Latvijas Universitāte (LU) ilgtspējas principus īsteno ēku un teritoriju apsaimniekošanā, enerģijas un citu resursu izmantošanā, mobilitātē un universitātes saimes līdzdalībā. Praktiskās iniciatīvas aptver energoefektivitāti un klimata rīcību, atkritumu un ūdens apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un kopienas iesaisti.
Energoefektivitāte
Kopš 2024. gada septembra LU darbojas energopārvaldības sistēma atbilstoši LVS EN ISO 50001:2019 standarta prasībām, savukārt 2025. gada 20. janvārī LU Padome apstiprināja LU energopolitiku. Energopārvaldības sistēma aptver elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu LU ēkās, atsevišķos objektos izmantoto kurināmo un LU transportlīdzekļu degvielas patēriņu. Tā nodrošina regulāru patēriņa uzskaiti un analīzi, lielāko patērētāju identificēšanu, energoveiktspējas novērtēšanu un energoefektivitātes pasākumu plānošanu.
Ēku energoefektivitātes uzlabojumi ietver apkures, ventilācijas un apgaismojuma modernizāciju, ēku automātiskās vadības sistēmas, norobežojošo konstrukciju uzlabošanu, siltumsūkņus un saules enerģijas izmantošanu. Projektējot un modernizējot ēkas, kā arī iegādājoties enerģiju patērējošas iekārtas, LU izvērtē tehniski un ekonomiski pamatotus energoefektīvus risinājumus.
Projekts “Zaļā Universitāte: Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, optimizējot Latvijas Universitātes infrastruktūru” ir lielākais LU energoefektivitātes projekts. Tas aptver sešas LU ēkas un kompleksus 86 799,2 m² platībā. Projektā paredzēta saules paneļu un siltumsūkņu uzstādīšana, apgaismojuma un ventilācijas modernizācija, ēku siltināšana un ēku vadības automatizācijas sistēmu ieviešana.
2024. un 2025. gadā projekta ietvaros veikta gaisa apstrādes iekārtu piegāde Rakstu mājai un īstenots LU Botāniskā dārza Palmu mājas atjaunošanas cikls. Līdz 2028. gada beigām energoefektivitātes uzlabojumi paredzēti arī Dabas mājā, Zinātņu mājā, LU bibliotēkas krātuvē Lielvārdes ielā un LU Rīgas 1. medicīnas koledžas dienesta viesnīcā Tomsona ielā.
Projekta mērķis ir samazināt primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņu vismaz par 3 290 MWh gadā jeb 39% salīdzinājumā ar projektā iekļauto ēku patēriņu pirms projekta sākuma. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 13,05 milj. EUR, no kuriem 85% veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un 15% valsts budžeta finansējums.
Klimata pārmaiņu mazināšana un klimatnoturība
LU katru gadu uzskaita siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, piemērojot GHG Protocol korporatīvā standarta pamatprincipus un operacionālās kontroles pieeju. Uzskaite aptver 1. tvēruma tiešās emisijas, 2. tvēruma emisijas no iepirktās enerģijas un būtiskās 3. tvēruma netiešo emisiju kategorijas. 2. tvēruma emisijas tiek ziņotas gan pēc lokācijas, gan tirgus metodes.
2025. gadā LU 1. un 2. tvēruma emisijas pēc lokācijas metodes bija 1 291,4 tCO₂e. Salīdzinājumā ar 2021. gada bāzes līmeni 2 070,8 tCO₂e tās bija samazinājušās par 37,6%. Tā kā daļu samazinājuma ietekmēja zemāki elektroenerģijas un centralizētās siltumapgādes emisiju faktori, LU turpina prioritizēt enerģijas patēriņa un savā tiešajā kontrolē esošo emisiju samazināšanu.
LU Klimatneitralitātes plāns 2030 ir universitātes visaptverošais klimata rīcības dokuments. Tas nosaka mērķi līdz 2030. gadam samazināt 1. un 2. tvēruma SEG emisijas vismaz par 50% absolūtā izteiksmē salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tas atbilst vidējam samazinājumam aptuveni par 5,56% gadā. Bāzes gads ir 2021. gads, jo tas ir pirmais gads ar pilnīgu 1. un 2. tvēruma datu kopu; plānā paredzēts atkārtoti izvērtēt tā reprezentativitāti, ņemot vērā Covid-19 ierobežojumu un aukstās ziemas ietekmi.
