Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā apgāda izdotais rakstu krājums ir tapis Valsts pētījumu programmas “Latviešu valoda” apakšprojektā “Tulkojumzinātne un kontaktlingvistika”, kurā piedalās LU un Ventspils Augstskolas valodnieki un tulkojumzinātnieki. Rakstu autori ir Dens Dimiņš, Guntars Dreijers, Gunta Ločmele, Ivars Orehovs, Alla Placinska, Jānis Sīlis, Astra Skrābane, Jānis Veckrācis, Andrejs Veisbergs. Krājuma galvenais redaktors – Andrejs Veisbergs.

Latviešu valodai saistībā ar tulkojumiem ir vairākas specifiskas iezīmes. Rakstu valodu tās sākumposmā veido gandrīz tikai tulkojumi, taču šī īpatnība nav unikāla – daudzās Eiropas valodās, īpaši mazajās un “jaunajās”, ir dominējuši tulkojumi. Tādējādi tulkotājiem un tulkojumvalodai ir bijusi noteicošā nozīme latviešu rakstu un literārās valodas izveidē. Dažādus valodas attīstības posmus ievada nozīmīgi spēcīgu personību tulkojumi – latviešu rakstību izveido Mancelis un nostiprina Glika Bībeles tulkojums, populārzinātnisko žanru ievada Stendera “Augstas gudrības grāmata”, nacionālo atmodu aizsāk Alunāna “Dziesmiņu” tulkojums, savukārt “jauno latviešu valodu” – Raiņa “Fausta” tulkojums. Kopš valodas daudzfunkcionālas lietošanas aizsākumiem lielākie tās bagātinātāji ir bijuši tulkotāji, būtiskākais vārdu krājuma pieaugums nācis no starpvalodu saskares, cenšoties ienest valodā trūkstošo, moderno, attīstītai valodai nepieciešamo.

Sabiedrībā valda uzskats, ka daiļliteratūra ir tulkojumu pamatjoma, taču tulkojumi ir visur – informatīvajos tekstos, reklāmās, preču un produktu, medikamentu lietošanas instrukcijās, likumu transponēšanā, datorprogrammās u. c. Tulkojumos parādās plaša metožu daudzveidība – blakus tradicionālajam lojālajam daiļliteratūras tulkojumam vērojama arī lokalizācija, teksti tiek piemēroti mērķauditorijas vajadzībām. Dažu tulkojumu metodi, piemēram, Eiropas Savienības tiesību aktos, nosaka ārējas konvencijas. Reklāmā reizēm tulkojuma nav vispār, vai tas dots zemsvītras piezīmē, citi reklāmteksti tiek adaptēti un lokalizēti. Pakāpeniski pieaug datortulkojuma iespaids elektroniskajos medijos un arī tulkotāju darbā.

Šajā krājumā apkopotas dažādu tulkojumu vēstures, intertekstualitātes, avotvalodu ietekmju izpausmes latviešu valodā kā tulkošanas mērķvalodā. Daudzi tulkojumvalodas un avotvalodas saskares procesi ir raksturīgi visām valodām, taču latviešu tulkojumjomai ir arī savas īpatnības, kas atklātas krājuma rakstos. Grāmata domāta visiem, kas interesējas par filoloģiju, tulkojumzinātni un kam rūp latviešu valoda.

Share

Related Content

Publicēts krājums  „Valoda: nozīme un forma 13. Gramatika un valodas prasme”
03.01.2023

Publicēts krājums „Valoda: nozīme un forma 13. Gramatika un valodas prasme”

LU Akadēmiskais apgāds izdevis Raivja Bičevska monogrāfiju “Sabiedrība bez pasaules”
17.02.2022

LU Akadēmiskais apgāds izdevis Raivja Bičevska monogrāfiju “Sabiedrība bez pasaules”

Izdots rakstu krājuma „Valoda: nozīme un forma” 12. numurs – “Gramatika un valodas apguve”
10.01.2022

Izdots rakstu krājuma „Valoda: nozīme un forma” 12. numurs – “Gramatika un valodas apguve”

Iespēja ielūkoties dzimtes studiju un tulkojumzinātnes krustpunktos
09.12.2021

Iespēja ielūkoties dzimtes studiju un tulkojumzinātnes krustpunktos

Akadēmiskais apgāds laidis klajā Aivara Strangas monogrāfijas otro, papildināto izdevumu
30.04.2020

Akadēmiskais apgāds laidis klajā Aivara Strangas monogrāfijas otro, papildināto izdevumu

LU Akadēmiskais apgāds izdevis kolektīvo monogrāfiju “Latvija: kultūru migrācija”
09.12.2019

LU Akadēmiskais apgāds izdevis kolektīvo monogrāfiju “Latvija: kultūru migrācija”