Turpinām stāstīt par jaunajiem doktoriem rubrikā "Viens no 0,5 %"*. Par laiku doktorantūrā un gūtajām atziņām stāsta trīs jaunie doktori.

*Latvijā 2022. gadā bija 7723 doktori, kas veido 0,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25–64 gadu vecumā.

“Labāk nožēlot to, ko izdarīji, nevis neizdarīji”

Promocijas darba tēma: Skolotāju profesionālo darbību transformējoša mācīšanās pieredze Covid-19 pandēmijas situācijā

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Promocijas darbā pētīju skolotāju mācīšanās pieredzi izaicinošajā Covid-19 pandēmijas laikā. Izmantoju kvalitatīva dizaina pētījumu un veicu naratīvās intervijas ar Latvijas vispārizglītojošo skolu skolotājiem 2022. gadā, kas ļāva izzināt viņu pieredzi trijos pandēmijas skartajos mācību gados. Ar tematisko analīzi apkopoju izaicinājumus, ar kuriem saskārās un kādus bija jāpārvar skolotājiem, kas ļauj arī vērotājam no malas izprast, cik izaicinoša šī pieredze ir bijusi, un sniedz ieskatu tajā, kāds atbalsts skolotājiem būtu nepieciešams profesionālajā pilnveidē. Izveidoju arī transformatīvās mācīšanās pieredžu tipoloģiju, kas atspoguļo, cik daudzveidīgi skolotājus izmainīja pandēmijas pieredze.

Ceru, ka darbs veicinās izpratni un empātiju pret to, cik izaicinošs mēdz būt skolotāju darbs, un ka arī atbalsta iespējas būtu jāveido daudzveidīgākas un mērķtiecīgākas nekā tas ir bijis līdz šim. Skolotāji ir ieguldījuši milzu darbu, apguvuši daudz un pētījuma dalībnieki mani patiešām pārsteidza ar savu nepagurstošo degsmi, aizrautību, nesavtību un radošumu. Viņi ir pelnījuši izglītības sistēmu, kas skolotājus iejūtīgi un tālredzīgi atbalsta visos izglītības līmeņos.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Aizrāva pētniecība un akadēmiskā vide kopumā. Doktorantūra šķita loģisks solis, lai liktu lietā un pilnveidotu savas prasmes.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš bija garš un nebūt ne viegls. Mācības savienojot ar darbu, nācās doties arī akadēmiskajos atvaļinājumos, lai izdotos izpildīt programmas prasības un arī prasības pašai pret sevi. No studiju sākuma līdz darba pabeigšanai pagāja 9 gadi. Šajā laikā gan privāti, gan profesionāli ir bijis daudz notikumu, esmu sastapusi daudzus lieliskus, iedvesmojošus cilvēkus, mācījusies un transformējusies arī pati. Ceļa noslēgumā ir tāda kā noslēgta apļa sajūta. Laiks kaut kam jaunam!

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Doktorantūras studijas neizbēgami regulāri atgādina, ka dzīvē pareizi jāsaliek prioritātes – atrast gan kvalitatīvu laiku pētījuma veikšanai un darba rakstīšanai, gan laiku atpūtai, ģimenei un visiem citiem svarīgiem jautājumiem reizēm neizdodas. Tad svarīgi ir iemācīties nešaustīt sevi, bet pragmatiski doties uz priekšu.

Šo studiju lielākais ieguvums patiešām arī bija akadēmiskās vides iepazīšana un prieks par tik daudziem cilvēkiem, kas darbojas nozarē un sasniedz lieliskus rezultātus. Ir patiešām iedvesmojoši būt daļai no tā.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Nozīmīgākais ir saprast, kāpēc tas ir nepieciešams tieši tev un nešaustīt sevi, ja domas mainās. Mana pieeja laikam ir bijusi – labāk nožēlot to, ko izdarīji, nevis neizdarīji. Tāpēc arī bija svarīgi disertāciju pabeigt, lai raibajam ceļojumam ir dots noslēgums.

