Projekta nosaukums: Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvadības un problēmrisināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā
Projkta līguma numurs: Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/697
Projekta vadītāja: Pētniece, Dr. psych. Liena Hačatrjana, LU PPMF
Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2021. līdz 30.06.2023.
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 111,504.90 EUR, LU daļa 5 % – 5,575.25 EUR

Projekta mērķis:

Pētījuma mērķis ir izpētīt sakarības starp skolēnu pašvadības un problēmrisināšanas prasmēm, izmaiņām mācību sniegumā klātienes un ar COVID-19 saistītās attālinātās mācīšanās laikā; un izveidot datos balstītus metodiskos ieteikumus un materiālu, kas pielāgots skolēniem (soli-pa-solim stratēģiju formā) un skolotājiem, lai palīdzētu attīstīt pašvadības un problēmrisināšanas prasmes un labāk spētu pielāgoties nepieredzētās situācijās nākotnē.

Projekta rezultāti: Projekta ietvaros plānots izstrādāt trīs zinātniskas publikācijas, četrus pārskatus, tai skaitā ieteikumus mērķa grupai un metodiskos materiālus, piedalīties zinātniskās konferencēs.

Kontakti: liena.hacatrjana@lu.lv

 

Pēcdoktorantūras projekta ietvaros veiktā pirmā pilotpētījuma rezultāti prezentēti LU 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Latvijas Universitātes 79. starptautiskās zinātniskās konferences sadaļā “Psiholoģiskā labklājība” pētniece Liena Hačatrjana prezentēja projekta „Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvadības un problēmrisināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā” (Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/697) ietvaros veiktā pirmā pētījuma (kas ir pirmais pilotpētījums vairāku pētījumu sērijā) rezultātus, uzstājoties ar referātu “Ability to deal with it: Self-management and problem-solving skills of high-school students during COVID-19 pandemic”.

Prezentētā pētījuma mērķi bija saprast, kādas prasmes un ieradumi palīdz skolēniem tikt galā attālināto mācību laikā un kas skolēniem traucē un rada grūtības, kā arī izpētīt skolēnu pašnovērtētās problēmrisināšanas prasmes un pašvadības prasmes, un mācību snieguma rādītājus par pēdējiem trim semestriem (tai skaitā vērtējumus pirms COVID-19 pandēmijas). Pilotpētījums tika veikts arī ar mērķi precīzāk un mērķtiecīgāk sagatavot aptaujas un metodoloģiju projekta ietvaros paredzētajiem tālākajiem pētījumiem. Pētījumā tika analizēti dati no kopumā 358 skolēniem, kas mācās 9.-12.klasēs.

Pētījuma rezultāti rāda, ka skolēnu mācību sniegums COVID-19 laikā uzrāda saistības ar plānošanas prasmēm, novērtēšanas prasmēm, kā arī problēmrisināšanas prasmēm (kas iekļauj gan pozitīvu pieredzi problēmu atrisināšanā, gan pārliecību par savu spēju risināt dažādas situācijas). Analizējot skolēnu atbildes, apkopoti būtiski skolēniem palīdzošie aspekti attālināto mācību laikā, un kā dažus no tiem jāmin spēja pielietot konkrētas plānošanas, organizēšanas prasmes un rutīnas darbības, kuras skolēns ir savā ikdienā ieviesis, kā arī personīgā motivācija saglabāt mācību sniegumu noteiktā līmenī. Skolēniem traucējošie apstākļi ir iedalāmi gan iekšējos, gan ārējos aspektos. Un kā biežāk minētos var nosaukt motivācijas trūkumu (iekļauj arī nomāktību, trauksmi un citus psiholoģiskās veselības aspektus), vides un režīma faktoru (skolēniem ir grūti mācīties mājas vidē, kur trūkst skolai raksturīgo rutīnu, vides un ir dažādi uzmanības novērsēji), izjūtu, ka mācību apjoms šobrīd ir pārāk liels un ar to ir grūti tikt galā, un konkrētu pašvadītas mācīšanās prasmju trūkumu. Kā citi traucējoši ārējie faktori skolēnu atbildēs parādās arī izjustā neorganizētība un nesaskaņotība no skolas puses (piemēram, nesaskaņotība starp dažādiem skolotājiem), un izjustais atbalsta trūkums no skolotāja puses attālināti mācoties, kas iekļauj gan vadības, kontroles, atgriezeniskās saites un padoma trūkumu.

Paldies skolotājiem un skolām, kas jau iesaistījušās pētījumā. Drīzumā tiks sagatavots un publicēts pilnais pētījuma rezultātu ziņojums.