3. tvēruma emisijām noteikts provizorisks mērķis līdz 2030. gadam panākt vismaz 22,5% samazinājumu. To apstiprinās vai precizēs pēc pilnas 2021. gada 3. tvēruma bāzes inventarizācijas. Plāns aptver LU būtiskās netiešo emisiju kategorijas, tostarp mobilitāti, iepirkumus, atkritumus un citas vērtību ķēdes darbības, kurām iespējams iegūt pietiekami kvalitatīvus datus un īstenot samazināšanas pasākumus.
Mērķu apmēra noteikšanai par atsauci izmantota Zinātnē balstītu mērķu iniciatīvas (SBTi) īstermiņa mērķu starpnozaru absolūtā samazinājuma metode. LU mērķi nav SBTi validēti. LU prioritāte ir tieša emisiju samazināšana; kompensēšanu var apsvērt tikai atlikušajām emisijām pēc samazināšanas pasākumu īstenošanas.
Plāna rīcības virzieni ietver:
- pilnīgāku SEG emisiju datu uzskaiti un ikgadēju progresa novērtēšanu
- ēku energoefektivitāti, viedo energovadību un atjaunojamās enerģijas risinājumus
- ilgtspējīgāku mobilitāti un darba braucienus
- vides un dzīves cikla kritēriju izmantošanu iepirkumos
- atkritumu rašanās novēršanu, šķirošanu un aprites ekonomiku
- klimata risku izvērtēšanu infrastruktūrā un teritoriju attīstībā
- universitātes saimes iesaisti, studijas, pētniecību un sabiedrības informēšanu
LU vadība apstiprina plānu, nodrošina tā īstenošanu un ik gadu izvērtē progresu. Plāna īstenošanu un publisko ziņošanu koordinē LU ilgtspējīgas attīstības vadītājs, tehniskos pasākumus īsteno infrastruktūras un energopārvaldības struktūrvienības, bet LU Ekopadome sniedz priekšlikumus un veicina universitātes saimes iesaisti. Plānu paredzēts pārskatīt ne retāk kā reizi divos gados.
Klimatnoturības pieeja ietver pārkaršanas, intensīvu nokrišņu, plūdu un darbības nepārtrauktības risku izvērtēšanu, kā arī ēnojuma, lietusūdens apsaimniekošanas, zaļās infrastruktūras un bioloģiskās daudzveidības risinājumu integrēšanu attīstības projektos.
Ilgtspējīga mobilitāte
LU veicina pārvietošanos ar velosipēdu, kājām un sabiedrisko transportu. Pie LU ēkām ir velonovietnes, Akadēmiskajā centrā pieejama pašapkalpošanās velosipēdu remonta stacija un marķētas mikromobilitātes novietnes. Jaunajā Rakstu mājā paredzētas 300 velonovietnes.
Pārvietošanās paradumus LU izvērtē ikgadējā vides novērtējumā un izmanto mobilitātes risinājumu plānošanā. LU sadarbojas ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, lai uzlabotu gājēju, velosatiksmes un sabiedriskā transporta savienojumus ar Akadēmisko centru, tostarp piekļūstamus maršrutus, drošākas pārejas un risinājumus mobilitātei ar zemākām emisijām. Eiropas Mobilitātes nedēļā LU aicina studentus un darbiniekus piedalīties iniciatīvā “Diena bez auto”.
Ūdens apsaimniekošana un ūdens kvalitāte
LU sistemātiski uzskaita ūdens patēriņu savā institucionālajā pārskata tvērumā un ik gadu izvērtē datus, lai analizētu patēriņa tendences, identificētu novirzes un plānotu efektivitātes pasākumus. Attīstības projektos LU ievieš ūdeni taupošus risinājumus, tostarp sensoru jaucējkrānus un ekonomiskas skalošanas sistēmas.
Lielākajā daļā LU ēku ūdensapgādi un sadzīves notekūdeņu novadīšanu nodrošina centralizētā Rīgas ūdenssaimniecības sistēma. Notekūdeņu kvalitāti un izplūdes regulē valsts un pašvaldības prasības. Laboratorijās radušos šķidrumus, kurus nedrīkst novadīt sadzīves kanalizācijā, savāc atsevišķi paredzētās tvertnēs un nodod atbilstošai apsaimniekošanai un utilizācijai.
