Academic Centre
Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) zinātnieki ir izstrādājuši pētījumu par Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitālās transformācijas potenciālu. Pētījuma ietvaros laika posmā no 2021. gada februāra līdz martam tika aptaujāti 433 Latvijā reģistrēti MVU un tā atziņas ir apkopotas pārskatā – “MVU digitālais ceļojums: Latvija 2021” ( ”SMEs digital journey report Latvia 2021”), kas pieejams: https://bit.ly/SMEs_report_Latvia_2021
“Apgalvojums “transformējies vai mirsti” tiek pieminēts teju katrā pētījumā, ziņojumā, forumā vai konferencē, kurā tiek runāts, kā uzņēmumi var saglabāt savu konkurētspēju digitālajā pasaulē. Tomēr daudzi uzņēmumu īpašnieki un vadītāji joprojām nesaprot, ko īsti nozīmē digitālā transformācija. Termins "digitālā transformācija" ir plaši izplatīts, bet tā jēga rada daudz neskaidrības un jautājumu. Piemēram, vai sociālo mediju izmantošana sava uzņēmuma pakalpojumu vai preču reklamēšanai un datu glabāšana mākonī nozīmē, ka uzņēmums veic digitālo transformāciju? Tāpēc, ņemot vērā MVU vitālo nozīmi, ir ārkārtīgi svarīgi saprast reālo situāciju Latvijas uzņēmumos, kas vecic digitālo ceļojumu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību,” uzsver pētījuma autore, LU BVEF profesore Ramona Rupeika-Apoga.
Galvenie šķēršļi MVU digitālajā ceļojumā nav tehnoloģijas vai cilvēki, bet finanses. Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākais šķērslis ir atbilstoša finansējuma trūkums, un, ja Eiropā ar šo problēmu galvenokārt saskaras mikro uzņēmumi, tad Latvijas gadījumā tā ir aktuāla visu izmēru uzņēmumiem. Tālāk seko problēmas, kas saistītas ar cilvēkkapitāla pieejamību un iespējām. Tāpēc, lai īstenotu digitālo transformāciju, MVU sagaida valsts atbalstu, un, jo mazāk ir uzņēmums, jo lielāku atbalstu tas vēlas saņemt.
Pētījumā ir uzsvērts, ka digitālā transformācija ir ceļojums, nevis galamērķis, tāpēc tā nekad nebeidzas. Tā sākas ar pirmo soli, pārveidojot analogu par digitālo versiju - digitizācija, tad iesaistot jaunās tehnoloģijas procesu pilnveidošanā sākas digitalizācija, kas aizved pie biznesa procesu, modeļa un kompetenču maiņas - digitālās transformācijas. Šim procesam ir vajadzīgas pastāvīgas inovācijas un ātra reakcija uz pārmaiņām, kā arī jauni izaicinājumi un iespējas.
Saskaņā ar pētījumu, lielākā daļa uzņēmumu joprojām izmanto tradicionālos tālruņa zvanus (86% no 100%) un parasto pastu (68% no 100%), kas nozīmē, ka digitālais ceļojums īsti vēl nav sācies vai ir zemā līmenī. Savukārt, elektroniskos rēķinus, kas jau liecina par datu digitizācijas procesu, izmanto 74% uzņēmumu. Programmatūru izmantošana, lai atvieglotu saziņu un sadarbību, pārraudzītu ražošanu, pārvaldītu krājumus un piegādes, kā arī e-komercija, nav īpaši populāra MVU vidū. Piemēram, e-komercijas digitālās adaptācijas līmenis ir tikai 40%.
“Varam secināt, ka MVU iet savu digitālās adaptācijas ceļu. Mazie un vidējie uzņēmumi būtiski atpaliek visās digitālo tehnoloģiju izmantošanas jomās no lielajiem uzņēmumiem. Savukārt mikro uzņēmumi ir mazāk digitalizēti, nekā vidējā lielumā uzņēmumi. MVU vispirms digitalizē vispārējās administratīvās un mārketinga darbības. Nākamais solis ir sociālie mediji vai e-komercija. Tā kā tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas, piemēram, lielie dati un mākslīgais intelekts, mazo uzņēmumu spēja ieviest šādus risinājumus ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem,” skaidro R. Rupeika-Apoga.
Tā kā MVU digitālās adaptācijas vispārējais līmenis nav augsts, rodas loģisks jautājums - vai MVU tic digitālo tehnoloģiju potenciālam. Apkopojot tehnoloģiju izmantošanas iespējas, aptaujas rezultāti skaidri parāda digitālo plaisu starp vidējiem, maziem un mikro uzņēmumiem. Galvenais digitālo tehnoloģiju izmantošanas iemesls ir saistīts ar digitalizācijas procesu, savukārt digitālās transformācijas posmi, tādi kā, lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz testēšanu un apstiprināšanu, un digitālās transformācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana nav populāri.
