Latvijas Universitātes tīmekļvietnē sākam jaunu rubriku “Viens no 0,5 %”*, kurā galvenie stāsta varoņi ir mūsu jaunie doktori – pētnieki, kas ieguvuši zinātnisko grādu vai tuvojas promocijas darba aizstāvēšanas finiša taisnei. Par laiku doktorantūrā un gūtajām atziņām stāsta četri jaunie doktori.

*Latvijā 2022. gadā bija 7723 doktori, kas veido 0,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita valstī 25–64 gadu vecumā.

   
     

“Noticēju, ka tas, ko esmu izpētījusi, patiesi ir kas vērtīgs

Promocijas darba nosaukums: Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Darbā, kas balstīts trimdas latviešu atmiņu analīzē, pētīti dažādi bēgšanas procesa aspekti, piemēram, bēgšanas motivācija, indivīdu iepriekšējās dzīves pieredzes, kā arī propagandas ietekme uz lēmumu pieņemšanu par došanos bēgļu gaitās, materiālo vērtību un uz vērtībām orientētas rīcības nozīme bēgšanas procesā; tāpat pētīti visi bēgļu kustības posmi, sākot no māju atstāšanas līdz bēgļu gaitu noslēgumam, kā arī analizēta bēgļu vidū esošo bērnu un pusaudžu pieredze.

Izpētes procesā tika secināts, ka trimdas latviešu dzīvesstāstos sniegtais detalizētais apraksts spilgti ataino psiholoģiskos un emocionālos apstākļus, kā arī materiālās un sadzīviskās problēmas, ar kurām bēgļi saskārās konkrētajā vēsturiskajā situācijā, un padara saprotamākus tos vispārinājumus, ar kādiem bēgšanas process ierasti tiek attēlots vēstures literatūrā. Tas arī apstiprināja mutvārdu vēstures avotu īpašo devumu, proti, to spēju ienest vēsturiskos pētījumos cilvēciskās emocijas un individuālo dimensiju.

Tieši atmiņas un dzīvesstāsti ļāva promocijas darba priekšplānā izvirzīt nevis politikas un administrācijas līmeni, bet pašus bēgļus, kas pretējā gadījumā tiek uztverti kā cilvēku kopums bez konkrētām sejām un vēstures. Tas ir jo īpaši nozīmīgi laikā, kad migrācija, bet jo īpaši piespiedu migrācija, visās tās izpausmēs kļūst par aizvien aktuālāku problēmu ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā, kurā Krievijas uzsāktā kara rezultātā ieplūdis liels skaits Ukrainas bēgļu, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem likuši atcerēties latviešu došanos bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Tā kā jau maģistrantūras laikā biju sākusi strādāt LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, tad studiju turpināšana doktorantūrā likās kā loģisks akadēmiskās karjeras turpinājums, kas turklāt ļāva padziļināti turpināt jau maģistrantūras laikā uzsākto pētījumu par Otrā pasaules kara bēgļu likteni.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Ceļš bija diezgan ilgs, jo dažādu, arī personīgu iemeslu dēļ vairākus gadus aktīvi pie promocijas darba nestrādāju. Tomēr vēlme pabeigt iesākto darbu bija vienmēr klātesoša, tāpēc izmantoju iespēju pieteikties Eiropas Sociālā fonda finansētajā projektā "LU doktorantūras kapacitātes stiprināšana jaunā doktorantūras modeļa ietvarā". Tieši šis projekts un tajā saņemtais atbalsts ļāva gada laikā darbu sekmīgi pabeigt.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Galvenā doktorantūras laikā gūtā atziņa ir tā, cik liela nozīme ir gan paša vēlmei nepadoties un pabeigt iesākto, gan apkārtējo atbalstam un iedrošinājumam. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski piedalīties dažādos akadēmiskos pasākumos (konferencēs un semināros, it īpaši tiem, kas domāti tieši doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem), jo tas ļauj veidot kontaktus ar cilvēkiem, kurus skar līdzīgi izaicinājumi.

Lielākais ieguvums ir iegūtā spēja veikt patstāvīgu pētniecības darbu un orientēties ne tikai savas, bet arī radniecīgu zinātnisko nozaru teorijās un atziņās.

