Mūsdienu pasaule ir piesātināta ar attēliem, ekrāniem un vizuāliem datiem, taču jautājums par to, ko patiesībā nozīmē redzēt, kļūst arvien aktuālāks. Simpozija gaitā vizuālizpratne tika aplūkota ne tikai kā spēja “lasīt” attēlus, bet arī kā prasme reflektējoši ar tiem mijiedarboties, veidojot nozīmi, zināšanas un radošo praksi.
Simpozijs aicināja kopīgi pārdomāt redzēšanas jēdzienus, pulcējot ne vien jaunos pētniekus, bet arī profesorus un humanitāro zinātņu un mākslas jomas praktiķus no dažādām valstīm. Tas veidoja starptautisku akadēmisku vidi diskusijām par to, kā vizuālizpratne ietekmē domāšanu, mācīšanu, mācīšanos, pētniecību un kultūras procesus. Simpoziju organizēja Latvijas Universitātes (LU) FORTHEM Mākslas un estētikas laboratorija.
Simpozijā ar referātiem un priekšlasījumiem uzstājās Latvijas un citu valstu pētnieki - LU Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas zinātniskā asistente Zane Ozola, LU profesors Jurģis Šķilters, Igaunijas Mākslas akadēmijas doktorante un jaunākā pētniece Anneli Porri u.c. LU doktorante Eva Strazdiņa, kura ieguvusi arī maģistra grādu fotožurnālistikā stāstīja par mūsdienu skatījumu uz fotoreālistiku attēlu vizuālizpratni, Teksasas Universitātes Ārlingtonā asociētā profesore Ritu Khanduri savukārt aicināja diskutēt par karikatūru redzēšanu un kultūras eksponēšanu.
Mākslas izglītības maģistra studiju students Jiveskiles Universitātes Mūzikas, mākslas un kultūras studiju nodaļā Ātos Ojansu (Aatos Ojansuu) stāstīja par Kene pratību - Brazīlijas pamatiedzīvotāju Huni Kuin seriālo grafiku kā totālo estētiku.
Štampara bibliotēkas vadītāja Andrija Štampara Sabiedrības veselības skolā, Zagrebas Universitātes Medicīnas fakultātē Lovela Mašala Poplašena (LOvela Machala Poplašen) savukārt aicināja klātesošos diskutēt pat vizuālizpratni veselības aprūpes komunikācijā.
Simpozija laikā notika arī radoši izglītojošās darbnīcas, piemēram, Jiveskiles Universitātes vizuālizpratnes docentes Joannas Kedras (Joanna Kędra) vadītā koprades darbīca “Vizuālizpratnes izglītības nākotnes iztēlošanās universitātē”, bet LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore Austra Avotiņa vadīja darbnīcu “Kultūras piemineklis kā vizuālizpratnes vārdnīca”. Tā laikā simpozija dalībnieki devās uz Rundāles pili, kur kopā ar LU studentiem pilnveidoja savas zināšanas un priekšstatus par dažādiem vizuālizpratnes aspektiem un metodiku. Tā bija unikāla iespēja kultūrvēsturiski nozīmīgā vidē praktiski izzināt un pārbaudīt simpozijā apspriestās idejas par redzēšanu un vizuālo uztveri.