Latvijas Universitāte nodrošina studējošajiem, darbiniekiem un apmeklētājiem bezmaksas piekļuvi dzeramajam ūdenim. Vairākās LU ēkās ir pieejamas dzeramā ūdens strūklakas un pudeļu uzpildes vietas, un LU turpina paplašināt šo infrastruktūru atbilstoši universitātes saimes vajadzībām.
Dzeramā ūdens uzpildes vietas pieejamas:
- Raiņa bulvārī 19, gaitenī pie garderobes
- Aspazijas bulvārī 5, pirmā stāva gaitenī pie tirdzniecības automātiem
- Lauvas ielā 4, pirmā stāva koplietošanas zonā
- Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, pirmā stāva vestibilā
- Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, pirmā stāva vestibilā
Ūdens, ko LU ēkām ikdienas sadzīves vajadzībām piegādā centralizētā pašvaldības ūdensapgādes sistēma, atbilst Latvijas dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām un ir piemērots dzeršanai. Akadēmiskajā centrā ienākošā ūdens padeve papildus ir aprīkota ar mehāniskajiem filtriem. Ja pie ūdens krāna nav īpašas norādes, ka tas paredzēts tehniskajam vai dzeršanai nepiemērotam ūdenim, auksto krāna ūdeni LU ēkās var izmantot dzeršanai un atkārtoti lietojamu pudeļu uzpildīšanai.
LU regulāri palielina dzeramā ūdens strūklaku un uzpildes vietu skaitu. 2024. gadā divas papildu uzpildes vietas ierīkotas Raiņa bulvārī 19 un Aspazijas bulvārī 5, papildinot jau esošās vietas Lauvas ielā 4, Dabas mājā un Zinātņu mājā.
Nodrošinot bezmaksas dzeramo ūdeni un veicinot atkārtoti lietojamu pudeļu izmantošanu, LU atbalsta universitātes saimes veselību un labbūtību un vienlaikus mazina atkarību no vienreizlietojama plastmasas iepakojuma. Bezmaksas dzeramā ūdens pieejamības paplašināšana LU īpašumos ir iekļauta arī universitātes ilgtspējas mērķos.
Aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana
LU uzskaita universitātes darbībā radīto atkritumu apjomu, izmantojot atkritumu apsaimniekotāju sniegtos datus. Uzskaite aptver jauktos sadzīves atkritumus, atsevišķi savāktos pārstrādājamos atkritumus un bioloģiskos pārtikas atkritumus. 2025. gadā LU radīja 4 350 m³ atkritumu: 4 064 m³ jaukto sadzīves atkritumu, 243 m³ atsevišķi savāktu pārstrādājamo atkritumu un 43 m³ bioloģisko pārtikas atkritumu. Pārstrādei un bioloģiskai apsaimniekošanai tika nodoti 6,6% no uzskaitītā apjoma.
Sistemātiska atkritumu šķirošana LU ēkās notiek kopš 2022. gada, bet kopš 2025. gada aprīļa šķirošanas iespējas pieejamas arī Akadēmiskā centra ārtelpā. Atbilstoši konkrētajā vietā izvietotajiem konteineriem atsevišķi savāc papīra, plastmasas un metāla iepakojumu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, baterijas un tekstilu.
LU sadarbībā ar LU Studentu padomi organizē mantu apmaiņas un īpašu atkritumu veidu savākšanas aktivitātes. Mantu maiņā “Pavasara atelpa” lietošanai derīgi priekšmeti nonāca pie jauniem īpašniekiem, bet pārpalikums tika nodots labdarībai. Akcijā “Elektro-tehno dienas 2025” sadarbībā ar AS “BAO” savākti 113 kg sadzīves elektrotehnikas un 42 kg bateriju, kas nodoti pārstrādei.
Plastmasas atkritumu mazināšana LU tiek īstenota kā daļa no atbildīgas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas. LU veicina atkārtoti lietojamu pudeļu un trauku izmantošanu, paplašina dzeramā ūdens uzpildes iespējas un nodrošina plastmasas un metāla iepakojuma atsevišķu savākšanu. Informatīvās aktivitātes aicina izvairīties no vienreizlietojamiem izstrādājumiem un pareizi šķirot iepakojumu.
