CONFERENCE
PSRS Ministru Padomes Reliģisko kultu lietu padomes (RKLP) noteiktos obligātās reģistrēšanas kritērijus izturēja sešas kristīgās konfesijas – Romas katoļu, evaņģēlisko luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu un septītās dienas adventistu – un septītā reliģija Mozus ticīgie (jūdaisti).
Skaitliski mazāk bija baptistu un septītās dienas adventistu. 1956. gadā bija 7000 baptistu draudžu locekļi (LVA, 1448. f. 1. apr., 36. l.,56. lp.) un 2600 – septītās dienas adventistu (LVA, 1448. f.,1. apr., 119. l., 4. lp). Draudžu skaits baptistiem un septītās dienas adventiem bija neliels. Salīdzinājumam jāmin, ka 1957. gadā bija reģistrētas 276 evaņģēliski luteriskās, 187 Romas katoļu, 133 pareizticīgo, 87 baptistu, 80 vecticībnieku un 29 septītās dienas adventistu draudzes (LVA 1448. f.,1. apr.,10. l.1. lpp.). Padomju vara šo konfesiju kontroli īstenoja citādāk nekā attiecībā uz lielākajām tradicionālajām konfesijām.
Līdz ar padomju varas atgriešanos Latvijā sakarā ar atkārtotu okupāciju 1944. gada 11. –12. novembrī Latvijas Baptistu draudžu bīskaps Kārlis Lāceklis notur ārkārtas konferenci Rīgā, kurā piedalās Rīgas, Jelgavas un Latgales mācītāji un kurā spriež par draudžu darbu sakarā ar varas maiņu. Rezultātā nodibina Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) Pagaidu padomi un ieceļ priekšsēdētāja amatā K. Lācekli, kas to pilda līdz 1946. gadam. Šajā laikā Rīgā viesojas padomju varas 1944. gada 26. – 29. oktobrī izveidotās Vissavienības evaņģēlisko kristīgo – baptistu savienības (VEKB) ģenerālsekretārs A. Karevs un padomes loceklis Nikolajs Levidanto, lai pārliecinātu LBDS pievienoties VEKB, ierādot Latvijas baptistu draudžu kopdarbam guberņas tiesības. Sakarā ar šo vizīti Pagaidu padome sasauc LBDS kongresu 1945. gada 21. aprīlī, kurā piedalās 53 delegāti no 33 draudzēm, spriežot par pievienošanos VEKBS un konkrētiem nosacījumiem, kas maksimāli nodrošinātu pilnvērtīgu draudžu darbu un neatkarību. No iecerētajiem deviņiem nosacījumiem padomju okupācijas gadu laikā saglabājas vien baptistu draudžu nosaukums, garīdznieku, sludinātāju un mācītāju iekārta un garīdznieku sanāksmes kā kopdarba vadīšanas forma.
1945. gada augustā Maskavā K. Lāceklis paraksta dokumentu par LBDS “brīvprātīgu pievienošanos VEKBS”, vienlaikus kļūstot par VEKBS padomes locekli un vecāko prezbiteru jeb bīskapu Latvijas evaņģēlisko kristīgo un baptistu draudzēm. N. Levidanto nozīmē par VEKBS pilnvaroto visās trijās Baltijas republikās ar uzturēšanās vietu Rīgā. 1945. gada jūlijā notiek oficiāla LBDS Savienības nama atsavināšana, pret ko iebilst K. Lāceklis, neparakstot atsavināšanas dokumentus. Minētais kļūst par vienu no ieganstiem viņa arestam un deportācijai 1946. gada martā.[1] 
Aplūkot šeit *.pdf datnes veidā - Brūnava, Madara. "Reliģijas kontrole Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā: mazo kristīgo konfesiju piemērs (1956 – 1959)", VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti 1. sējums. Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas. [elektroniskā versija] Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, 2016. 37 lpp.
Plašāka informācija: vdk@lu.lv
Madara Brūnava +37125930294
Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova +37129404211
Līdz ar padomju varas atgriešanos Latvijā sakarā ar atkārtotu okupāciju 1944. gada 11. –12. novembrī Latvijas Baptistu draudžu bīskaps Kārlis Lāceklis notur ārkārtas konferenci Rīgā, kurā piedalās Rīgas, Jelgavas un Latgales mācītāji un kurā spriež par draudžu darbu sakarā ar varas maiņu. Rezultātā nodibina Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) Pagaidu padomi un ieceļ priekšsēdētāja amatā K. Lācekli, kas to pilda līdz 1946. gadam. Šajā laikā Rīgā viesojas padomju varas 1944. gada 26. – 29. oktobrī izveidotās Vissavienības evaņģēlisko kristīgo – baptistu savienības (VEKB) ģenerālsekretārs A. Karevs un padomes loceklis Nikolajs Levidanto, lai pārliecinātu LBDS pievienoties VEKB, ierādot Latvijas baptistu draudžu kopdarbam guberņas tiesības. Sakarā ar šo vizīti Pagaidu padome sasauc LBDS kongresu 1945. gada 21. aprīlī, kurā piedalās 53 delegāti no 33 draudzēm, spriežot par pievienošanos VEKBS un konkrētiem nosacījumiem, kas maksimāli nodrošinātu pilnvērtīgu draudžu darbu un neatkarību. No iecerētajiem deviņiem nosacījumiem padomju okupācijas gadu laikā saglabājas vien baptistu draudžu nosaukums, garīdznieku, sludinātāju un mācītāju iekārta un garīdznieku sanāksmes kā kopdarba vadīšanas forma.
