ir galvenais trūkums Eiropas suverēnā mākslīgā intelekta spējās. Lai to novērstu, ir jāsavieno tas, kas Eiropai jau ir – operacionālie dati no reāli izmantotām sistēmām, Eiropas superdatošanas jauda un specializēti aizsardzības mākslīgā intelekta talanti. Sarežģītākais izaicinājums ir ātrums, jo situācija kaujas laukā mainās ik nedēļu un mākslīgā intelekta modeļi ir nepārtraukti jāatjaunina, nevis jāgaida tradicionālo iepirkumu ciklu noslēgums. Eiropai ir tehnoloģijas, cilvēki un dati. Tai ir nepieciešams lēmums uzskatīt intelektu, kas ir tās aizsardzības spēju pamatā, par kaut ko tādu, kam ir jāpieder pašai Eiropai un kas tai jāveido pēc saviem noteikumiem.

Kāpēc jaunajiem mākslīgā intelekta talantiem šodien būtu vērts palikt Eiropā, nevis doties uz Silīcija ieleju?

Šodienas studenti ir pirmā paaudze, kas visu savu profesionālo karjeru veidos mākslīgā intelekta laikmetā. Jautājums vairs nav par to, vai mākslīgais intelekts mainīs viņu profesionālo dzīvi, bet gan par to, vai Eiropa būs vieta, kur mākslīgais intelekts tiek veidots, vai tikai vieta, kur to patērē. Ambiciozi Eiropas mākslīgā intelekta talanti tradicionāli ir raudzījušies Rietumu virzienā, taču šobrīd daži no nozīmīgākajiem risināmajiem izaicinājumiem atrodas tepat Eiropā – īpaši drošības, aizsardzības un kvantu tehnoloģiju jomā. Aicinu uztvert Eiropas suverēnā mākslīgā intelekta izveidi kā vienu no savas paaudzes noteicošajiem izaicinājumiem – un tā risināšanai nav jādodas uz Silīcija ieleju. Pasaulē nozīmīgākais mākslīgais intelekts netiks radīts Silīcija ielejā. To radīs tādi cilvēki kā jūs – tepat, risinot problēmas, kurām ir vislielākā nozīme.

Kas jūs pamudināja no komerciālā mākslīgā intelekta pievērsties aizsardzības jomai?

Drošība ir visa pārējā pamats – ekonomikas izaugsmei, inovācijām, akadēmiskajai brīvībai un jaunuzņēmumu ekosistēmām. Nekas no tā nevar pilnvērtīgi pastāvēt, ja sabrūk drošības vide. Tieši šī atziņa mani pamudināja no komerciālā mākslīgā intelekta jomas pievērsties aizsardzībai, un tieši tādēļ Eiropas spēja sevi aizsargāt šobrīd ir atkarīga no spējas izveidot pašai savas mākslīgā intelekta tehnoloģiskās spējas.

Vai tādas mazas valstis kā Latvija un Somija var kļūt par Eiropas aizsardzības inovāciju celmlaužiem?

Visā Eiropā strauji pieaug aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumu skaits, tomēr Eiropai joprojām nepieciešama fundamentāla domāšanas maiņa – no miera laika domāšanas uz pieeju, kas atbilst pašreizējai ģeopolitiskajai realitātei. NATO austrumu flanga valstis, piemēram, Latvija un Somija jeb “jaunie Ziemeļi”, to jau apzinās.

Somijai un Latvijai ir strukturālas priekšrocības mākslīgā intelekta un aizsardzības inovāciju jomā – ātrāka lēmumu pieņemšana un tieša izpratne par apdraudējumu. Citiem vārdiem, šīs valstis uzņemas nesamērīgi lielu daļu no Eiropas drošības sloga, taču tieši ģeogrāfiskais tuvums apdraudējumam padara tās par dabisku vidi aizsardzības inovāciju izmēģināšanai un ieviešanai.