Ķīmiskās vielas un laboratoriju bīstamie atkritumi tiek uzglabāti, uzskaitīti, marķēti un nodoti apsaimniekošanai atbilstoši LU iekšējai kārtībai un ārējo normatīvo aktu prasībām. Bīstamie atkritumi netiek ievietoti sadzīves atkritumu konteineros vai novadīti kanalizācijā. Tos savāc atsevišķi un nodod komersantiem, kuriem ir tiesības veikt attiecīgā atkritumu veida apsaimniekošanu.
Bioloģiskā daudzveidība un teritoriju attīstība
LU bioloģiskās daudzveidības apsvērumus integrē teritoriju apsaimniekošanā un attīstības projektu plānošanā. Akadēmiskā centra attīstībā tiek veidotas zaļās zonas, pilsētas pļavas, apputeksnētājiem piemēroti biotopi, apstādījumi un publiski pieejamas ārtelpas. Plānošanā tiek vērtēta arī lietusūdens apsaimniekošana, noēnojums un teritorijas sasaiste ar apkārtējo pilsētvidi.
Bioloģiskās daudzveidības monitorings palīdz noteikt teritoriju apsaimniekošanas vajadzības. Infrastruktūras projektos tiek ievērotas piemērojamās vides un sugu aizsardzības prasības. 2025. gada BioBlitz uzskaitē LU Akadēmiskā centra teritorijā vienas dienas laikā konstatētas 96 augu sugas, astoņas kukaiņu sugas un septiņas gliemežu sugas.
LU Kopienas dārzs atklāts 2025. gada 14. jūnijā Akadēmiskā centra zaļajā zonā pie Zinātņu mājas, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Tas ir publiski pieejams un iekļaujošs dārzkopības, mācīšanās, atpūtas un kopienas sadarbības laukums studējošajiem, darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Dārzā izvietotas 45 paaugstinātās dobes dārzeņu, garšaugu, augļu un ziedu audzēšanai, iestādīti ķiršu koki un izveidotas atpūtas zonas. Dārzs nodrošina praktisku izglītību par ilgtspējīgu audzēšanu, augsnes kopšanu, bioloģisko daudzveidību, pilsētu lauksaimniecību un atbildīgu zemes izmantošanu.
Dārza atklāšanas pasākumā “Sadzīves simpozijs” notika desmit lekcijas, diskusijas un ekskursijas par ilgtspēju, klimatu un kopienām, pulcējot vairāk nekā 100 apmeklētāju. Dārza publiskā programma ietver dārzkopības darbnīcas, izglītojošus pasākumus un kopienas aktivitātes, savukārt tā saikne ar pilsētas pļavām demonstrē, kā pārtikas audzēšanu iespējams savienot ar apputeksnētājiem piemērotu biotopu un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu. Par līdzdalības iespējām un dobju pieejamību iespējams sazināties ar LU Ekopadomi: ekopadome@lu.lv.
LU Akadēmiskā centra pilsētas pļavas apsaimnieko, ievērojot bioloģiskās daudzveidības veicināšanas principus un dabisko zālāju atjaunošanas metodes. Tās ir daļa no Rīgas pilsētas pļavu tīkla un kalpo kā praktisks dabā balstīts risinājums, publiski pieejama zaļā zona un dzīva laboratorija studijām, vides izglītībai un sugu monitoringam. Vietējiem apstākļiem pielāgota daudzgadīga veģetācija un retāka pļaušana samazina intensīvas zāliena apsaimniekošanas un regulāras laistīšanas vajadzību, vienlaikus nodrošinot dzīvotni apputeksnētājiem un citiem organismiem.
Pļavu veidošanā izmanto sugām bagāta pļavas materiāla pārnesi, Latvijā ievāktu savvaļas augu sēklu sēšanu, stādu stādīšanu un mērķtiecīgu pļaušanu. LU sadarbojas ar Latvijas Dabas fondu un projektu “urbanLIFEcircles”, iesaistot studentus, darbiniekus, ģimenes un vietējo kopienu pļavu bagātināšanas talkās, dabas novērojumos un izglītojošos pasākumos. 2025. gadā Akadēmiskajā centrā izveidoti aptuveni 1 000 m² jaunu pilsētas pļavu. BioBlitz novērojumos teritorijā reģistrētas 96 augu sugas, astoņas kukaiņu sugas un septiņas gliemežu sugas; iegūtie dati palīdz novērtēt apsaimniekošanas rezultātus un plānot turpmākus bioloģiskās daudzveidības pasākumus.
