Projekta nosaukums: Jaunu rīku izstrāde bioekonomikas ilgtspējas novērtējumam
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/065  
Projekta sadarbības partneri (ja ir): LUKE, Somija
Projekta īstenošanas termiņš: 2017. gada oktobris – 2019.gada septembris
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: 89 204,21 EUR
 

Projekta mērķis:

Šīs projekts attīstīs pēcdoktoranta prasmes un kompetences ietekmes uz vidi novērtēšanā un dzīvescikla analīzē, kā arī palielinās zinātnisko kapacitāti, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas Latvijas Universitātē. Pētījuma tiešais mērķis ir piedāvāt starpdisciplināru pārskatu par jautājumiem, kas saistīti ar potenciālo bioekonomikas izaugsmi Latvijā un tās nākotnes tendencēm: (1) izmantojot ielaides-izlaides un dzīves cikla ietekmes uz vidi novērtējuma metodes, lai noteiktu zināšanu trūkumu un novērtētu ilgtspējīgu bioloģisko resursu izmantošanas robežas; (2) nodrošinot detalizētu un pilnīgu priekšstatu par trīs bioekonomisko nozaru ekoloģisko novērtējumu: pārtikas un ēdināšanas, produktu un enerģijas jomās.

 

Projekta īstenošana:

Šis projekts veicinās esošās akadēmiskās un rīcībpolitikas debates par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, piedāvājot jaunus instrumentus ilgtspējīgai attīstībai. Projekta rezultāti ietvers 2 aprakstus (esošās situācijas novērtējums un rīcībpolitikas rekomendācijas) un 3 zinātniskās publikācijas par dzīvescikla novērtējuma gadījumu izpētēm atbalstītu multireģionāla ielaides-izlaides modeļa izstrādi; vides pārvaldības pieeju potenciāla novērtējumu un rīcībpolitikas rekomendācijas bioekonomikas zaļināšanai.

 

Laika posmā no 01.10.2017. līdz 31.12.2017. veiktās darbības:

Uzsākta literatūras analīze. SCOPUS un Science Direct datubāzēs atlasīti, apkopoti un izanalizēti 30 jaunākie pētījumi par bioekonomiku Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē (Apskatīto pētījumu saraksts pievienots sadaļā Citi pielikumi). Turpinās darbs pie literatūras analīzes. Apkopota jaunākā informācija par Latvijas un Eiropas Savienības bioekonomikas stratēģijām un to attīstību.

Turpinās darbs pie resursu plūsmas datu apstrādes un ziņojuma par resursu plūsmu Latvijā izstrādes, gatavojot ziņojumu Latvijas Universitātes konferencei 2018.gada 31.janvārī.

Uzstāšanās ar referātu “Resursu izmantošanas globālie izaicinājumi” VARAM organizētā konferencē “Latvija virzībā uz aprites ekonomiku: iespējas un izaicinājumi”, kas 2017.gada 14.decembrī notika LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Konferences programma pieejama šeit.

Tiek veidota sadarbības ar projekta partneri LUKE un plānota savstarpējā sadarbība. Novērtētas un atlasītas pieejamās datubāzes, kas nepieciešamas pētījuma veikšanai.

Apkopotas tuvākajos gados plānotās zinātniskās konferences bioekonomikas jomā un pētnieciskie žurnāli projekta rezultātu publicēšanai.

Uzsākts darbs pie resursu plūsmas datu apkopošanas un analīzes. Apkopoti un analizēti Latvijas statistikas pārvaldes un Eurostat dati par resursu plūsmām Latvijā, analizējot DMC, DMI un iekšzemes kopprodukta attiecības (ekoefektivitāti), kā arī pārrēķinot resursu patēriņu un iekšzemes kopprodukta atsaistes indeksu. Darbs pie ziņojuma par resursu plūsmu Latvijā izstrādes, gatavojot ziņojumu Latvijas Universitātes konferencei 2018.gada 31.janvārī.

