Ādas novecošanās process
Ādas audu reģenerācija ir nepieciešama gan traumatisku audu bojājumu, gan dažādu hronisku saslimšanu gadījumā, kā arī novecošanās pazīmju novēršanai vai aizkavēšanai. Izšķir hronoloģisku un ārējo faktoru izraisītu ādas novecošanos; abiem novecošanās procesiem ir līdzīgi molekulārie mehānismi, atšķirīgie novecošanās veidi viens otru pastiprina. Attiecībā un ādas struktūru, iespējams izdalīt epidermas un dermas novecošanos.
Hronoloģisko novecošanos nosaka fizioloģiskie procesi (šūnu dalīšanās kapacitāte, strukturālo proteīnu sintēzes un sekrēcijas efektivitāte) un organisma hormonālais fons. Hronoloģiskās novecošanās norisi nosaka iedzimtība. Ārējie faktori, kas izraisa ādas novecošanos ir ultravioletā starojuma izraisīta brīvo radikāļu iedarbība, ķīmisku savinojumu (t.sk tabakas, alkohola) iedarbība, klimata un laika apstākļu ietekme, mehāniski ādas bojājumi, ar sekojošām deģeneratīvām norisēm.
Tā kā hronoloģiskā novecošanās ir ģenētiski noteikta, to nevar pilnībā novērst, taču var aizkavēt. No ārējo faktoru izraisītas novecošanās, savukārt iespējams izvairīties. Novecošanas procesus iespējams novērst un aizkavēt stimulējot ādas reģenerācijas spējas.
Novecošanās rezultātā ādas audiem zūd elastība (samazinās kolagēna un elastīna sintēze; tiek izjaukts līdzsvars starp strukturālo proteīnu sintēzi un noārdīšanu), āda kļūst plānāka (samazināta šūnu dalīšanās spēja, lēns metabolisms), rodas pigmentācijas traucējumi.
Ādas novecošanās procesu intensīvi pēta. Šūnu līmenī to veicina: aktīvās skābekļa formas, kuras rodas dažādu vides faktoru, arī UV starojuma iedarbībā; mehānisku bojājumu, arī infekciju izraisīti mikroiekaisumi; samazināta antioksidantu koncentrācija un oksidatīvo stresu neitralizējošo enzīmu aktivitāte; mitohondriju matabolisma traucējumi; starpšūnu matriksa proteīnu sintēzes traucējumi, to modifikācija un degradācija; šūnu membrānu caurlaidības izmaiņas; šūnu nespēja dalīties un atjaunot ādas struktūru, neraugoties uz cilmes šūnu klātbūtni; DNS replikācijas un telomerāžu aktivitātes samazināšanās, mutāciju biežuma pieaugums. Minēti novecošanās mehānismi un bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz tiem tiek novērtēta projekta ietvaros.
Reģenerācija un novecošanās aizkavēšana
Attiecībā uz ādas novecošanos, iespējams vai nu atjaunot zudušās funkcijas un struktūru vai arī profilaktiski aizkavēt pašu novecošanās procesu. Lai nodrošinātu ādas funkcionalitāti un estētisku izskatu nepieciešams veicināt sabalansētu šūnu dalīšanos un migrāciju, efektīvu strukturālo proteīnu (elastīna, kolagēna) sintēzi un sekrēciju, adekvātu augšanas faktoru sekrēciju un šūnu autokrīnu vai parakrīnu atbildi uz tiem.
Lai aizkavētu novecošanās procesu būtiski ir nodrošināt efektīvu aizsardzību pret apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi – brīvo radikāļu ietekmi, infekciju izraisošu aģentu iedarbību.
Ādas reģenerāciju iespējams veicināt iedarbojoties lokāli ar dažādiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, kas spēj specifiski vai nespecifiski iedarboties uz epidermas vai dermas šūnām. Iedarbojoties ar bioloģiski aktīviem savienojumiem uz ādas audiem, šie savienojumi spēj saistīties pie noteiktiem šūnu virsmas receptoriem un ierosināt bioķīmisku kaskāžu norisi. Šūnu atbildes reakcija var ietvert izmaiņas šūnu proliferācijā un migrācijā, izmainītu gēnu ekspresiju un proteīnu sekrēciju. Savienojumi, kas spēj inducēt šūnu dalīšanos un migrāciju ir potenciāli perspektīvi izmantošanai ādas reģenerācijas procesu veicināšanā. Savienojumi, kas stimulē augšanas faktoru un strukturālo proteīnu sintēzi arī ir pielietojami pretnovecošanās kompozīcijās, jo to iedarbības rezultātā tiek veicināta atbilstošas ādas audu struktūras un funkciju saglabāšana.
Lai kavētu ādas novecošanās procesus kosmētikas receptūrās ir lietderīgi iekļaut savienojumus ar antioksidatīvām īpašībām – šādu vielu ietekmē tiek būtiski samazināt apkārtējās vides nelabvēlīgā iedarbība. Infekciju ierobežojošu (antimikrobiālo) aktīvo vielu ar noteiktu antimikrobiālo spektru izmantošana ir lietderīga gan paša produkta stabilitātes nodrošināšanai, gan ādas mikrofloras stabilizēšanai.
-----
Jenkins G. Molecular mechanisms of skin ageing. Mechanisms of Ageing and Development. 2002; 123: 801–810; Giacomoni PU, Ageing, science and the cosmetics industry. EMBO reports, 2005, 6: 45-48.
Robert L, et al , Physiology of skin ageing, Pathologie Biologie, 2009; 57: 336–41.
Wallace DC, Melov S. Radicals aging, Nature Genetics, 1998; 19: 105-10.
Laube S. Skin infections and ageing. Ageing Research Reviews. 2004; 3: 69–89
Rittie L, Fischer GJ, UV-light-induced signal cascades and skin ageing. Ageing Research Reviews, 2002, 1(4): 705-720.
Neil US. Skin care in the agein female: myths and truths. J.Clin.Invest., 2012, 122(2): 473-477.
Talbourdet S, Saddick NS, Lazou K, Bonnet-Duguennoy M, Kurfurst R, Neveu M, Heusele C, Andre P, Schnebert S, Draelos ZD, Perrier E. Modulation of gene expression as a new skin anti-ageing strategy. J.Drugs Dermatol., 2007, 6: s25-33.
CONFERENCE