LU Botāniskais dārzs uztur dzīvo augu kolekcijas, īsteno pētniecību, vides izglītību un sabiedrības informēšanu. Kolekciju un teritorijas apsaimniekošanā uzrauga kaitēkļus, slimības un svešzemju sugas, lai ierobežotu to iespējamo izplatību un aizsargātu augu kolekcijas un apkārtējo vidi.
2025. gadā Botāniskajā dārzā atklāta Latvijas purva augu ekspozīcija, kas veidota LIFE PeatCarbon projektā. Tā iepazīstina ar purvu augiem, purvu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ūdens apritē un klimata pārmaiņu mazināšanā.
Vides aizsardzības un ilgtspējas projekti
LU piedalās vietējos un starptautiskos projektos, kas savieno pētniecību, praktisku vides pārvaldību, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības iesaisti, kuru rezultāti tiek izmantoti ūdeņu, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā. Vairāk skatīt sadaļā “Pētniecība un inovācijas ilgtspējai”
LU kā Ekoaugstskola
Latvijas Universitāte piedalās Ekoaugstskolu (Eco-Campus) programmā kopš 2022. gada. Programma nodrošina praktisku ietvaru vides pārvaldības un vides izglītības integrēšanai universitātes ikdienā, iesaistot studējošos, akadēmisko un vispārējo personālu un plašāku sabiedrību. Starptautiski programma darbojas Foundation for Environmental Education (FEE) Eco-Campus/Eco-Schools tīklā, bet Latvijā to īsteno Vides izglītības fonds.
LU pirmo Latvijas Ekoaugstskolas sertifikātu saņēma par 2022./2023. akadēmisko gadu. Pirmo starptautisko Zaļo karogu LU saņēma par 2024./2025. akadēmisko gadu, un tas universitātei piešķirts arī 2025./2026. akadēmiskajam gadam. Sertifikācija apliecina LU darbu vides izglītībā, vides pārvaldībā un universitātes saimes iesaistē.
LU vides pārvaldības pieeja Ekoaugstskolu programmas ietvaros balstās septiņu soļu metodoloģijā:
- Ekopadome – koordinē programmas īstenošanu un nodrošina studējošo un darbinieku līdzdalību
- vides novērtējums – regulāri izvērtē LU ietekmi, praksi, paradumus un pilnveidojamās jomas
- zaļās rīcības plāns – nosaka prioritātes, mērķus, pasākumus, termiņus un atbildīgos
- uzraudzība un izvērtēšana – seko pasākumu izpildei un sasniegtajiem rezultātiem
- saikne ar studiju saturu – ilgtspējas un vides jautājumus integrē studiju procesā un praktiskajā mācīšanās pieredzē
- informēšana un iesaiste – iesaista LU saimi un sabiedrību kampaņās, pasākumos, talkās un citās aktivitātēs
- ekokodekss – formulē kopīgas vērtības un rīcības principus videi atbildīgai universitātes ikdienai
Septiņu soļu cikls palīdz sasaistīt situācijas izvērtēšanu, rīcības plānošanu, praktisku īstenošanu, rezultātu uzraudzību un sabiedrības iesaisti vienotā, regulāri atkārtojamā procesā.
Katru gadu LU veic vides novērtējumu, lai apzinātu universitātes darbības ietekmi uz vidi un palīdzētu Ekopadomei noteikt prioritāro tēmu un sagatavot LU situācijai atbilstošu zaļās rīcības plānu. Novērtējums aptver Ekoaugstskolu pamattēmas: enerģiju, transportu, atkritumus, ūdeni, pārtiku, klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, augstskolas vidi un apkārtni, kā arī līdzdalību, komunikāciju un saikni ar studiju saturu.