 

Laika posmā no 01.01.2018. līdz 28.02.2018. veiktās darbības:

Otrajā ceturksnī tika turpināta literatūras analīze, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko procesu ietekmes uz vidi novērtēšanai, padziļināti vērtējot aprites cikla ietekmes uz vidi novērtējumu un ielaides-izlaides analīzes metodes (metožu pārskats pievienots atskaitei).

Sadarbībā ar projekta partneri LUKE tika veikts nepieciešamo datu apstrādes programmu (OpenLCA, SimaPro, BEES, Umberto NXT, Team & Gabi) un datubāžu (ecoinvent, idea, GaBi, Agri-footprint, ARVI, Agribalyse, soca, EuGeos' 15804-IA, NEEDS, ESU World Food, ELCD, LC-Inventories.ch, ProBas, bioenergiedat, USDA, Ökobaudat, openLCA) izvērtējums, par labākajām atzīstot OpenLCA un SimaPro. Par apmācībām aprites cikla ietekmju izvērtēšanā tika panākta vienošanās ar projekta partneri LUKE. Apmācības paredzētas pirmās vizītes laikā (pārcelta uz projekta trešo ceturksni, jo ir aizkavējusies partnerības līguma, bez kura vizīte nav iespējama, noslēgšana). Sagatavots arī pārskata “Bioekonomikas ietekmes uz vidi novērtēšanas metodes” projekts, kā arī pārskatu “Resource flows, efficiency and decoupling – Latvia’s case study” par resursu plūsmām Latvijā.

Uzstāšanās ar referātu “Resursu plūsma Latvijā: bioekonomikas efektivitātes novērtējums” Latvijas Universitātes 76. konferences sekcijas sēdē "Vides pārvaldība un piekrastes ilgtspējīga attīstība" (2018. gada 31. janvāris). Gatavojot konferences prezentāciju, tika veikta resursu plūsmas datu (Latvijas statistikas pārvaldes un Eurostat) apkopošana un analīze, aprēķinot būtiskākos rādītājus: ekoefektivitāti (DMC un DMI iekšzemes kopprodukta attiecību), Kuzneca līkni un resursu patēriņu un iekšzemes kopprodukta atsaistes indeksu. Tika veikta arī dekompozīcijas analīze, lai noskaidrotu galvenos resursu plūsmas izmaiņas nosakošos parametrus. Konferences prezentācija pievienota atskaitei un konferences programma pieejama tiešsaistē.

Prezentācija “Resource flows in Latvia`s economy: bioeconomy approach” Stokholmas Universitātes studentiem LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (2018. gada 9. aprīlis).

Sagatavots un iesniegts pieteikums (abstrakts) dalībai 15th Congress of the International Society for Ecological Economics (2018.09.10-12). Kongresā paredzēts prezentēt multireģionālās ielaides-izlaides analīzes rezultātus par bioekonomikas iespējām aizstāt fosilo resursu patēriņu Eiropas Savienībā. Aprēķinā paredzēts izmantot EXIOBASE 3 datubāzes datus, kurus paredzēts publicēt 2018. gada aprīlī.

2018. gada 28. martā, no plkst. 11:00 - 15:00 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 projekta ietvaros notika ieinteresēto pušu iesaistes seminārs “Bioekonomika, aprites ekonomika un oglekļa mazietilpīga attīstība – alternatīvi attīstības modeļi Latvijai”. Uz dalību seminārā pieteicās 31 cilvēks, bet seminārā piedalījās 24 dalībniekiem no valsts pārvaldes iestādēm, akadēmiskā sektora, nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Dienaskārtība:

11:00           Atklāšana: Jānis Brizga, Latvijas universitāte un Maija Kāle, Ziemeļvalstu ministru padomes birojs Latvijā

11:10           Dalībnieku iepazīšanās

11:30           Ekonomiskā attīstība un ekosistēmu robežas. Jānis Brizga, Latvijas Universitāte

11:50           Savstarpējās saiknes starp klimata, ūdens, enerģijas, pārtikas un zemes izmantošanas komponentēm oglekļa mazietilpīgai attīstībai. Ingrīda Brēmere, BEF

12:10           Aprites ekonomika. Ērika Lagzdiņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

12:30           Bioekonomikas stratēģija. Kristīne Sirmā, Zemkopības ministrija

12:50           Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija. Kristīne Zommere-Rotčenkova, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

13:10           Diskusija

13:30           Kafijas pauze

13:50           Retropolācija: kopīgas attīstības vīzijas izstrādē un veicamo pasākumu identificēšanā, lai nodrošinātu integrētu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.