Grūti brīži disertācijas tapšanā ir bijuši pilnīgi visiem. Tāpēc ir svarīgi zināt, kas ir tavi spēka punkti: kā atgūt spēkus, kur meklēt atbalstu, kur meklēt praktisku padomu un palīdzību. Man ir bijis labs atbalsts no dažādiem cilvēkiem, bet grūtākais bija tikt galā pašai ar sevi un savām ēnām, to vēl mācos.

Topošajiem doktorantiem varu novēlēt nekautrēties nezināt, bet izmantot visas iespējas kliedēt šaubas, uzdot muļķīgus jautājumus, izzinot nozari, sekot Latvijas Jaunās zinātnieku apvienības notikumiem, un noteikti kooperēties ar citiem doktorantiem, ar ko esat vienā laivā.

“Doktorantūras laiks mācīja sapratni un pacietību”

Promocijas darba tēma: Pierādījumu pieļaujamības tiesiskie un praktiskie aspekti

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Promocijas darbā pētīju likumā noteikto kriminālprocesā pastāvošo ziņu (pierādījumu) iegūšanas un fiksēšanas nosacījumu kopumu. Pierādījumu iegūšana un fiksēšana garantē, ka kriminālprocesā var tikt sasniegts taisnīgs lietas risinājums. Pierādījumus izmanto tiesas gala nolēmuma pamatošanai. Lai krimināllietā tiktu ievēroti taisnīga procesa nosacījumi, ir tostarp jāvērtē, vai pierādījumi, kurus prokurors ir iesniedzis tiesai, ir iegūti un fiksēti, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Tas pasargā cilvēku (apsūdzēto) no nepamatotas notiesāšanas un arī ļauj sasniegt plašāku sabiedrības interesi – ka notiesāt cilvēku var tikai tad, ja tiek izmantoti likumīgi un taisnīgi līdzekļi. Ja tiesa lietā konstatē, ka pierādījumi iegūti vai nostiprināti, pieļaujot kādu kļūdu, tiesai ir jāvērtē, kā šī kļūda ietekmē pierādījumu pieļaujamību jeb to iespēju izmantot tiesas gala nolēmuma pamatošanā. Ja kļūda ir nozīmīga, likums šādus pierādījumus pret cilvēku liedz izmantot. Viens no promocijas darbā aplūkotajiem jautājumiem ir saistīts ar to, vai situācijā, ja pieļautu kļūdu rezultātā iegūtie pierādījumi ir patiesi, tie tomēr būtu izmantojami tiesas procesā.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Līdz šim darbs lielā mērā bijis saistīts ar pētniecību, tāpēc pēc veiksmīgām maģistra studijām un pētīšanai parocīgo maģistra darbā aizsākto tēmu nolēmu turpināt arī doktorantūrā LU Juridiskajā fakultātē.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Maģistra studiju un darba laikā satiku īstos cilvēkus, kuri iedrošināja solim uzsākt mācīties doktorantūrā. Tālāk jau dzīve deva spēku un laiku iesākto darbu novest līdz veiksmīgam noslēgumam.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Doktorantūras laiks mācīja sapratni un pacietību. Mācību process sadarbībā ar stingriem, profesionāliem un ļoti prasīgiem mācībspēkiem noturēt nosprausto kursu un sasniegt mērķi.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Doktorantūras studijas un tajās ieguldītais laiks ir lieliska iespēja, kā izzināt neizzināmo gan profesionālā, gan arī personiskā jomā. Tās sniedz neatsveramu pieredzi.

