Latvija saņem trešo Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā

Pasākumā Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis pasniedza finanšu ministram Arvilam Ašeradenam 293 miljonu eiro maksājuma apliecinājumu. Pasākumā arī piedalījās izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, kā arī Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes rektori – Gundars Bērziņš un Tālis Juhna.

Atklājot forumu, V. Dombrovskis uzsvēra:

“EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas šodien ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Industriālo parku izbūve, klēpjdatoru nodrošināšana skolēniem, zemas īres mājokļu būvniecība reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšana ir tikai daži no piemēriem, kas apliecina, ka Latvija sekmīgi izmanto Atveseļošanas fonda iespējas. Ar šodienas maksājumu Latvija ir saņēmusi jau vairāk nekā pusi no fonda pieejamajiem līdzekļiem. Vienlaikus jāuzsver, ka visiem AF plāna rādītājiem ir jābūt īstenotiem līdz 2026. gada augustam – tādēļ aicinām paātrināt atlikušo reformu un investīciju īstenošanas tempu.”

Saņemot maksājuma apliecinājumu, A. Ašeradens norādīja:

“Trešā maksājuma saņemšana apliecina, ka Atveseļošanas fonda investīciju ieviešana notiek atbilstoši Latvijas ambiciozajam reformu un investīciju plānam, un ir būtisks progress tā īstenošanā. Saņemtais maksājums nodrošinās tālāku naudas plūsmu plānā paredzētajām aktivitātēm – tostarp katastrofu un ārkārtas reaģēšanas centru būvniecībai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem daudzdzīvokļu mājās, uzņēmumos un publiskajā sektorā, digitalizācijai uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē, kā arī konkurētspējīga pasažieru dzelzceļa attīstībai un citām. Atveseļošanas fonda termiņš nosaka skaidru tempu un mērķtiecīgu rīcību no visām atbildīgajām iestādēm.”

Savukārt D. Melbārde vērsa uzmanību uz AF ieguldījumu izglītības un zinātnes nozarē:

“Datori skolēniem, jaunas un plašas studiju un pētniecības iespējas strauji mainīgajā digitālo risinājumu jomā jau šodien dod labu atspēriena punktu digitālajai transformācijai. Tās ir iespējas iegūt mūsdienu attīstības virzieniem pieprasītu izglītību, labi atalgotu darbu, veidot jaunus un konkurētspējīgus uzņēmumus, veicinot mūsu valsts izaugsmi un labklājību. Mēs patiesi varam būt gandarīti par to, ka investīcijas sniegušas iespēju ne tikai ieguldīt tehnoloģijās, bet veicināt augstskolu sadarbību, kā piemēram veidojot jaunus un starptautiski konkurētspējīgus attīstības virzienus augsta līmeņa digitālo risinājumu jomā.” 

AF plāna pirmajā posmā Latvija izpildīja noteiktos deviņus rādītājus un saņēma 201 miljonu eiro, otrajā – 43 rādītājus un 336 miljonus eiro. Arī trešajā posmā, izpildot 38 rādītājus, sasniegti sabiedrībai nozīmīgi rezultāti visās AF jomās, piemēram:

• Klimats un enerģētika: pieņemts regulējums ilgtspējīgu energoresursu attīstībai, kas nodrošinās 150 km elektroenerģijas līniju modernizēšanu, 70 MW papildu jaudas elektrotīklā, pirmo reģionālo biometāna ievades punkta izveidi Džūkstē un to, ka Rēzeknē izbūvēs vienu no jaudīgākajām bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmām Latvijā ar 60 MW jaudu. Ar AF atbalstu tiek modernizēts elektrificētais dzelzceļa tīkls līnijās Rīga–Zemitāni, Rīga–Sloka un attīstīta līnija Zasulauks–Bolderāja, lai veicinātu zaļu mobilitāti, samazinātu emisijas un nodrošinātu ērtāku, ātrāku sabiedrisko transportu. Projekts palīdz pārorientēt pasažieru plūsmu uz videi draudzīgāku transportu un risina novecojušās infrastruktūras problēmas.
• Digitālā transformācija: Skolām un pašvaldībām piegādāti gandrīz 36 tūkstoši portatīvo datoru vispārējai izglītībai. Izstrādāts regulējums, lai motivētu uzņēmumus izglītot savus darbiniekus. Izstrādāti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi valsts pārvaldes modernizācijai.
• Nevienlīdzības mazināšana: pieņemts regulējums minimālo ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanai. Noslēgti līgumi pašvaldībās par ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem senioriem. Reģionos apstiprināti projekti industriālo parku attīstīšanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību un radītu jaunas darba vietas, kā arī atbalstīti projekti par 300 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecību.
• Izglītība un inovācijas: apstiprināti septiņi augstākās izglītības iestāžu konsolidācijas plāni konkurētspējas veicināšanai. Stiprināta personāla kapacitāte inovāciju pārvaldības jomā Latvijā.
• Veselība: veikts apjomīgs pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Pabeigta veselības aprūpes cilvēkresursu kartēšana speciālistu pieejamības plānošanai.
• Likuma vara: publicēts novērtējums par ēnu ekonomiku, izstrādāta rokasgrāmata par nedeklarēto algu riska pārvaldību. Noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi muitas kontroles infrastruktūras izveidei Kundziņsalas ostā. Lai veicinātu atbildīgu un caurskatāmu publisko pārvaldi, Valsts administrācijas skolas mācību sistēmā ir izveidots kompetenču satvars (ceļvedis) ētikas, korupcijas, krāpšanas novēršanas un interešu konflikta jomā, kā arī mācību programmas valsts pārvaldes profesionālajai attīstībai – klientu apkalpošanā, vadībā, iepirkumos, cilvēkresursos, tiesību piemērošanā un politikas ieviešanā.