Liena Hačatrjana, Dr.psych, Pētniece LU PPMF

Kas skolēniem ir palīdzējis un kas traucējis tikt galā ar attālināto mācīšanos COVID-19 pandēmijas laikā?

Publicēti pirmā pilotpētījuma rezultāti pēcdoktorantūras pētniecības projekta „Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvadības un problēmrisināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā” (Nr. 1.1.1.2/VIAA/4/20/697) ietvaros.

Pilotpētījuma mērķi bija saprast, kādas prasmes un ieradumi palīdz skolēniem tikt galā attālināto mācību laikā un kas skolēniem traucē un rada grūtības, kā arī izpētīt skolēnu pašnovērtētās problēmrisināšanas prasmes un pašvadības prasmes, un mācību snieguma rādītājus par pēdējiem trim semestriem (tai skaitā vērtējumus pirms COVID-19 pandēmijas). Pilotpētījums tika veikts arī ar mērķi precīzāk un mērķtiecīgāk sagatavot aptaujas un metodoloģiju projekta ietvaros paredzētajiem tālākajiem pētījumiem.

COVID-19 pandēmija un ar to saistītās attālinātās mācīšanās nesušas daudz izaicinājumu gan skolu līmenī, gan indivīdu – skolēnu – līmenī. Skolēniem bija jāpielāgojas salīdzinoši daudz individuālākam un pašu plānotam mācību procesam, ar mazāku tūlītēju atbalstu un vadību šī procesa laikā, kas nenoliedzami prasīja pielietot un attīstīt dažādas vispārīgās prasmes, piemēram, plānot un organizēt savu laiku un pienākumus, un tikt galā ar dažādām ikdienas grūtībām. Šī pilotpētījuma ietvaros 358 skolēnu izlasē (9.-12.klases) tika analizēti gan aspekti, kas skolēniem ir traucējuši, gan palīdzējuši tikt galā ar attālināto mācību procesu COVID-19 laikā.

Pirmā pilotpētījuma rezultātu ziņojums pieejams ŠEIT.

Autore: Liena Hačatrjana, Dr. psych, Pētniece Latvijas Universitātes PPMF.

Projekta ietvaros notikusi skolēnu anketēšana

Pēcdoktorantūras pētniecības projekta Sakarības starp skolēnu mācību snieguma izmaiņām, pašvaldības un problēmrisināšanas prasmēm klātienes un attālinātās mācīšanās laikā (Nr.1.1.1.2/VIAA/4/20/697) ietvaros laika posmā no 2021. gada aprīļa beigām līdz jūnijam noritējusi skolēnu anketēšana un testēšana tiešsaistes mācību stundu laikā. Kopumā pētījumā piedalījās 24 no Latvijas skolām un ievākti kopumā ap 2000 respondentu dati no skolēniem 9., 10. un 11.klasēs. Pētījuma vadītāja Liena Hačatrjana pateicas visām skolām par iesaisti un organizatorisko atbalstu pētījuma nodrošināšanā.

Projekta aktualitātes periodā 01.07.2021-30.09.2021

  • Šajā periodā tika sākta kvantitatīvo datu apstrāde, tai skaitā vienotu datu matricu veidošana katrai klašu grupai, savienojot no visām skolām atsūtītos skolēnu sekmju rādītājus ar ievāktajiem anketēšanas datiem.
  • Pētniece Liena Hačatrjana piedalījās divās virtuālajās mobilitātēs: vasaras skolās “Introduction to Structural Equation modelling using Mplus” 05.07.-09.07. un “Advanced survey design” 30.08.-03.09. Utrehtas universitātē, Nīderlandē.
  • Pētniece piedalījās tiešsaistes konferencē “ECER 2021 - European Conference on Educational Research”.
  • Pētniece uzstājās konferencē “International scientific and practical internet-conference “The world of Didactics: Didactics in the contemporary world” (organizē Kijevā, Ukrainā, norise tiešsaistē) ar ziņojumu “Assessment of students’ problem-solving and self-management skills: two new questionnaires” 21.septembrī.
  • Pētniece iepazīstināja ar savu pēcdoktorantūras pētījumu Latvijas Universitātes “Zināšanu agorā”, kas norisinājās 23.-24.septembrī.
  • Pētījuma dalībskolām ir apkopoti un nosūtīti provizoriskie rādītāji par galvenajiem mērītājiem parametriem.

