Latvijas Universitāte (LU) ar pētniecību, inovācijām un zināšanu pārnesi sniedz ieguldījumu vides, sociālo un ekonomisko izaicinājumu risināšanā. Ilgtspējas jautājumi caurvij dažādas zinātņu nozares - no klimata, enerģijas un bioloģiskās daudzveidības līdz veselībai, izglītībai, sabiedrības attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Universitāte veicina starpdisciplināru un starptautisku sadarbību, savienojot zinātniskās zināšanas ar sabiedrības vajadzībām.

Pētniecības virzieni

LU prioritārie pētniecības virzieni 2025.–2027. gadam ir saskaņoti ar nacionālajām attīstības stratēģijām un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ilgtspējas jautājumiem īpaši veltīti trīs virzieni:

  • Vides ilgtspēja un klimata pārmaiņu mazināšana.
  • Cilvēkkapitāla attīstība, veselas un zināšanās balstītas sabiedrības veidošana.
  • Valsts, latviešu valodas un nacionālās identitātes ilgtspēja.

Ilgtspējīgas attīstības risinājumus papildina arī pārējie prioritārie pētniecības virzieni. Mākslīgā intelekta rīku attīstība un lietojums noteikts kā caurviju komponente visos deviņos virzienos.

Ieguldījums ilgtspējīgas attīstības mērķos

2025. gadā 425 no 1 274 LU zinātniskajām publikācijām jeb 33,4% bija saistītas vismaz ar vienu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi. Visvairāk publikāciju bija veselības un labbūtības jomā - 117. Darba un ekonomiskās izaugsmes jomā publicēti 67, inovāciju un infrastruktūras jomā 65, bet enerģijas jomā 57 zinātniskie darbi.

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība nodrošina zināšanu apmaiņu un paplašina iespējas kopīgi risināt ilgtspējas izaicinājumus. 2025. gadā 195 jeb 46% LU publikāciju IAM jomās tapušas sadarbībā ar vismaz vienu ārvalstu līdzautoru.

LU pētnieki sadarbojušies ar partneriem citās Eiropas Savienības valstīs, Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un citviet pasaulē. 23 publikācijas tapušas sadarbībā ar pētniekiem vidēji zemu un zemu ienākumu valstīs. Šāda sadarbība veicina zināšanu pieejamību un pētniecības kapacitātes stiprināšanu.

Inovācijas un zināšanu pārnese

LU attīsta pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un sadarbību ar uzņēmumiem, publiskās pārvaldes institūcijām un citiem partneriem. Universitātes stratēģija paredz stiprināt starpdisciplināru pētniecību un sadarbību ar ārējiem partneriem, veidojot LU par starptautisku zinātniskās sadarbības un attīstības centru.

Zināšanu pārnesi papildina intelektuālā īpašuma aizsardzība. 2025. gadā LU saņēma 16 Latvijas patentus, reģistrēja četras zinātības un piecas jaunas rododendru šķirnes. Universitātes intelektuālā īpašuma portfelī bija 52 spēkā esoši Latvijas patenti, 31 sertificēta zinātība un 67 rododendru šķirnes. Šie rezultāti raksturo universitātes pētniecības un tās praktiskā lietojuma daudzveidību.

Vairāk par inovācijām un LU sadarbību ar industriju skatīt LU Inovāciju un akselerācijas centra mājaslapā

Atvērtā zinātne un sabiedrības līdzdalība

LU Atvērtās zinātnes politika nosaka četrus prioritāros virzienus: atvērtās publikācijas, atvērtos pētniecības datus, atvērtā koda programmatūru un sabiedrisko zinātni. Šī pieeja veicina pētniecības rezultātu pieejamību, koplietošanu un atkārtotu izmantošanu.

LU Akadēmiskais apgāds izdod recenzētus zinātniskos žurnālus dimanta atvērtās piekļuves modelī - bez publicēšanas maksas autoriem un ar brīvu piekļuvi lasītājiem. Universitātes pētniecības datu repozitorijs nodrošina bezmaksas datu publicēšanu, pastāvīgu identifikatoru jeb DOI piešķiršanu un indeksāciju starptautiskajās sistēmās.