Kāds ir bijis spilgtākais notikums studiju vai promocijas darba izstrādes laikā?

Kā spilgtākais notikums atmiņā iespiedusies darba izskatīšana nozares promocijas padomes sēdē, kurā tas tika pieņemts promocijai, jo tikai tad, šķiet, tā pa īstam noticēju tam, ka tas, ko esmu izpētījusi un uzrakstījusi, patiesi ir kas vērtīgs.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Aicinu ikvienu noticēt tam, ka tas, kam vēlaties un esat gatavs veltīt savu pētniecisko interesi, būs interesants arī citiem, kā arī neļauties viltvārža sindromam, kas, šķiet, kādā brīdī piemeklē ikvienu jauno zinātnieku.

“Nereti skaistākais ir pats ceļa gājums, ne ceļa gals”

Promocijas darba nosaukums: Dziļo tāmnieku izlokšņu fonētiskās un morfoloģiskās sistēmas dinamika

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Savā promocijas darbā pētīju lībiskā dialekta dziļās tāmnieku izloksnes, ko runā Kurzemes ziemeļos. Pētījuma mērķis ir noskaidrot šo izlokšņu stāvokli mūsdienās, kā arī prognozēt to dzīvotspēju tuvākā vai tālākā nākotnē. Veicot plašu faktu materiāla analīzi, atklājās, ka izlokšņu lietojums strauji samazinās, jo runas īpatnības galvenokārt saglabājušās vecākās paaudzes valodā, jaunākā paaudze arvien biežāk vairās lietot izloksnes formas savā runā. Ir būtiski informēt sabiedrību par dialektu un to izlokšņu lomu latviešu valodas pastāvēšanā un tās daudzveidības saglabāšanā.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Galvenokārt vēlme turpināt iesākto pētniecību bakalaura un maģistra studijās, kā arī misijas apziņa popularizēt latviešu nacionālo bagātību – izloksnes un dialektus –, kas mūsdienu pasaulē dažādu faktoru (globalizācijas, mobilitātes, dzīvesveida maiņas u. c.) ietekmē mainās sevišķi strauji.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Tas attīstījās dabiskā ceļā – turpinot jau iepriekš iesāktos lauka pētījumus, iegūto materiālu apstrādi un padziļinātu to analīzi, līdztekus paplašinot teorētisko bāzi.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Tas ir labs veids sevis pilnveidošanai ne vien profesionālā, bet arī personiskā ziņā, jo doktorantūras studijas, bet vēl jo vairāk – promocijas darba izstrādes process – palīdz attīstīt sevī daudzas jo daudzas īpašības, proti, patstāvību, pašdisciplīnu, pienākuma un atbildības sajūtu, pašatdevi utt.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Ja ir padziļināta interese kādā no pētniecības jomām un, galvenais, mērķis sniegt labumu sabiedrībai, Latvijas vai plašāka mēroga zinātnes attīstībai – ir vērts doties šajā ne visai vienkāršā, toties aizraujošā ceļojumā. Noteicošais ir rast sevī patiesu motivāciju (jā, iespējams, to nāksies darīt atkal un atkal...), un tad viss izdosies! Jāapzinās, ka nereti skaistākais ir pats ceļa gājums, ne ceļa gals!

“Promocijas darbs ir drīzāk zinātniskās darbības starts, nevis finišs”

Promocijas darba nosaukums: Profesionālās mobilitātes analīze: darba tirgus aģentu mijiedarbība un indivīdu kapitāla pārvaldības stratēģijas

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Pētīju procesu, kā rīkojas Latvijas iedzīvotāji, darba devēji, formālās un neformālās izglītības iestādes un citas potenciāli ieinteresētās organizācijas – , lai veicinātu vai kavētu strādājošo nodomu mainīt profesiju, kas izpaužas kā aiziešana no darba sākotnēji iegūtā profesijā un pavisam jaunas apgūšana. Promocijas darbā pētītas tādas pārejas profesiju starpā, kur abas profesijas bijušas pietiekami atšķirīgas. Kā šobrīd redzamākais darba devēju rīcības veicināt profesijas mainīšanu piemērs, ir IT nozare, kurā ar noteiktu regularitāti izskan aicinājumi pārkvalificēties un apgūt programmēšanas vai citu IT nozares profesiju pamatus.