Projekta aktualitātes periodā 01.10.2021-31.12.2021

  • Pētniece iesniegusi manuskriptu zinātniskam žurnālam par daļu no pētījumā iegūtajiem datiem, aplūkojot skolēnu prasmju rādītājus, kas vislabāk prognozēja skolēnu akadēmisko sniegumu attālināto mācību laikā (COVID-19 pandēmijas laikā), uzsākts rediģēšanas process
  • Par notiekošo pētījumu un provizoriskajiem rezultātiem publicēts raksts Latvijas Universitātes mājaslapā.
  • Pētniece uzstājās ar prezentāciju par savu PostDoc pētījumu COST akcijas CA18213 NEET Youth izplatīšanas pasākumā 7.oktobrī Balvos, ekspertu tikšanās laikā (mērķis: pētījuma tēmas aktualizācija un rezultātu izplatīšana plašākai sabiedrībai un nozares ekspertiem)
  • LU rakstu krājumam sagatavotais raksts ir publicēts un pieejams lasītājiem: https://www.apgads.lu.lv/izdevumi/htqe-2021/09/ (saitē ir pieeja rakstu krājumam)
  • Šajā laika periodā tika uzrunāti potenciālie mobilitātes partneri pieredzes apmaiņai, uzsākta komunikācija un mobilitātes plānošana 2022.gada pirmajā vai otrajā ceturksnī
  • Pētījuma rezultātu izplatīšanai plašākai auditorijai sabiedrībā tika sagatavoti un tiešsaistē sociālos tīklos publicēti plašai auditorijai paredzēti ieteikumi skolēniem attālināto mācību laikā, kas balstīti uz pētnieces ievāktajiem datiem, kas bija īpaši aktuāli saistībā ar valdības lēmumu skolās konkrētās vecumgrupās uz laiku pāriet mācīties attālināti: https://twitter.com/LienaHacatrjana/status/1452567055669121024
  • Sagatavots un iesniegts pieteikums daļēju pētījuma rezultātu prezentēšanai konferencē 2022.gadā "17th European Congress of Psychology"

Projekta aktualitātes periodā 01.01.2022-31.03.2022:

  • Latvijas Universitātes 80.starptautiskajā zinātniskajā konferencē pētniece uzstājās trīs sekcijās, prezentējot dažādus aspektus no pētījumā iegūtajiem datiem. Prezentāciju tēmas: “Data of students’ skills and academic achievement assessed during COVID-19 indicate risks for inequality”, “Reasoning abilities, parental education and problem-solving skills predicted the 9th grade students’ academic achievement during distance learning due to COVID-19”, “Cognitive abilities, academic achievement, and self-assessed skills of students during the distance learning”.
  • Sagatavots tēmas pieteikums starptautiskajai ECER 2022 konferencei, lai prezentētu pētījuma rezultātus. Ir saņemts apstiprinājums dalībai.
  • Uzsākta virtuālā mobilitāte un sadarbība ar pētniekiem no Igaunijas, ar mērķi savstarpēji dalīties pieredzē, papildināt zināšanas par līdzīgiem veiktiem pētījumiem, un veidot kopīgu publikāciju (virtuālā mobilitāte turpinās arī 2022.gada 2.ceturknī).
  • Iepriekš recenzēšanas procesā esošais raksts “Flexibility to Change the Solution: An Indicator of Problem Solving That Predicted 9th Grade Students’ Academic Achievement during Distance Learning, in Parallel to Reasoning Abilities and Parental Education” ir apstiprināts publicēšanai un publicēts žurnālā “Journal of Intelligence”. Saite uz rakstu: https://www.mdpi.com/2079-3200/10/1/7
  • Sagatavots zinātniskais raksts par pētījuma galveno hipotēzi, balstoties uz vidusskolēnu datiem par atzīmju izmaiņām pandēmijas laikā un to saistību ar skolēnu prasmēm, raksts iesniegts publicēšanai zinātniskā žurnālā. Šobrīd notiek recenzēšanas process.
  • Sagatavots plāns atbalsta materiālu veidošanai un izmēģināšanai skolās par skolēnu prasmju attīstīšanu (piem., darba lapas skolēniem, atgādnes u.c. materiāli), pirmās darba lapas ir nodotas skolotājiem izvērtēšanai.
  • Sagatavota un tiešsaistē publicēta pētījuma rezultātu ziņojuma 1.daļa latviešu valodā, kas aplūko galvenos pētījuma rezultātus. Pieejams šeit: https://www.ppmf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/70878/
  • Pētniece piedalījās raidierakstā “Zinātjauda”, ko organizē portāls “DELFI” un Izglītības un zinātnes ministrija, daloties ar izpētītajām atziņām. Ieraksts pieejams šeit: https://www.delfi.lv/zinatjauda/klausamsaruna-zinatjauda-ka-covid-19-pandemija-ietekmeja-latvijas-macibu-sistemu.d?id=54190784
  • Pētniece piedalījās Latvijas Radio 1 raidījumā “Ģimenes studija”, lai stāstītu par pētījuma rezultātiem un diskutētu par skolēnu sekmēm un prasmēm pandēmijas laikā. Ieraksts pieejams šeit:  
  • https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/gimenes-studija/skolenu-pasmes-macities-ietekme-sekmes-un-vertejumu-attalinato-m.a158094/