Sabiedrības līdzdalību pētniecībā veicina vietvārdu un apvidvārdu talkas un fenoloģisko datu vākšana. Savukārt publiskas lekcijas, diskusijas un Zinātnieku nakts padara zinātni pieejamu plašākai sabiedrībai un stiprina izpratni par tās nozīmi ilgtspējīgā attīstībā.

Vairāk informācijas par Zinātni un sabiedrību LU portālā. 

Pētniecība un inovācijas praksē

Projektā LIFE PeatCarbon LU apvieno purvu atjaunošanu ar hidroloģijas, veģetācijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju izpēti. Projektā izmanto lauka monitoringu, tālizpēti un ekosistēmu modelēšanu, lai izvērtētu atjaunošanas pasākumus un izstrādātu citviet izmantojamas pieejas klimatam draudzīgai purvu apsaimniekošanai. Šis darbs sasaista bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ar oglekļa uzkrāšanu un nodrošina zināšanas politikas veidotājiem, nozares speciālistiem un sabiedrībai. Plašāka informācija par projektu.

Projektā ReNutriWater, kas īstenots 2023.–2025. gadā, LU sadarbojās ar pētniecības institūcijām, pašvaldībām, ūdenssaimniecības uzņēmumiem un tehnoloģiju partneriem, izstrādājot risinājumus attīrītu notekūdeņu drošai atkārtotai izmantošanai un barības vielu atgūšanai un atkārtotai izmantošanai. Pētītie lietojumi ietvēra apūdeņošanu, pilsētas apstādījumu laistīšanu un citas pašvaldību vajadzības. LU pētnieki piedalījās arī 2025. gadā publicētās ūdens atkārtotas izmantošanas rokasgrāmatas izstrādē, pārvēršot pētniecības un pilotprojektu pieredzi praktiskos ieteikumos. Plašāka informācija par projektu un ūdens atkārtotas izmantošanas rokasgrāmata.

LU piedalās projektā LIFE GOODWATER IP, pētot ūdeņu ekosistēmas un izvērtējot apsaimniekošanas pasākumus. Pētnieki analizē bioloģiskās kvalitātes rādītājus, lai izprastu pasākumu ietekmi uz upēm un to ekoloģisko stāvokli. 2026. gadā LU pētnieki prezentēja projekta demonstrācijas upju bioloģiskās kvalitātes elementu novērtējumu pirms un pēc apsaimniekošanas pasākumiem, sasaistot ekoloģisko monitoringu ar praktisku upju apsaimniekošanu. Plašāka informācija par pētījumiem un rezultātiem.

LU Bioloģijas institūts koordinēja projektu LIFE FOR SPECIES, kurā apdraudētās sugas novērtēja atbilstoši Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) kritērijiem un pilnveidoja sugu aizsardzības zinātnisko pamatu Latvijā. Projekts apvienoja sugu datu apkopošanu, aizsardzības stāvokļa novērtēšanu, priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei un sabiedrības izglītošanu. Tā rezultāti ietver atjauninātu informāciju Latvijas Sarkanajai grāmatai un pasākumus bioloģiskās daudzveidības zināšanu pieejamības un izmantošanas uzlabošanai. Plašāka informācija par projektu.

LU Cietvielu fizikas institūta Enerģijas materiālu laboratorija attīsta zināšanas un tehnoloģijas litija un nātrija bateriju, superkondensatoru, ūdeņraža iegūšanas un uzglabāšanas, kā arī jonus vadošu kompozītmateriālu un membrānu jomā. Šie pētniecības virzieni sekmē enerģijas uzkrāšanas risinājumu un ilgtspējīgu enerģētikas tehnoloģiju attīstību un pāreju uz klimatneitralitāti. Plašāka informācija par laboratoriju.

2025. gadā LU domnīca LV PEAK apvienoja politikas analīzi, ekonomisko modelēšanu un scenāriju izvērtēšanu, lai pētītu saikni starp ekonomikas izaugsmi, enerģētikas politiku un klimata mērķiem. Pētījumā izvērtēja ūdeņraža un neto nulles emisiju tehnoloģiju iespējas, investīciju vajadzības un elektroenerģijas cenu atbalsta scenārijus, sniedzot ieteikumus saskaņotākai ekonomikas un enerģētikas politikai. Plašāka informācija un pētījuma rezultāti.