15:00           Noslēgums

 

Laika posmā no 01.03.2018. līdz 30.06.2018. veiktās darbības:

Trešajā ceturksnī tika pabeigta literatūras analīze. Sagatavots ziņojums “Bioekonomikas ietekmes uz vidi novērtējuma metodes”, aprakstot dzīvescikla novērtējuma, ielaides-izlaides analīzes un resursu plūsmu analīzes metodes. Sagatavots arī ziņojums “Environmental limits to bioeconomy – literature review”, kas apskata jaunāko literatūru bioenerģijas un bioplastmasas jomā.

Projekta trešajā ceturksnī notika darba brauciens ar mērķi piedalīties Eiropas Komisijas un ANO Vides programmas kopīgi rīkotajos pasākumos par ietekmes uz vidi novērtējuma metodoloģijas attīstību. Komandējuma laikā piedalījos:

-       Enviromental Footprint gala konference (23.-25.aprīlis);

-       Ieinteresēto pušu seminārā par produktu un organizāciju ekoloģiskās pēdas nospieduma pētījumu potenciālajiem nākotnes politikas  iniciatīvām (26.aprīlis)

-       ANO Starptautiskajā forumā par LCA sadarbību (26.-27.aprīlis).

Konferences un semināru laikā tika gūtas jaunas zināšanas par ietekmes uz vidi novērtējuma metodikas attīstību pasaulē, jaunākajām pētniecības metodēm un tendencēm, kā arī veidoti jauni kontakti ar pētniekiem no citām valstīm. Notika arī tikšanās ar projekta partneru (LUKE) pārstāvjiem, lai plānotu gaidāmo vizīti pie partnera Somijā.

Sadarbībā ar projekta partneri LUKE notika apmācības (2.-4. maijs, Helsinki) dzīves cikla ietekmes uz vidi novērtējuma analīzes (LCA) veikšanā, izmantojot SimaPro programmatūru. Vizītes laikā tika arī plānota turpmākā sadarbība ar partneri un izvērtēta vairāku projekta partnera LUKE īstenoto bioekonomikas projektu pieredze:

-       MarSusBio projekts, kas vērsts uz Somijas melleņu nozares social-ekoloģisko ietekmju invertējumu;

-       FinForestLCA projekts, par Somijas meža nozares ietekmes uz vidi novērtējumu;

-       proAcria,

-       Sustainability Of NWFP Business projekts, par nekoksnes meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

-       FootprintBeef projektu, par lopkopības ietekmes uz vidi novērtējumu Somijā. 

Otrā partnera vizīte (07.06.2018. - 08.06.2018., Helsinki) tika veikts ar mērķi tikties ar Somijas dabas resursu institūta-LUKE (projekta partneris) darbiniekiem, lai plānotu tālākās pētniecības attīstību. Komandējuma laikā: (1) tika apspriesta tālākā pētniecības attīstība meža bioekonomikas jomā, izmantojot EXIOBASE3 datubāzi un ielaides-iziets analīzes metodi, vērtēt un analizēt meža sektora lomu Baltijas jūras reģiona vides slodžu mazināšanā; (2) tikšanās ar LUKE bioplastbasas speciālistu (Jyri Maunuksela, LUKE), lai plānotu tālāko sadarbību bioplastmasas vides slodžu novērtēšanā; (3) tika plānotas turpmākā sadarbība ar partneri.