“NestAI” pirmie risinājumu ieviešanas projekti un trīspusējā vienošanās ar Somiju un Igauniju to apliecina – nelielas valstis, kas atrodas pirmajā aizsardzības līnijā, nosaka standartus, kurus vēlāk pārņem lielākas valstis.

Kā mazināt plaisu starp Eiropas pētniecību un tās praktisko ietekmi? 

Eiropā tiek veikti pasaules līmeņa mākslīgā intelekta pētījumi tādos tīklos kā ELLIS un tādās universitātēs kā Ālto Universitāte un Latvijas Universitāte, taču pārāk reti šie pētījumi pārtop globāli konkurētspējīgos uzņēmumos.

Kā pierādījumu tam, ka tas tomēr ir iespējams, varu minēt savu pieredzi ar “Silo AI”. Uzņēmums līdz 2022. gadam tika attīstīts bez riska kapitāla finansējuma, izauga par Eiropas lielāko privāto mākslīgā intelekta laboratoriju un vēlāk tika pārdots AMD par 665 miljoniem eiro. Šāds iznākums Eiropā joprojām drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība.

Suverēnu mākslīgā intelekta spēju veidošanai nav jēgas, ja cilvēki, kuri spēj tās radīt, pamet Eiropu. Eiropa sagatavo vienus no pasaulē labākajiem mākslīgā intelekta pētniekiem un inženieriem, taču pārāk daudzi no viņiem nonāk Silīcija ielejā, jo tieši tur līdz šim ir bijušas visambiciozākās profesionālās iespējas. Lai to mainītu, Eiropai jādod viņiem iemesls palikt – jēgpilns darbs, iespēja strādāt konkurētspējīgā mērogā un pārliecība, ka tam, ko viņi rada šeit, ir nozīme.

Jūs dibinājāt “NestAI”, lai stiprinātu Eiropas tehnoloģisko neatkarību aizsardzības jomā. Kādu problēmu uzņēmums risina un kas Eiropai nepieciešams, lai šajā jomā kļūtu patiesi neatkarīga?

Eiropa ražo dronus un citas tehnoloģiskās platformas, taču ne vienmēr rada mākslīgā intelekta modeļus, kas tās vada un kontrolē. Eiropas aizsardzības sistēmu intelekts balstās uz citviet apmācītiem modeļiem, un piekļuve labākajiem no tiem var tikt pārtraukta ļoti īsā laikā.

“NestAI” tika dibināts, lai mazinātu šo atkarību. Lai tas izdotos, nepieciešama Eiropai piederoša skaitļošanas infrastruktūra, zinātniskie talanti, kas paliek Eiropā, un valdības, kuras spēj pieņemt lēmumus tehnoloģiju attīstības ātrumā, nevis tradicionālo iepirkumu ciklu tempā.

“NestAI” galvenā mītne atrodas Somijā, un uzņēmumu atbalsta “Nokia”, “Tesi” (Finnish Industry Investment) un “PostScriptum”. Lai stiprinātu Eiropas spēju pašai pēc saviem noteikumiem izstrādāt, ieviest un pārvaldīt kritiski svarīgas mākslīgā intelekta sistēmas, “NestAI” cieši sadarbojas ar Eiropas valstu aizsardzības spēkiem un industriālajiem partneriem.

Vai Eiropai ir iespēja kļūt par līderi nākamajā skaitļošanas tehnoloģiju attīstības posmā?

Mākslīgā intelekta izaicinājumi nebeidzas ar šodienas modeļiem. Ar savu otro uzņēmumu “Qutwo” gatavojamis pārejai uz kvantu skaitļošanu. 

Eiropai ir iespēja kļūt par līderi nākamajā skaitļošanas tehnoloģiju paradigmā, ja tā jau tagad sāks veidot nepieciešamo infrastruktūru un talantu bāzi, nevis gaidīs, kamēr pārmaiņas jau būs notikušas.

P. Sarlina vizīti organizēja LU un LU fonds sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.