“Ceļš līdz promocijas darbam bija izcili aizraujošs un izaugsmi stimulējošs”

Promocijas darba nosaukums: Burbuļu un daļiņu plūsmas šķidrā metālā un sakausējumu sacietēšanas izpēte, izmantojot jaunas attēlu un datu analīzes metodes

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Tika pētītas burbuļu un daļiņu plūsma šķidrajā metālā, metālu sakausējumu sacietēšana, un augšminēto procesu kontrole ar magnētisku lauku. Galvenais mērķis bija izstrādāt nepieciešamās metodes eksperimentālo un simulācijas datu apstrādei un fizikālai interpretācijai, kā arī, kur nepieciešams, atbilstošās eksperimentālās metodes. Praktiskā aktualitāte ir saistīta lielākoties ar metalurģijas jomu – kontrolēta metālu attīrīšana un maisīšana, sakausējumu sagatavošana un sacietēšana, bet ir potenciāls devumam arī citās nozarēs ar līdzīgiem fizikāliem procesiem.

Konkrēti tika veikti pirmie nozarē veiksmīgie neitronu radiogrāfijas eksperimenti, kuros, pateicoties izstrādātām jaunām attēlu analīzes metodēm, izdevās iegūt kvantitatīvu fizikālu informāciju par burbuļu ķēžu kustību šķidrā metālā dažādās magnētiskā lauka konfigurācijās industriāli aktuālā plūsmas režīmā, ar pietiekamu laika/telpisku izšķirtspēju. Tika novērots, kā magnētiskais lauks slāpē plūsmas nestabilitātes, un kādos apstākļos tas ievieš problēmas. Turklāt, izmantojot rentgenstaru radiogrāfiju, tika iegūti eksperimentāli dati plānās šķidra metāla sistēmās, kurus tagad izmantojot ir iespējams sistemātiski izpētīt burbuļu kolektīvu dinamiku. Kopumā tika iegūta eksperimentālo datu kopa, kura jomā šobrīd ir unikāla, jo no tās var iegūt secinājumus par to, kā burbuļu plūsma metālā mainās atkarībā no gāzes padošanas ātruma, magnētiskā lauka un plūsmas ģeometriskās ierobežotības. To visu var izmantot, lai uzlabotu skaitliskos modeļus, kurus izmanto metalurģijas procesu modelēšanai un optimizācijai.

Pētot daļiņu plūsmu šķidrā metālā, kas arī ir industriāli svarīgs process, darba rezultātā pirmo reizi jomā izdevās no plūsmas neitronu radiogrāfijas attēliem atgūt plūsmas turbulences raksturlielumus/spektrus, kam ir liela zinātniska nozīme, jo tas dod iespēju tiešā veidā pētīt magnētiskā lauka ietekmi uz plūsmas turbulences raksturu. Svarīgi, ka izstrādātā metodoloģija ir pielietojama ne tikai burbuļu un daļiņu plūsmai metālā, bet arī ārpus šī darba jomas, ja ir nepieciešama plūsmas analīze vidē, kura nav optiski caurspīdīga.

Viena no nopietnām jomas problēmām ir, ka sarežģītu burbuļu plūsmas sistēmu simulāciju rezultāti ir ļoti grūti interpretējami, jo procesi notiek vairākos un ļoti dažādos laika un telpas mērogos, un nebija ērtas, un vienlaikus pietiekami aptverošas datu reprezentācijas. Darba ietvaros problēma tika atrisināta, adaptējot salīdzinoši jaunu un vēl ļoti strauji augošu metodi, sadalīšanu dinamiskajās modās. Tika izstrādāta metodika, kas ļauj sarežģītu burbuļu plūsmas dinamiku reprezentēt vienkāršās, fizikāli interpretējamās komponentēs, kuras saistītas ar konkrētām fizikālām parādībām – tā rezultātā izdevās atklāt nestabilitāti, kuru izraisa magnētiskā lauka pielikšana, un noskaidrots, ka pētāmā sistēma ir ļoti jutīga pret magnētiskā lauka asimetriju. Noskaidrota saistība starp plūsmas struktūrām ap burbuļiem un lielāka mēroga plūsmām.