Uzsākts darbs pie diviem LCA pētījumiem: par enerģētiskās koksnes un piensaimniecības ietekmi uz vidi Latvijā. Apkopoti pieejamie statistikas dati un informācija no A un B kategorijas piesārņojuma atļaujām par resursu plūsmām un emisijām. Uzsākts darbs pie LCA modeļa izveides SimaPro programmatūrā.

Uzsākts darbs pie multireģionālā ielaides-izlaides modeļa izstrādes, izmantojot EXIOBASE 3 datubāzes datus, lai veiktu pētījumu par bioplastmasas iespējām aizstāt konvencionālās plastmasas resursus un to ietekmes uz vidi izmaiņām.

Ceturtajā ceturksnī tika uzsākts darbs pie bioekonomikas vides ietekmju datubāzes izstrādes.
Tika uzsākts darbs pie multireģionālās ielaides-izlaides analīzes, izmantojot EXIOBASE 3 datu kopu (www.exiobase.eu). Aprēķinu veikšanai tika uzsākts darbs pie aprēķinu algoritma izstrādes, izmantojot Pythoon programmēšanas valodu (Spyder atvērtā koda programmatūru).
Uzsākts darbs arī pie piensaimniecības dzīvescikla ietekmes uz vidi novērtējumam (LCA). Tika apkopiti nepieciešami izejas dati, izmantojot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā pieejamās piena apstrādes rūpnīcu A un B kategorijas piesārņojuma atļaujas, kā arī publiskās datubāzes par piena ražošanu Latvijā:
    • https://ec.europa.eu/agriculture/market-observatory/milk;
    • http://ldc.gov.lv/lv/piena_registra_dati/kvotas_statistika/;
    • https://ec.europa.eu/eurostat/web/agriculture/data/database.
Uzsākts arī darbs pie LCA modeļa izveides SimaPro programmatūrā.
Projekta ceturtajā ceturksnī notika vairāki darba braucieni ar mērķi piedalīties starptautiskās zinātniskās konferencvēs, lai prezentētu jaunākos
pētījuma rezultātus, veidotu jaunus kontaktus un gūtas jaunas zināšanas par attīstības biofizikālajām robežām un to novērtēšanas metodēm:
    • “6th International De-growth Conference for Ecological Sustainability and Social Equity: 'Dialogues in turbulent times'” (21.08.2018. - 25.08.2018.), kas aptvēra tādus ar pēcdoktorantūras projektu saistītus tematus kā attīstības biofizikālās un sociālās robežas. Komandējuma laikā tika arī izveidoti jauni kontakti ar pētniekiem no citām valstīm, piemēram Vīnes Universitātes pētnieku grupu, kas strādā ar līdzīgu projektu – BIOWAY.
    • “The 2018 North South Conference On Degrowth-Descrecimiento” (04.09.2018. - 06.09.2018.). Konferencē tika prezentēts referāts “Luxury tax – tool for more sustaimnable development”.
    • “15th Conference of the International Society for Ecological Economics” (10.09.2018. - 12.09.2018.). Konferencē tika prezentēts referāts “Environmental Limits To Bioeconomy – Multi-Regional Environmental Inputoutput Analyses”.

Laika posmā no 01.10.2018. līdz 31.12.2018. veiktās darbības:

Projekta piektajā ceturksnī turpinājās darbs pie bioekonomikas vides ietekmju datubāzes izstrādes:

  •  izstrādāts EXIOBASE-3 datubāzes datu aprēķina pamat kods (izmantojot Python programmēšanas valodu) ūdens patēriņa, siltumnīcas efekta gāzu emisiju un zemes lietojuma datu aprēķināšanai;
  • turpinās darbs pie piensaimniecības dzīvescikla ietekmes uz vidi novērtējuma (LCA) izstrādes SimaPro programmatūrā, analizējot dažāda lieluma piensaimniecību absolūtās un relatīvās ietekmes vidē (SEG emisijas, eitrofikāciju, toksicitāti u.tml.). Paplašināts aprēķins par lopbarības (zaļmasas, siena, skābbarības, skābsiena, graudu, sakņu, proteīnu) ieguves vides slodzēm;
  • uzsākts darbs pie mežsaimniecības sektora vides slodžu aprēķina – veikti aprēķini par tautsaimniecības sektoru izlaidē un starptautiskajā tirdzniecībā iegulto meža zemes platību.
 