Projekta aktualitātes periodā 01.04.2022-30.06.2022:

  • Pētniece pārstāvēja LU PPMF fakultāti, piedaloties Ukrainas rīkotā neklātienes konferencē “IV ALL-UKRAINIAN SCIENTIFIC AND PRACTICAL CONFERENCE” ar tēmu “ORGANIZATIONAL ASPECTS OF DISTANCE LEARNING AT THE SCHOOL LEVEL REFLECTED TO THE STUDENTS’ COPING WITH STUDIES DURING THE PANDEMIC”, prezentējot daļu no projektā analizētajiem pētījuma rezultātiem. Materiāli tiks publicēti konferences krājumā tiešsaistē.
  • Latvijas Universitātes 80.starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājumam ir sagatavots un iesniegts recenzēšanai raksts “Data of students’ skills and academic achievement assessed during COVID-19 indicate risks for inequality”, kurā prezentēta daļa no projektā analizētajiem datiem ar mērķi sniegt ieskatu dažādu grupu atšķirībās skolēnu rādītājos, kā arī analizēt, kā attālinātās mācības ietekmēja lēmumus par mācību turpināšanu skolēniem pēc 9.klases.
  • Lai pētījuma rezultātus prezentētu plašākai auditorijai starptautiski, ir sagatavots un iesniegts abstrakts starptautiskajai konferencei “Rural Youth and the New Youth Guarantee” ar tēmu “LOWER GRADES BUT NOT SKILLS: RURAL STUDENTS DURING THE PANDEMIC COMPARED TO STUDENTS FROM LARGER CITIES”. Konference tiek rīkota COST akcijas CA18213 ietvaros.
  • Pētniece piedalījās mācībās jaunajiem pētniekiem mentoringa programmas ietvaros, kas notiek sadarbībā ar COST akciju CA18213 “Rural NEET youth network” un kurā pētniece tika uzņemta.
  • Noritēja virtuālā mobilitāte un aizsāktā sadarbība ar pētniekiem no Igaunijas ar mērķi savstarpēji dalīties pieredzē, papildināt zināšanas par līdzīgiem veiktiem pētījumiem, un veidot kopīgu publikāciju.

Projekta aktualitātes periodā 01.07.2022-30.09.2022:

  • Pētniece uzstājās starptautiskā konferencē European Congress of Psychology 2022 Ļubļanā, Slovēnijā ar ziņojumu “Decisions about continuing education after primary school were affected by the pandemic”.
  • Pētniece uzstājās starptautiskā zinātniskā konferencē ATEE 2022 Rīgā ar savu ziņojumu “Skills that helped students during the distance learning and could help them in the future”.
  • Pētniece uzstājās starptautiskā zinātniskā konferencē ECER 2022 tiešsaistē ar savu ziņojumu “Dynamics of high-school students average grades before and during the COVID-19 pandemic in relation to students’ cognitive abilities, skills and parental education”.
  • Pētniece piedalījās starptautiskā konferencē “Rural Youth and the New Youth Guarantee” Brešā, Itālijā COST akcijas CA18213 “Rural NEET youth network” ietvaros, ar ziņojumu “Lower grades but not skills: rural students during the pandemic compared to students from larger cities”, kā arī piedalījās šīs akcijas darba grupas sanāksmē - pieredzes apmaiņā par pētījumiem formālajā un neformālajā izglītībā.
  • Pētniece vadīja vieslekciju ERASMUS+ BLENDED INTENSIVE PROGRAMME (BIP) “Self-regulation and wellbeing: an integrated perspective” projektā (tiešsaistē), vadot vienu lekciju un daloties ar sava pētījuma rezultātiem šīs programmas dalībniekiem – studentiem un docētājiem. Projektā piedalās University G. d’Annunzio of Chieti-Pescara (UdA) (Chieti, Italy), ISPA (Lisbon, Portugal), University of Latvia (Riga, Latvia).
  • Šajā periodā projekta ietvaros turpinās darbs pie metodisko materiālu skolēnu problēmrisināšanas un pašvadības attīstīšanai izstrādes un to aprobācijas plānošanas ar skolotājiem.
Last changed