Metāla sakausējumu sacietēšanai tika izstrādāta rentgenstaru radiogrāfijas attēlu analīzes metodoloģija, kura pagaidām  irvienīgā jomā no atklāti pieejamām, kas dod iespēju vienlaikus kvantitatīvi un automatizēti aprakstīt sacietējošo struktūru morfoloģiju un veikt to klasifikāciju, kā arī noteikt un raksturot plūsmas struktūras virs sacietēšanas frontes. Šis rezultāts ļaus jomas pētniekiem veikt eksperimentu analīzi daudz padziļinātāk, kā arī tiešā veidā salīdzināt skaitliskās modelēšanas rezultātus un teoriju ar eksperimentiem.

Beidzot izstrādātās metodes tika implementētas kodā, un tas viss ir pieejams atklātās piekļuves repozitorijos – tātad, jebkuram pētniekam. Oriģinālas datu un attēlu apstrādes metodes, kuras tapa doktora darba laikā, pierādīja sevi kā ļoti vispārīgas, un jau tiek pielietotas arī ārpus doktora darba. Piemēram, liela daļa šobrīd tiek pielietota Latvijas Universitātes projektā, kas saistīts ar magnētisko baktēriju kustības un to magnētiskās kontroles izpēti.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Studijas doktorantūrā bija loģisks un nepieciešams turpinājums pēc maģistra grāda, jo doktora grāda iegūšana saistīta ar plašākām iespējām zinātnē, jo tas noņem daudzus formālus šķēršļus. Šaubu par to, ka vēlos turpināt studēt fizikā, nebija, jo jau ļoti sen bija skaidrs, kas tas ir darbs, ar kuru esmu ar mieru saistīt savu dzīvi ilgtermiņā. Studijas turpināju Latvijā, jo gan toreiz bija, gan arī joprojām ir iespējas brīvi sadarboties ar ārzemju partneriem un veikt pētījumus starptautiskā līmenī, un būt līderim savā jomā, būtiski ieguldot zinātnē. Atrast darbu ar labu atalgojumu arī nav pārāk problemātiski, un doktora grāda iegūšana tikai palielina izvēli.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš līdz promocijas darbam bija izcili aizraujošs un izaugsmi stimulējošs. Par laimi tematika ir izteikti multidisciplināra un cieši saistīta arī ar praktiskiem lietojumiem. Paveicās arī ar darba vadītāju, kuram vēlos izteikt sirsnīgu pateicību, un kolektīvu Latvijā, gan arī ar sadarbības partneriem no Šveices un Vācijas, kur pavadīju aptuveni trešdaļu no darba izstrādes laika. Vispār jāatzīst, ka ļoti liela loma bija veiksmei, kaut arī vienmēr gribas domāt, ka lielākoties panākumi ir paša darbs. Skaidrs, ka šis darbs, kā jebkurš pasākums, kas ir patērētā laikā vērts, bija pietiekami bieži saistīts ar lielām dažāda veida grūtībām, bet tas gan ir normāli. Šeit ļoti palīdzēja atbalsts, ko saņēmu no sev tuviem cilvēkiem. Kopumā, visticamāk atcerēšos pēdējos 3–4 gadus kā vienus no labākajiem. Vienmēr gribēju dot fizikas zinātnei pienesumu, kuram ir potenciāls būt noderīgam citiem arī pēc karjeras beigām. Šajā ceļa posmā ar laiku pastiprinājās sajūta, ka tas ir visai iespējams. Nākotne rādīs.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Doktorantūras pieredze ievērojami mainīja gan karjeras virzienu, gan mani personīgi. Viena no galvenajām atziņām ir nesaistīta ar fiziku – darbojoties zinātnē nekad nedrīkst aizmirst par to, ka, neskatoties uz ļoti skaistu fasādi, kas manā gadījumā ir aizraujošie fizikas pētījumi, zem tā visa tāpat kā jebkurā citā darbā slēpjas svarīgi lietišķi jautājumi. Tas ir, kā un no kādiem avotiem būs ienākumi īs-/ilgtermiņā? Kā piesaistīt partnerus gan neformālai sadarbībai, gan projektiem? Kā “pārdot” savu pētījumu un arī sevi citiem? Kādas prasmes ir nepieciešamas jomā? Var gadīties ka tas, kas ir ierasts un/vai šajā brīdī interesē visvairāk nav tas pats, kas ir kritiski nepieciešams progresam nozarē, un jābūt gatavam izmaiņām. Par to visu biju domājis noteiktā mērā arī pirms tam, bet doktorantūra, kopš paša sākuma, ļoti labi iemācīja sistemātiski un regulāri rūpēties par to, ka uz iepriekš minētajiem jautājumiem ir skaidras atbildes. Tas arī ir viens no lielākajiem ieguvumiem. Turklāt doktorantūras studijas deva iespēju ne tikai ieguldīties zinātnē, bet arī savākt interesējošās jomās aktuālu prasmju portfeli, kas ļauj būt pietiekami drošam par nodarbinātību. Tas šķiet svarīgs faktors, kas ļauj pilnvērtīgi baudīt darbu zinātnē.