Šobrīd norit intensīva AF investīciju ieviešana. Atbildīgās iestādes turpina darbu pie nākamās kārtas rādītājiem, lai FM 2025. gadā EK varētu iesniegt 4. maksājuma pieprasījumu 302 miljonu eiro saņemšanai.

Projektu iesniegumu atlases ir veiktas vai notiek visās AF investīciju jomās par 1,96 miljardiem eiro (99,7 %). Īstenošanā kopā ir projekti par 1,7 miljardiem eiro jeb 87 %. Lielākie projektu līgumi ir par valsts un reģionālo autoceļu tīkla uzlabošanu, energoefektivitātes paaugstināšanu uzņēmējdarbībā, kā arī dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju. Projektu īstenotājiem līdz šim veikti 706 miljonu eiro maksājumi. 2025. un 2026. gadā sagaidāma būtiski lielāka maksājumu intensitāte, tuvojoties AF termiņam.

Līdz termiņa beigām galvenais uzsvars ir uz lielo infrastruktūras projektu pabeigšanu, piemēram, Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta modernizāciju un zaļināšanu, veloceliņu izbūvi un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvniecību. Notiek darbs pie katastrofu pārvaldības un ārkārtas reaģēšanas centru ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu būvniecības, kā arī pretplūdu infrastruktūras izveides, lai stiprinātu valsts noturību ārkārtas situācijās. Nozīmīgi ieguldījumi un darbi tiek veikti veselības jomā, lai uzlabotu infrastruktūru un aprīkojumu 10 Rīgas un reģionu slimnīcās, kā arī vairākās ambulatorajās iestādēs.

Saskaņā ar ES prasībām dalībvalstīm noteiktos termiņos jāiesniedz EK maksājumu pieprasījumi, ko iespējams saņemt tad, ja izpildīti konkrēti AF plāna reformu un investīciju rādītāji. Lai Latvija saņemtu visu AF finansējumu – 1,97 miljardus eiro –, līdz 2026. gada augusta beigām jāizpilda 234 mērķi un rādītāji.

Pasākuma norises vieta – LU Zinātņu māja – tika izvēlēta mērķtiecīgi, jo LU kopā ar RTU un sadarbības partneriem īsteno Latvijai stratēģiski nozīmīgus, augsta līmeņa digitalizācijas projektus. No AF piešķirti 17 miljoni eiro trim vērienīgām iniciatīvām (projektiem): Kvantu tehnoloģiju iniciatīvai, Valodu tehnoloģiju iniciatīvai un Augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju prasmju apguves projektam. Tā piemēram, Latvijas Kvantu iniciatīva apvieno vadošos Latvijas zinātniekus un pētniecības institūcijas, lai attīstītu kvantu tehnoloģiju pētniecību, izglītību un digitālās prasmes nākotnes darba tirgum. Kā pasākumā norādīja LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Kvantu datorzinātnes centra vadītājs un tenūrprofesors Andris Ambainis, tad kvantu tehnoloģiju attīstība Latvijā nākotnē varētu ļaut ar nelieliem cilvēkresursiem risināt sarežģītas, starptautiski nozīmīgas problēmas un stiprināt valsts vietu Eiropas digitālajā un pētniecības telpā. Latvijai ir potenciāls attīstīt šauras, bet stratēģiski svarīgas kompetences un veidot sadarbību ar pasaules vadošajām zinātniskajām institūcijām.

Informācija no https://www.fm.gov.lv/lv