Austras Rudzītes 110 gadu jubilejas sarīkojums Latviešu centrā Minsterē 2021. gada 17. augustā. Pa kreisi: LCM arhīva un bibliotēkas vadītāja Dina Krastiņa, priekšplānā – LCM saimnieks Viktors Kangeris, bijusī LCM administratore Zuze Krēsliņa-Sila un diakone Lilija Tenhāgena

No 15. līdz 23. augustam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Literatūras nodaļas pētnieki Vācijā ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu īstenoja projektu “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”

Pētnieki Latviešu centrā Minsterē (LCM), turpinot 2020. gadā iesākto darbu, un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā apzināja un digitalizēja arhīvu materiālus par latviešu literātu, sabiedrisko darbinieku un organizāciju darbību Vācijā un kultūras kontaktiem, Baltijas inteliģences – tai skaitā latviešu un Baltijas vāciešu, latviešu un igauņu – savstarpējiem sakariem, kā arī par saiknēm ar Vācijas sabiedrību. Digitalizētie materiāli papildinās latviešu rakstnieku un organizāciju krājuma dokumentu un audio materiālu kolekciju Latvijas un latviešu literatūras vortālā www.literatura.lv.

Papildus darbam arhīvos pētnieki veica intervijas un semināros iepazīstināja ar pētījumu rezultātiem un digitālās kolekcijas saturu, aktualizējot arī Vācijas un Latvijas personību ieguldījumu arhīvu izveidē.

Gan Latviešu centrā Minsterē, gan Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā notika literātes, bibliotekāres un arhivāres Austras Rudzītes (1911–1991) 110 gadu jubilejai veltīti pasākumi, godinot A. Rudzītes darbu Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) un Baltiešu kristīgajā apvienībā un viņas ieguldījumu, izveidojot MLĢ bibliotēku – plašāko Eiropas latviešu bibliotēku ārpus Latvijas, tai skaitā periodikas un rokrakstu krātuvi –, kā arī Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives, Pētera Ērmaņa un citu autoru piemiņas istabas. Ārkārtīgi nozīmīgs ir A. Rudzītes darbs MLĢ un LCM arhīvu izveidē.

Sarīkojumos Minsterē un Annabergā ar priekšlasījumiem par A. Rudzītes dzīvi, darbu un dienasgrāmatām, kas vēsta par darbību Jāņa Jaunsudrabiņa biogrāfijas izpētē un piemiņas saglabāšanā, uzstājās literatūrzinātniece, LU LFMI direktore un vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone un literatūrzinātniece, LU LFMI vadošā pētniece Inguna Daukste-Silasproģe, savukārt literatūrzinātnieks un LU LFMI zinātniskais asistents Ivars Šteinbergs Annabergā stāstīja par jaunatklātajiem A. Rudzītes dzejas manuskriptiem.

Latviešu centrā Minsterē sarīkojumā piedalījās un atmiņās dalījās A. Rudzītes laikabiedri un skolēni, to vidū diakone Lilija Tenhāgena, bijusī LCM administratore Zuze Krēsliņa-Sila un LCM saimnieks Viktors Kangeris, sarīkojumu vadīja un bagātīgu izstādi bija sagatavojusi LCM arhīva un bibliotēkas vadītāja Dina Krastiņa. Savukārt sarīkojumā Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā uzstājās apvienības ģenerālsekretārs sociologs Andrejs Urdze, kura personīgajā arhīvā glabājas nepublicētu A. Rudzītes dzejas un prozas darbu manuskripti, dienasgrāmatas un sarakste ar Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolventiem, diakone Laima Vija Urdze un valodniece Aina Mārīte Urdze.

Projektā piedalījās LU LFMI pētnieki Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule, Inguna Daukste-Silasproģe, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Jānis Oga un Ivars Šteinbergs.

LU LFMI pateicas par atbalstu Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam un par atsaucību Latviešu Centram Minsterē un Dinai Krastiņai, Latviešu Kopībai Vācijā, Nīlam Ebdenam un Arnim Drillem, Baltiešu kristīgajai apvienībai Annabergā un Andrejam Urdzem.

Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja projektu finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Projektā iesaistīti pētnieki no Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)” (nr. lzp-2020/1-0215) un pēcdoktorantūras projektiem “Latviešu prozisti padomju okupācijā: sadarbība un nevardarbīgā pretošanās (1968–1991)” (Nr.1.1.1.2/VIAA/3/19/482) un “Ķermeņa ģeogrāfijas: latviešu sieviešu rakstniecības vēsture” (Nr. 1.1.1.2./VIAA/3/19/430).

Share

Related Content

Oktobra beigās notiks K. Barona konference “Folklora un atmoda”
08.10.2021

Oktobra beigās notiks K. Barona konference “Folklora un atmoda”

Atklāj virtuālu izstādi “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”
16.06.2021

Atklāj virtuālu izstādi “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”

LU LFMI apgāds klajā laidis Toma Ķenča monogrāfiju “Vācot padomju folkloru”
07.03.2019

LU LFMI apgāds klajā laidis Toma Ķenča monogrāfiju “Vācot padomju folkloru”