Runājot par spilgtākajiem brīžiem, grūti izcelt kādu vienu. Tas varētu būt laiks, kuru pavadīju Vācijā un Šveicē, pie sadarbības partneriem. Bija interesanti iepazīties ar darba stilu un kultūru ārpus Latvijas, un strādāt kopā ar pētniekiem, kuriem ir bijusi citādāka fizikas un matemātikas skola, un attiecīgi ir stipri atšķirīgi domāšanas veidi, no kuriem var aizņemties. Labas atmiņas palika, strādājot kopā ar saviem studentiem, no kuriem ļoti daudz iemācījos.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Ja maģistrantūra ir posms, kurā students, manā izpratnē, kļūst patstāvīgs pētnieks, tad doktorantūra ir karjeras posms, kad jau var daudz nopietnāk izpausties, pamatīgi ieguldīt izvēlētajā jomā, un nodrošināt sev labu pamatu tālākai dzīvei zinātnē. Domāju, ka šāda perspektīva ir pietiekami labs arguments, lai iestātos doktorantūrā. Risks, ka kaut kas neizdosies un nepaveiksies vienmēr ir, bet tā lielākoties arī citur dzīvē. Mani motivēja tas, ka daudz vairāk bija bail padoties un nespēt nodarboties ar fiziku tā, kā to vēlos, to baudot.

Nav viegli dot vispārīgus padomus nākamajiem doktorantiem, visi esam dažādi, bet domāju, ka ir divi ļoti svarīgi momenti. Darba tēmu un virzienu ir gana viegli mainīt, bet esat uzmanīgi ar darba vadītāju izvēli. Man ar saviem vadītājiem ļoti paveicās, un bija iespēja ļoti brīvi "elpot" zinātnē. Un vēl aicinātu atcerēties sekojošo: noformulējiet savu vīziju, lai attīstītos jums vēlamā virzienā. Pretējā gadījumā jūsu vietā to izdomās kāds cits.

Share

Related Content

Zināt un saprast. Jauno doktoru stāsti
12.04.2024

Zināt un saprast. Jauno doktoru stāsti

Iespēja apzināt savus slēptos talantus. Jauno doktoru stāsti
05.04.2024

Iespēja apzināt savus slēptos talantus. Jauno doktoru stāsti

Tiekties uz lieliem mērķiem. Jauno doktoru stāsti
16.02.2024

Tiekties uz lieliem mērķiem. Jauno doktoru stāsti

Ieguldījums zinātnē. Jauno doktoru stāsti
05.02.2024

Ieguldījums zinātnē. Jauno doktoru stāsti

Varēt un darīt. Jauno doktoru stāsti
22.01.2024

Varēt un darīt. Jauno doktoru stāsti

Viens no 0,5 %. Jaunie doktori par ticību saviem spēkiem
13.10.2023

Viens no 0,5 %. Jaunie doktori par ticību saviem spēkiem

Viens no 0,5 %. Jauno doktoru stāsti
06.10.2023

Viens no 0,5 %. Jauno doktoru stāsti