Novērtējumā izmanto LU resursu un infrastruktūras datus, universitātes saimes aptaujas, struktūrvienību sniegto informāciju un Ekopadomes vērtējumu. Rezultāti palīdz identificēt stiprās puses, datu trūkumus un nepieciešamos uzlabojumus. Tie tiek izmantoti nākamā perioda prioritāšu, aktivitāšu un uzraudzības rādītāju noteikšanai.
LU zaļās rīcības plāns ir Ekopadomes iekšējais plānošanas dokuments, kas izriet no ikgadējā vides novērtējuma. Tajā nosaka prioritāro tēmu, sasniedzamos mērķus, konkrētus pasākumus, atbildīgos, termiņus un rezultātu izvērtēšanas pieeju. Plāns aptver gan infrastruktūras un resursu pārvaldības pasākumus, gan studijas, komunikāciju un universitātes saimes iesaisti.
Zaļās rīcības plāna īstenošanu koordinē LU Ekopadome sadarbībā ar atbildīgajām LU struktūrvienībām un LU Studentu padomi. Izpilde tiek regulāri pārskatīta, bet gada rezultāti tiek izmantoti nākamā vides novērtējuma un jaunā rīcības cikla sagatavošanā.
2025. gada zaļās rīcības prioritāte
2025. gadā LU prioritārā tēma bija bioloģiskā daudzveidība un augstskolas vide un apkārtne. Galvenie pasākumi bija saistīti ar LU Kopienas dārza atklāšanu un publisko programmu, pilsētas pļavu attīstīšanu un bagātināšanu, bioloģiskās daudzveidības novērojumiem BioBlitz kampaņā un sabiedrības iesaisti praktiskās aktivitātēs. Prioritāro tēmu papildināja pasākumi ūdens, atkritumu, pārtikas un klimata jomās.
2025. gada aktivitātes ietvēra seminārus un prezentācijas, izglītojošas un komunikācijas kampaņas, talkas, brīvprātīgā darba aktivitātes un infrastruktūras projektus. Kopš 2022. gada LU ir īstenojusi vairāk nekā 79 ilgtspējas aktivitātes, tostarp 21 semināru un prezentāciju, 23 izglītojošas un komunikācijas kampaņas, 12 talkas vai brīvprātīgo akcijas un piecus infrastruktūras projektus.
LU Kopienas dārza un pilsētas pļavu novērtējumā 87% respondentu pozitīvi vērtēja pilsētas pļavu ieviešanu, bet 57% norādīja, ka ir uzlabojuši savu ilgtspējas un vides pratību. Šie dati tiek izmantoti turpmākai aktivitāšu plānošanai un sabiedrības iesaistes pilnveidei.
Studējošo līdzdalība ir būtiska Ekoaugstskolu programmas daļa. LU Ekopadomē piecus studējošo pārstāvjus izvirza LU Studentu padome. Studējošie piedalās prioritāšu apspriešanā, pasākumu plānošanā un īstenošanā, vides novērtējumā, komunikācijas kampaņās, BioBlitz novērojumos, Kopienas dārza aktivitātēs, pilsētas pļavu talkās un citās iniciatīvās.
Ekopadomes mērķis ir Ekoaugstskolu aktivitātēs iesaistīt pēc iespējas plašāku LU kopienu – studējošos, mācībspēkus, pētniekus un vispārējo personālu –, kā arī vietējos iedzīvotājus, partnerorganizācijas un citus interesentus. Priekšlikumiem, sadarbībai un līdzdalībai: ekopadome@lu.lv.
- Par Universitāti
- LU Senāts
- Satversmes sapulce
- LU Padome
- Akadēmiskā šķīrējtiesa
- Akadēmiskās ētikas komisija
- Padomdevēju institūcijas
- Administrācija
- Struktūra
- Fakultātes
- Filiāles
- Koledžas
- LU centri
- Institūti
- LU Mūžizglītības akadēmija
- LU FinTech biznesa skola
- Citas struktūrvienības
- Balvas un iniciatīvas
- Zīmols
- Dokumenti
- Iepirkumi un izsoles
- Infrastruktūra
- Īpašumi
- Vide un drošība
- Ilgtspēja
- Dažādība, līdztiesība un iekļaušana
- Sports
- Kultūra
- LU mediji
- Notikumu kalendārs
- LU atbalsts Ukrainai
- Підтримка LU для України
- Vakances
- Kontakti
- Rekvizīti