Meklēšana

8. aprīlī norisinājās Latvijas 53. astronomijas atklātās olimpiādes I kārta tiešsaistē, kurā šogad piedalījās 275 dalībnieki no 8. līdz 12. klasei. Skolēniem bija jāatrod atbildes uz testa jautājumiem, jāizmanto atvērtā koda planetārijs Stellarium, lai izpētītu debess spīdekļu kustību un jāatrisina trīs uzdevumi par ģeostacionāriem pavadoņiem, zvaigznēm emisijas miglājā u.c. 12. aprīlī LU EZTF notika olimpiādes II kārta klātienē, kurā piedalījās 30 dalībnieki, kuri bija ieguvuši augstākos rezultātus I kārtā. Dalībniekiem bija iespēja demonstrēt savas zināšanas par dažādiem astronomijas jautājumiem un prasmes lasīt zvaigžņu karti. Ar olimpiādes laureātiem un uzdevumiem ir iespējams iepazīties astronomijas olimpiādes vietnē . Latvijas 53. astronomijas atklāto olimpiādi organizēja Latvijas astronomijas biedrība (Dmitrijs Docenko, Ilgonis Vilks, Māris Krastiņš) sadarbībā ar LU EZTF Fizikas nodaļu (Inese Dudareva) un Starptautiskās astronomijas un astrofizikas olimpiādes iepriekšējo

According to the latest Special Eurobarometer survey, 53% of respondents think that they could use less energy than they do now. The survey was carried out between May and June 2022 and aimed at “Perceptions of the fairness of the ecological transition”. The survey reveals that the majority of Europeans — nearly nine out of ten respondents (88%) — agree that the ecological transition should leave no one behind. Half of Europeans (50%) believe that the EU is doing enough to ensure that the ecological transition is fair, 50% say the same of their regional, municipal or local public authorities, 47% of their national government and 43% of the business sector. Regarding the opportunities offered by the ecological transition, almost six out of ten respondents agree that policies to combat climate change will create more new jobs than they will eliminate and 61% believe that these jobs will be of good quality. When it comes to energy prices, the affordability of sustainable energy

Az Eurobarométer legutóbbi tematikus felmérése szerint a válaszadók 53%-a gondolja úgy, hogy tudná csökkenteni jelenlegi energiafogyasztását. A felmérést 2022 májusa és júniusa között végezték "Az ökológiai átállás igazságosságának megítélése" címmel. A felmérésből kiderül, hogy az európaiak többsége - tíz válaszadóból csaknem kilenc (88%) - egyetért azzal, hogy az ökológiai átállás senkit nem érhet hátrányosan. Az EU állampolgárainak fele (50%) úgy véli, hogy az unió eleget tesz annak érdekében, hogy az ökológiai átmenet igazságos legyen, 50%-uk ugyanígy vélekedik a regionális, önkormányzati vagy helyi hatóságokról, 47%-uk a nemzeti kormányról és 43%-uk az üzleti szektorról. Ami az ökológiai átállás kínálta lehetőségeket illeti, tízből majdnem hat válaszadó egyetért azzal, hogy a klímaválság elleni küzdelemre irányuló szakpolitikák több új munkahelyet teremtenek, mint ahányat megszüntetnek, és 61%-uk szerint ezek minőségi munkahelyek lesznek. Ami az energiaárakat illeti

Piešķirot 53 grantus pētniecībai, ir noslēgušies Latvijas Universitātes un Banku augstskolas pavasarī izsludinātie grantu konkursi pēcdoktorantiem, zinātniekiem (profesoriem) un pētnieciskiem projektiem. Grantu konkursus Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” organizē Latvijas Universitāte un Banku augstskola. “Lai arī konsolidācijas process daudziem saistās ar izmaiņām administratīvā struktūrā un procesos, tomēr jēgpilnai konsolidācijai vēl jo svarīgāka ir spēja kopā paveikt vairāk kā iepriekš arī zinātnē,” uzsver Latvijas Universitātes zinātņu prorektors asoc. profesors Guntars Kitenbergs . “Par svarīgāko kritēriju projektu vērtēšanā bijām definējuši ietekmi – parādīt, kā kopā var spert lielākus soļus jaunu zinātnes virsotņu iekarošanā. Man ir liels prieks, ka Latvijas Universitātei kopā ar Banku augstskolu ir iespēja stiprināt savu zinātni ar pētniecības projektiem vairāk kā sešu miljonu eiro apmērā. Vēlu

Lasīt žurnālu Ieva Kalniņa Latviešu literatūrzinātne starp trim vaļiem Latviešu literatūrzinātne atrodas starp trim vaļiem – internacionalizāciju, nacionālo un sociālo atbildību un finansēm. Ārpus Latvijas ir apm. piecpadsmit literatūrzinātnieku Māra Grudule Romānu sērija Mēs. Latvija, XX gadsimts starpnacionālā aspektā Visu sešu romānu autorus primāri interesē indivīds un viņa izvēles. Etniskā dažādība visbiežāk tiek izmantota laiktelpas raksturojumam, pārliecinoši atklājot Latviju kā multikulturālu zemi Ieva E. Kalniņa Anna (Asja) Lācis versus Jūlijs Lācis: saruna nesamierināmas citādības valodā Šīs attiecības izgaismo citādu Annu Lācis, cilvēciskā aspektā noceļot viņu no pjedestāla. Jūlijs Lācis deva Annai Lācis vārdu Asja , ar kuru viņa ir pazīstama pasaulē Iveta Leitāne Tiesību diskurss latviešu literatūras klasikā. Cilvēku tiesa, Dieva tiesa un dabiskās tiesības Neņemot vērā deficitāros tiesu

Pieņemot lēmumu par ārzemēs iegūtas izglītības apliecinošu dokumentu ieguvēju tiesībām turpināt izglītību LU studiju programmās, LU vadās pēc Lisabonas Konvencijas par kvalifikāciju atzīšanu principiem. Nepieciešamības gadījumā, lai noskaidrotu izglītības iestādes statusu mītnes valstī un apgūtās programmas līmeni, LU lūdz Akadēmiskās informācijas centra atzinumu. LU noteiktā kārtībā izvērtē un atzīst citās akreditētās vai valsts atzītās augstskolās apgūtus studiju kursus un iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. Šī kārtība ir publiski pieejama studentiem un visiem interesentiem.5.3.1. Studiju kursu akadēmiskā atzīšana 5.3.2. Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtu studiju rezultātu