Uzsākts arī darbs pie bioplastmasas attīstības scenāriju (2020, 2030, 2040) modelēšanas, izmantojot multiregionālās ielaides-izlaides analīzes rezultātus (WP2) un kā iespējamos kritērijus izmantojot:

  • Bioplastmasas attīstības potenciālu (veikts apskats par attīstības scenārijiem un ražošanas apjoma izmaiņām);
  • Bioplastmasu tehniskās aizvietošanas potenciālu (apkopota informācija par plastmasu savstarpējās aizvietojamības tehniskajām iespējām);
  • Atšķirīgas dažādu bioplastmasu emisijas faktorus (apkopoti LCA pētījumu rezultāti par konvencionālās un bioplastmasas emisiju faktoriem).

Laika posmā no 01.01.2019. līdz 31.03.2019. veiktās darbības:

Noslēdzās darbs pie datubāzes izstrādāts, kas aptver ūdens patēriņa, siltumnīcas efekta gāzu emisiju, zemes lietojuma un resursu patēriņa datus. Datubāzes vizualizētu kopsavilkumu skatīt interaktīvā attēlā zemāk.

Turpinājās darbs pie ietekmes uz vidi modelēšanas, izmantojot multiregionālās ielaides-izlaides modeli un dzīvescikla ietekmes uz vidi novērtēšanas metodes:

  • piensaimniecības dzīvescikla ietekmes uz vidi novērtējuma (LCA) izstrāde SimaPro programmatūrā, analizējot dažāda lieluma piensaimniecību absolūtās un relatīvās ietekmes vidē (SEG emisijas, eitrofikāciju, toksicitāti u.tml.). Paplašināts aprēķins par lopbarības (zaļmasas, siena, skābbarības, skābsiena, graudu, sakņu, proteīnu) ieguves vides slodzēm;
  • mežsaimniecības sektora vides slodžu aprēķins – veikti aprēķini par tautsaimniecības sektoru izlaidē un starptautiskajā tirdzniecībā iegulto meža zemes platību;
  • bioplastmasas vides slodžu modelēšana, kā kritērijus izmantojot:
  • Bioplastmasas attīstības potenciālu (veikts apskats par attīstības scenārijiem un ražošanas apjoma izmaiņām);
  • Bioplastmasu tehniskās aizvietošanas potenciālu (apkopota informācija par plastmasu savstarpējās aizvietojamības tehniskajām iespējām);
  • Atšķirīgas dažādu bioplastmasu emisijas faktoros (apkopoti LCA pētījumu rezultāti par konvencionālās un bioplastmasas emisiju faktoriem).

Sagatavots un iesniegts (pieņemts) raksts “The Challenges Of Bioeconomy Implementation Considering Environmental Aspects In The Baltic States: An Input-Output Approach” publicēšanai LLU konferences rakstu krājumā - Proceedings of the 2019 International Conference “Economic Science for Rural Development”. Jelgava, LLU ESAF, 9-10 May 2019, pp. xxx-xxx.

Projekta rezultāti tika prezentēti iesaistīto pušu pasākumos:

  • Eksakto, dabas un dzīvības zinātņu padomes sēdē (8. janvāris);
  • LLU Bioekonomikas Institūta organizētā interešu grupu seminārā BIOEKONOMIKAS SEKTORA IEGULDĪJUMS LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBĀ ar referātu “Bioekonomikas slodzes vidē” (01.02.2019).
  • Latvijas Universitātes 77. starptautiskā zinātniskā konferencē (01.02.2019) ar referātu “Bioekonomikas slodzes vidē - multireģionālā ielaides-izlaides analīze”.
  • Zemnieku Saeimas organizētā seminārā “Augu barības vielu aprite lopkopības saimniecībās” (27.02.2019) ar referātu “Piensaimniecības ietekmes vidē”.