Pētījums rāda, ka Latvijas iedzīvotāji, kas vēlas mainīt profesiju, cenšas izmanto dažādas rīcību stratēģijas, lai pielāgotu savu izglītību jaunās profesijas prasībām, bet, ja darbs jaunā profesijā prasa atkārtoti iegūt formālo izglītību, izmanto iespējas pielīdzināt izglītību vai pēdējo desmit gadu laikā tiesiskajā regulējumā iestrādātās iespējas atzīt praktiskā darbā iegūtās prasmes un iemaņas. Savukārt darba devēji, lemjot, vai atbalstīt kāda indivīda nodomu mainīt profesiju, lielu uzmanību pievērš tam, kā personas rakstura īpašības, attieksme pret dzīvi un darbu, motivācija, saskarsmes prasmes u.tml. saskan ar uzņēmuma tēlu un vērtībām. Atbalsts tiek sniegts tiem indivīdiem, kuri spēj demonstrēt savas personības spēju iederēties uzņēmumā, vēlmi mācīties un pilnveidoties.

Pētījums ļauj labāk izprast procesu, kā notiek profesijas mainīšana. Starptautiskajā zinātniskajā literatūrā šādu pētījumu ir maz, savukārt Latvija tam ir pateicīga vide, jo mainīgie ekonomiskie apstākļi un profesiju pieprasījums intensificē vajadzību mainīt profesiju.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

Šīs ir manas atkārtotās (otrās) studijas doktorantūrā. Pirmo reizi iestājos 1999. gadā, uzreiz pēc maģistrantūras pabeigšanas. Toreiz tas likās likumsakarīgs profesionālās attīstības ceļš, jo socioloģija un zinātniskā darbība mani interesēja. Studiju laikā aktīvi lasīju lekcijas un vadīju bakalaura studentu darbus, taču savām studijām spēka nepietika, un es tās pārtraucu. Vairāk nekā 20 gadu turpināju strādāt nozarē, augu profesionāli, sāku vadīt liela apjoma politikas analīzes pētījumus nodarbinātības, sociālās politikas un pieaugušo izglītības jomā. Atmiņas par pārtrauktajām studijām mani “mocīja” ilgus gadus līdz brīdim, kad Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Tālis Tisenkopfs izteica priekšlikumu atkārtoti studēt doktorantūrā.

Kāds bija jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Promocijas darba rakstīšana aizņēma piecus gadus, un tas noteikti nesis man arī profesionālo izaugsmi. Tā kā doktorantūras studijas uzsāku pusmūžā, tad liela nozīme bija darba vietas, Latvijas Universitātes docētāju un administratīvo darbinieku un man personiski tuvo cilvēku atbalstam. Radās priekšstats, ka “pasaule sadevusies rokās”, lai palīdzētu, taču nodoms bija jāīsteno man pašai.

Kādas galvenās atziņas guvāt doktorantūras laikā?

Promocijas darba izstrāde vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir prast plānot un organizēt savu darbu, sevišķi, kad studijas doktorantūrā ir jāapvieno ar citiem dzīves un darba pienākumiem. Ļoti noderēja manas lietišķās profesionālās zināšanas, kas palīdzēja plānot savu pētījumu un veikt datu vākšanu. Savukārt rakstīšanas stadijā manā priekšā ik dienas atradās kalendārs, kurā bija ierakstīts, kurā nedēļā ir jāuzraksta kura darba apakšnodaļa un tās plānotais garums – lapaspušu skaits. Es sekoju šim kalendāram, lai gan ik pa brīdim biju spiesta pārrakstīt, jo tik raiti mana rakstīšana negāja. Tomēr šī pieeja ļoti palīdzēja, jo ļāva arī atmest iecerētās, bet no tēmas izklāsta viedokļa – arī liekās – idejas. Bija jāspēj pieņemt doma, ka promocijas darbs ir pierādījums, ka es spēju veikt pastāvīgu zinātnisku pētījumu, nevis visaugstākais mana darba mūža profesionālais sasniegums. Otrādi – promocijas darbs ir drīzāk zinātniskās darbības starts, nevis finišs.

