Latvijas Universitātes inovāciju sistēmas elementu analīze un efektivitātes uzlabošana

M. Ēlerts

Projekta ietvaros tika veiktas sekojošas aktivitātes:

1. Divas fokusa grupu diskusijas: fakultāšu un institūtu vadība, profesori un pasniedzēji, institūtu pētnieki (izpratne par inovāciju un komercializāciju, attieksme), un otra -  jaunie zinātnieki, doktoranti.
2. Labākās prakses apzināšana, lai izstrādātu metodes efektīvai LU personāla un studējošo kompetences paaugstināšanai inovāciju jomā un motivācijai līdzdarboties šajā jomā.
3. LU un zinātnisko institūtu – LU aģentūru kompetenču un inovāciju potenciāla apzināšana – intervijas ar pētniecības grupu vadītājiem; tautsaimniecības pieprasījuma apzināšana – intervijas ar tautsaimniecības nozaru asociācijām, ar vadošajiem uzņēmumiem.

LU pētniecības grupu piedāvājuma – komercializējamo kompetenču apzināšana notika interviju veidā. Fokusa grupu diskusijas parādīja, ka gan pētnieki un struktūrvienību vadītāji, gan jaunie zinātnieki un doktoranti ir informēti par inovācijas (pētījumu rezultātu komercializācijas, tehnoloģiju pārneses) procesiem un vēlamību tajos piedalīties. Tajā pat laikā gan augstākā līmeņa pētniekiem, gan jaunajiem zinātniekiem pietrūkst izpratnes par komercializācijas procesa ekonomiskā pamatojuma nozīmīgumu un lomu inovācijas procesā. Praktiski neviens no fokusa grupu dalībniekiem nav gatavs uzņemties iniciatīvu un risku, lai savu izstrādni (pētījumu rezultātu) novestu līdz komerciālam produktam, bet lielākā daļa sagaida būtisku LU līdzdalību komercializēšanas procesā.

Secinājums – LU Inovāciju centram jāturpina pasākumi LU personāla informēšanai un apmācībai intelektuālā īpašuma aizsardzības un komercializēšanas jautājumos. LU būtu vēlams izveidot pastāvīgi darbojošu atbalsta sistēmu daudzsološāko pētījumu rezultātu komercializēšanai, iesaistot arī cilvēkus ar uzņēmēja dzirkstelīti – gan individuālus potenciālos uzņēmējus, gan projektu vadības firmas.

Apzinot citu valstu pieredzi, ir veikts apjomīgs apskats par likumdošanu un metodēm, kādas tiek lietotas citās valstīs no publiskiem avotiem finansēta intelektuālā īpašuma patentēšanai, licencēšanai un komercializēšanai.

Secinājums – Latvijā būtu mērķtiecīgi grozīt Likumu par zinātnisko darbību atbilstoši ASV Bayh - Dole likumam (par publisku finansējumu radīts intelektuālais īpašums pieder tai institūcijai, kurā tas ir radīts), detaļās ņemot vērā arī Austrijas, Francijas un Vācijas likumdošanu šajā jomā – izvēloties precīzāko, un Latvijai vairāk atbilstošo.

LU zinātnisko struktūrvienību kompetenču apzināšanas intervijas parādīja, ka Universitātei un tās aģentūrām ir konkrētas izstrādnes, kompetences un metodoloģijas, ko piedāvāt komercuzņēmumiem, kā arī ir interese un pieredze sadarbībai ar Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem. Šādas izstrādnes ir dzīvības zinātņu (biotehnoloģijas, medicīna), materiālu zinātņu (fizika, ķīmija), tehnomatemātikas jeb matemātiskās modelēšanas, informācijas sistēmu un programmnodrošinājuma, kā arī vadības un sociālo zinātņu jomās. Detalizētāka informācija par konkrētu piedāvājumu projekta realizācijas laikā ir ievietota LU Kompetenču datu bāzē.