2026. gadā, pārņemot stafeti no 2025. gada putna - mājas strazda (Sturnus vulgaris), par gada putnu tika izvirzīts apodziņš (Glaucidium passerinum). Apodziņu izvēlējās Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), kas ar šīs nominācijas palīdzību, vērš sabiedrības uzmanību uz problēmām, ar ko dabā saskaras Latvijas putni.
Kā vēsta ornitoloģijas biedrība, apodziņu populācija Latvijā ir apdraudēta, kaut arī pasaulē tas ir izplatīts putns. Tapēc arī Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijas vēlas pievērst uzmanību apodziņam.
Apodziņš pieder pūču dzimtai (Strigidae) un ir mazākā pūce Eiropā. Savu zinātnisko nosaukumu, Glaucidium passerinum, tas ieguva 1758. gadā, kad to savā grāmatā Systema Naturae aprakstīja Kārlis Linnejs (Carl von Linné, 1707-1778 ). Apodziņa zinātnisko nosaukumu varētu iztulkot apmēram šādi: Glaucidium - “mazā pūce” vai “pūcīte” (no grieķu glaux — pūce) un passerinum → “zvirbulim līdzīgs” (no latīņu passer — zvirbulis).
Apodziņš ir neliels, plēsīgs putns, kura ķermeņa garums sasniedz apmēram 15–19 cm, bet svars parasti ir tikai 50–80 grami. Apodziņam ir apaļa galva, dzeltenas acis un pelēkbrūns apspalvojums ar gaišiem plankumiem. Atšķirībā no daudzām citām pūcēm tam nav izteiktu “ausu” pušķu. Interesanta pazīme ir gaišie plankumi pakausī, kas atgādina acis. Apodziņa apspalvojums ir tik mīksts, ka lidojot šis plēsējs nerada nekādu skaņu. Tas palīdz apodziņam labāk medīt.
Interesanti ir tas, ka, līdzīgi kā daudzām citam pūcēm, apodziņu tēviņi ir mazāki nekā mātītes. Tas parasti ir saistīts ar optimizāciju. Mazāki tēviņi ir labāki mednieki, un lielākas mātītes labāk aizsargā ligzdu. Šādi lielākas mātītes un mazāki tēviņi ir sastopami dažiem citiem plēsīgiem putniem, piemēram, zvirbuļu vanagiem un baltgalvas ērgļiem. Kaut arī apodziņš ir nakts putns un tumsā redz pietiekoši labi, tas tomēr medī dienas laikā, vakara pusē.
Minot medības, svarīgi atzīmēt, ka apodziņa diēta ir visnotaļ daudzveidīga. Starp apodziņa medījumiem ir dažādi zīdītāji kā strupastes un ūdensžurkas, mazi putni kā žubītes un mežastrazdi, kā arī kukaiņi un ķirzakas. Apodziņš ir starp nedaudzajām pūcēm, kas veido uzkrājumus. Retos gadījumos, kad ar barību ir pavisam trūcīgi, var uzbrukt dzīvniekiem gandrīz savā izmērā.
Apodziņš sastopams Eiropas un Āzijas ziemeļu daļā. Tas dzīvo galvenokārt vecos skujkoku un jauktos mežos, kur ligzdo dzeņu izkaltos dobumos. Latvijā apodziņš bieži veido ligzdas tieši apšu dobumos [1]. Atšķirībā no daudzām citām pūcēm apodziņš bieži ir aktīvs arī dienā, īpaši no rītiem un vakaros.
Latvijā apodziņš ir samērā reta un aizsargājama putnu suga. Kā apdraudēta suga tas ir iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā. Visbiežāk tas sastopams lielākos mežu masīvos, īpaši valsts austrumu un ziemeļu daļā. Apodziņu populāciju apdraud veco mežu izciršana un dobumainu koku samazināšanās. Šī suga tiek uzskatīta par nozīmīgu dabiska mežu indikatoru.
Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijās glabājas apodziņa izbāzenis, kas nācis no Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza. Apodziņš tika ievākts 1997. gada rudenī. Visticamāk putns gājis bojā vai nomiris dabiskā nāvē. Kā vēsta muzeja dokumenti, putnu ievāca ilggadēja zooloģiskā dārza darbiniece, ornitoloģe Līga Matsone (???). Vēlāk putna ādiņu nodeva taksidermistam un ornitologam Valdim Rozem (1956). Šis eksponāts tādēļ pieder Valda Rozes kolekcijai. LUM Zooloģijas kolekcijās glabājas ap 250 izbāzeņi, kurus veidoja minētais ornitologs.
LUM Zooloģijas kolekcijās glabājas arī vairākas apodziņu ādiņas. Tās ir sterilas putnu ādiņas, no kurām vēlāk veido izbāzeņus vai arī izmanto pētījumos. Ādiņas ir piemērotas, piemēram, lai saprastu dzīvnieka izmēru vai arī izmantotu spalvas putnu migrācijas ceļu noteikšanai.
Apodziņu ādiņas Zooloģijas kolekcijās ir saistītas ar ornitologu Georgu Lejiņu (1914 - 1994). Tās tika ievāktas Latvijā periodā no 1931. gada līdz 1954. gadam. Georgs Lejiņš bija aizrautīgs putnu pētnieks, kas jau agrā bērnībā nodarbojās ar putnu vērošanu un to gredzenošanu. Savu kolekciju ar putnu ādiņām 1960. gados viņš nodeva LUM Zooloģijas kolekcijām, kas tajā laikā saucās Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs [2]. No viņa kolekcijas LUM Zooloģijas kolekcijās glabājas vairāk nekā 100 ādiņu.
Latvijas Universitātes Muzeja Zooloģijas kolekcijās esošie apodziņu eksemplāri ir nozīmīgas sava laika liecības. Tie palīdz saglabāt informāciju ne tikai par pašu sugu, bet arī par Latvijas ornitoloģijas vēsturi, preparēšanas tradīcijām un cilvēkiem, kuri nodarbojās ar putnu pētniecību un kolekciju veidošanu. Šādi muzeja priekšmeti ļauj mūsdienās pētīt dzīvnieku ārējo izskatu, salīdzināt dažādu laiku eksemplārus un labāk izprast dabas pārmaiņas.
Jāsecina, ka apodziņš ir viens no interesantākajiem Latvijas mežu putniem – neliels, grūti pamanāms, bet ļoti nozīmīgs meža ekosistēmā. Tā klātbūtne liecina par veciem un bioloģiski vērtīgiem mežiem, kuros saglabājušies dobumaini koki un dabiskai videi raksturīgi apstākļi. Tieši tāpēc apodziņa aizsardzība ir cieši saistīta arī ar veco mežu saglabāšanu Latvijā.
Mūsdienās, kad daudzviet pasaulē samazinās dabisko mežu platības, šādi muzeju eksemplāri kļūst arvien nozīmīgāki. Tie atgādina gan par Latvijas dabas daudzveidību, gan par nepieciešamību aizsargāt sugas un to dzīves vidi nākotnē.
Papildus informācija:
Apskati jauno LU Muzeja izstādi Dabas mājā!
1. Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu
2. Matrozis R. Dabas pētniekam Georgam Lejiņam – 100
3. Latvijas Sarkanā grāmata. Apodziņš
4. Latvijas Valsts meži. Apodziņš – gada putns
