Foto no Juridiskās fakultātes arhīva

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vēstures hronikā ierakstīts jauns notikums – izrādot cieņu par lojalitāti un nesavtīgu darbu daudzu gadu garumā – fakultātē atklāta Dekānu galerija, iekļaujot tās priekšstāvjus jau no universitātes dibināšanas 1919.gadā līdz pat šodienai. Sen lolota, šobrīd iecere īstenota, pateicoties fakultātes bijušā studenta dāsnam novēlējumam. Fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga šādu bijušā studenta simboliska soļa nozīmīgumu uzskata par nenovērtējamu, stāstot, ka tas „ļauj nezaudēt fakultātes vēsturisko identitāti, kā arī apzināt un vairot piederības sajūtu”.

Pirms vairāk kā desmit gadiem mūžībā aizgājis fakultātes bijušais students Sigurds Lindiņš, savā testamentā atvēlot līdzekļus arī „fakultātes dekānam, izlietošanai fakultātes vajadzībām un labumam”. Lindiņš studijas, toreiz Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, uzsāka 1937.gadā, bet jau 1939.gadā iesaukts obligātajā Latvijas valsts kara dienestā, kas studijas liek pārtraukt. Vēlāk bijis spiests dienēt gan Sarkanarmijā, gan arī Latvijas leģionā un turpmākie Otrā pasaules kara notikumi nav žēlojuši arī viņa ģimeni. Pēc kara nav bijis iespējas studijas turpināt gan finansiālu iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, ka trimdā – Lielbritānijā – piedzīvota atklāsme, ka tur valda pavisam cita tiesību saime. Sapnis kļūt par juristu tā arī paliek nepiepildīts. Lindiņš savu mūža nogali aizvada Austrālijā, kur 2000.gadā aiziet mūžībā un tagad atdusas Lestenes Brāļu kapos. Kādēļ dzīvesbiedrs nolēmis daļu savas mantas atvēlēt fakultātei, neprot skaidrot arī Sigurda Lindiņa atraitne Laima Eleonora Lindiņa, bet vēstulē fakultātes izpilddirektorei raksta: „Pieņemu, ka viņš atcerējās tās skaistās jaunības dienas brīvajā Latvijā, bezbēdībā un neizārdītā ģimenē - raugoties sološā nākotnē sasniegt izvēlēto, kļūt par juristu un strādāt savā zemē. Tad nāca smagie likteņa sitieni un viss, kas bija iecerēts, sabruka. Viņš palika studijas nenobeidzis, kas laikam grauza, kaut nekad to nepieminēja. Tā sāpe sirdī varbūt motivēja kaut ko ziedot jaunības sapņiem...” Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga norāda, ka „šāda mīlestība pret izvēlēto profesiju un lojalitāte savai augstskolai ir patiesi apbrīnojama”, tādēļ fakultāte atradusi veidu, kā savu bijušo studentu vienmēr paturēt gaišā piemiņā. Ilgi, rūpīgi plānota un visbeidzot, izmantojot Sigurda Lindiņa testamentā atvēlētos līdzekļus, īstenota iecere izveidot fakultātes dekānu galeriju. Līdzīgi kā Latvijas Universitātes Senāta zāles sienas rotā bijušo rektoru attēli, tā tagad jaunatklātā fakultātes Sēžu zālē apzināta Juridiskās fakultātes vēsture un aplūkojami tās dekāni. Augusts Lēbers, kas pats arī bijis klāt pie Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveides 1919.gadā aizsāk attēlu rindu, ko tālāk turpina Kārlis Aleksandrs Puriņš, Kārlis Dišlers, Roberts Akmentiņš, Nikolajs Konopļins, Gustavs Kļava, Jānis Rīdziņš, Oto Grīnbergs, Jānis Porietis, Staņislavs Graužinis, Valters Šulcs, Kalvis Torgāns, Andris Plotnieks, Jānis Vēbers un Zigurds Mikainis. Šobrīd galeriju noslēdz Kaspars Balodis, bet turpmāk to vēl papildinās šā brīža un nākamo dekānu attēli.

Share