Laika posmā no 01.04.2019. līdz 30.06.2019. veiktās darbības:

7. ceturksnī turpinājās darbs pie bioekonomikas vides ietekmju modelēšanas, izmantojot dzīvescikla novērtējumu rezultātus un multireģionālās ielaides-izlaides modeli, sekojošajās ietekmes sfērās:

  • Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju novērtējums;
  • Resursu patēriņa un plūsmu novērtējums;
  • Eitrofikācijas emisiju novērtējums;
  • Zemes lietojuma (t.sk. meža zemju) modelēšana dažādām tautsaimniecības nozarēm;
  • Iegultā ūdens patēriņa novērtējums;
  • Pārejas matricas (bridge matrix, angļ.val.) izstrāde, lai nodrošinātu rezultātu konvertāciju no NACE 2 nozaru klasifikācijas un mājsaimniecību patēriņā izmantoto COICOP klasifikāciju.

Izmantojot dzīvescikla novērtēšanā un modelēšanā iegūtos datus, uzsākts darbs pie vairāku zinātnisko rakstu sagatavošanas:

  • “Environmental Limits of Bioplastics – Multi-Regional Environmental Input-output Analyses”;
  • “Green public procurement for sustainable food consumption: a multi-regional input-output analysis”;
  • “Environmental impacts in regional bioeconomy supply chains – MRIO analyses of the forest-related land use footprints”.

Sagatavoti un publicēti 2 zinātniskie raksti:

Projekta rezultāti prezentāti un diskutēti divās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Uzsākts darbs pie politikas rekomendāciju izstrādes par bioekonomikas vides slodžu integrāciju nacionālajā bioekonomikas rīcībpolitikā.

 

Laika posmā no 01.07.2019. līdz 30.09.2019. veiktās darbības:

8. ceturksnī noslēdzās darbs pie iesākto rakstu izstrādes. Journal of Cleaner Production (IF 6.395) publicēts raksts "Environmental aspects of the implementation of bioeconomy in the Baltic Sea Region: An input-output approach”. Savukārt 3 raksti iesniegti publicēšanai:

  • Žurnāla Nature (IF 43.070) iesniegts raksts (Perrspectives) “The unintended side effects of bioplastics”. Līdzautori: Klaus Hubacek, University of Groningen, Kuishuang Feng, University of Maryland.
  • Žurnālā Agricultural Systems (IF 4.131) iesniegts raksts “Environmental impacts of dairy production depending on the herd size – LCA results”. Līdzautori: Sirpa Kurppa, LUKE; Hannele Pulkkinen, LUKE.
  • Žurnālā Scandinavian Journal of Forest (IF 1.667) iesniegts raksts “Environmental impacts in regional bioeconomy supply chains – MRIO analyses of the forest-related footprints in Nordic and Baltic countries”. Līdautori: Tarmo Räty, LUKE; Sirpa Kurpa, LUKE.

Projekta rezultāti tika prezentāti un diskutēti 7. ICSD 2019 konferencē, kur tika nolasīts referāts “Environmental sustainability of dairy: Supply chain analyses using LCA”; 04.-05.09.2019, Roma, Itālija.

Izstrādātas politikas rekomendāciju par bioekonomikas vides slodžu integrāciju nacionālajā bioekonomikas rīcībpolitikā.

2019. gada 24. septembrī, no plkst. 11:00 - 15:00 Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā, Rīgā, Marijas ielā 13/3 projekta ietvaros notika ieinteresēto pušu iesaistes seminārs “Bioekonomika, aprites ekonomika un oglekļa mazietilpīga attīstība – alternatīvi attīstības modeļi Latvijai”. Seminārā piedalījās 24 dalībniekiem no valsts pārvaldes iestādēm, akadēmiskā sektora, nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām. Semināra materiāli pieejami šeit.

Last changed