Kā jūs mudinātu nenobīties pārējiem, kas vēl tikai domā par doktorantūras studijām? Atstājiet spēka vārdus nākamajiem doktoriem.

Kad biju uzrakstījusi promocijas darbu, jutos pārsteigta, kad pieredzēju, cik daudzi cilvēki, kuri nav saistīti ar zinātni (bet, piemēram, ir uzņēmēji), pauda cieņu tam, ko esmu izdarījusi. Līdz kaulam izjutu, ka laba izglītība un pieredze zinātniskā darbā ir vērtība. Attiecīgi, ja ir vēlēšanās strādāt kādā zinātņu jomā, doktorantūras studijas ir ceļš, kas turp ved. Atšķirībā no vienkārša nodoma mainīt profesiju, ko pētīju savā promocijas darbā, ceļam uz zinātni apvedceļu nav. Latvijas un pasaules zinātnei ir vajadzīgi izzināt kāri jaunie zinātnieki, arī tad, ja gados viņi vairs nav tik jauni. Gribu atgādināt, ka starptautiskās organizācijas jaunu cilvēku definīciju ir būtiski pārskatījušas, un, šķiet, ka nu jau šī robeža ir ap 65 gadu vecumu. Darbs zinātnē vienmēr būs pieprasīts. Vēl daudzas jomas ir par maz izzinātas, bet modernās tehnoloģijas paver jaunas, saudzīgas pētīšanas metodes.

“Studēšana doktorantūrā bija loģisks un pašsaprotams process”

Promocijas darba nosaukums: Vides faktoru un fitoplanktona funkcionālo grupu ietekme uz pirmprodukcijas sezonālo dinamiku Rīgas līcī

Ko pētījāt savā promocijas darbā?

Pirmprodukcija ūdens ekosistēmās ir atkarīga no fotosintēzes procesa, ko veic autotrofie organismi, piemēram, fitoplanktons, fitobentoss un makroaļģes. Šajā promocijas darbā apskatīts Rīgas līcī maz izpētīts aspekts – fitoplanktona pirmprodukcijas sezonālā dinamika un tās saistība ar abiotiskajiem un biotiskajiem vides faktoriem.

Šādu zināšanu iegūšana sniedz iespēju padziļināti izvērtēt eitrofikācijas procesu ietekmi gan reģionāli, gan vispārīgi, kā arī papildina zināšanu kopumu par pelaģiskajā trofiskajā barības tīklā pieejamo enerģijas apjomu un to ietekmējošajiem vides faktoriem.

Kāpēc nolēmāt studēt doktorantūrā? Kas noteica jūsu izvēli?

15 gadus strādāju zinātnē – Latvijas Hidroekoloģijas institūtā un studēšana doktorantūrā bija gana loģisks un pašsaprotams process.

Kāds bija Jūsu ceļš līdz promocijas darbam?

Salīdzinoši garš, bet gana mērķtiecīgs.

Share

Related Content

Zināt un saprast. Jauno doktoru stāsti
12.04.2024

Zināt un saprast. Jauno doktoru stāsti

Iespēja apzināt savus slēptos talantus. Jauno doktoru stāsti
05.04.2024

Iespēja apzināt savus slēptos talantus. Jauno doktoru stāsti

Tiekties uz lieliem mērķiem. Jauno doktoru stāsti
16.02.2024

Tiekties uz lieliem mērķiem. Jauno doktoru stāsti

Ieguldījums zinātnē. Jauno doktoru stāsti
05.02.2024

Ieguldījums zinātnē. Jauno doktoru stāsti

Varēt un darīt. Jauno doktoru stāsti
22.01.2024

Varēt un darīt. Jauno doktoru stāsti

Viens no 0,5 %. Jauno doktoru stāsti
05.12.2023

Viens no 0,5 %. Jauno doktoru stāsti

Viens no 0,5 %. Jaunie doktori par ticību saviem spēkiem
13.10.2023

Viens no 0,5 %. Jaunie doktori par ticību saviem spēkiem