1945. gada augustā Maskavā K. Lāceklis paraksta dokumentu par LBDS “brīvprātīgu pievienošanos VEKBS”, vienlaikus kļūstot par VEKBS padomes locekli un vecāko prezbiteru jeb bīskapu Latvijas evaņģēlisko kristīgo un baptistu draudzēm. N. Levidanto nozīmē par VEKBS pilnvaroto visās trijās Baltijas republikās ar uzturēšanās vietu Rīgā. 1945. gada jūlijā notiek oficiāla LBDS Savienības nama atsavināšana, pret ko iebilst K. Lāceklis, neparakstot atsavināšanas dokumentus. Minētais kļūst par vienu no ieganstiem viņa arestam un deportācijai 1946. gada martā.[1] No Kārļa Lācekļa lietā apkopotajiem piemēriem redzams, cik attīstīta bija kontroles sistēma un cik invazīvi bija tās līdzekļi. Regulāras Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā LPSR atskaites, sadarbība un informācijas apmaiņa ar valsts drošības orgāniem, iedzīvotāju pratināšana, kas liecina par bailēm no valsts drošības orgāniem, kas savukārt izraisa līdzcilvēku apsūdzēšanu pašsaglabāšanās vārdā. Redzama arī pieturēšanās pie ateisma kursa jaunatnes vidū, izdarot spiedienu uz visu, kas traucē šī plāna īstenošanā. Manāma arī šķelšana starp kristīgām, pat līdzīgām draudzēm to pašpārvaldes augstākajos līmeņos, kas liecina par pakļaušanos padomju varas noteikumiem un konfesijas taktiku sadarbībai ar VDK Reliģisko kultu lietu padomes pilnvarotā personā.
![]()
![]()
1953. gada oktobrī pēc N. Levidanto netīkamā A. Rēdliha atcelšanas no amata par jauno bīskapu ‘’ievēl’’ Rīgas 2. Mateja draudzes mācītāju Frici Hūnu, kurš 1956. gadā publicē ar PSRS VDK saskaņotu tekstu, kur aicina atgriezties Amerikā dzīvojošus vadošos baptistus Frici Čukuru , Rūdolfu Ekšteinu un citus Padomju Savienībā. 1959. gada decembrī VEKBS padome publicē jaunu nolikumu, t.s. “instruktīvo vēstuli”, kas paredz sekojošo. VEKBS padome ir nepārvēlams orgāns; kongresu rīkošana nav paredzēta. Par vienpersonisku vadītāju visās Baltijas republikās paliek N. Levidanto; likvidē līdzšinējos bīskapu amatus.
![]()
Pieņemot, ka Ņ. Hruščova apstiprinātā galvenā stratēģija bija konfesiju nomelnošana, S. Kuližskija – ierobežošana likuma ietvaros, N. Levidanto – apvienošana lielākās kopienās ar varai lojālu līderi priekšgalā, kļūst redzams, ka vietējais pilnvarotais vienlaikus nevarēja praktizēt vairākas mainīgas stratēģijas un vēl pārstāvēt LPSR baptistu un septītās dienas adventistu intereses Maskavā. Šo problēmu risināja sadarbība ar VDK, kuras pamatfunkcijas Ņ. Hruščova laikā, galvenokārt, izpaudās administratīvajās represijās pret reliģiskām organizācijām, piemēram, informācijas ievākšana, kompromitējošu liecību iegūšana, kolaborantu rekrutēšana. Šāda čekas stratēģija deva valstij neierobežotu varu pār jebkuru pilsoni, regulēja amatu sadali pārvaldes aparātā, morāli pakļāva iedzīvotājus.
[1] Kārļa Lācekļa garīdznieka 1957. gada 21. septembra anketa. LVA, 1419. f., 2. apr., 12. l., 140. lp.
Aplūkot šeit *.pdf datnes veidā - Brūnava, Madara. "Reliģijas kontrole Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā: mazo kristīgo konfesiju piemērs (1956 – 1959)", VDK zinātniskās izpētes komisijas raksti 1. sējums. Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas. [elektroniskā versija] Rīga: LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisija, 2016. 37 lpp.
Plašāka informācija: vdk@lu.lv
Madara Brūnava +37125930294
Dr. phil. Solveiga Krūmiņa-Koņkova +37129404211
![](https://www.facebook.com/sharer/sharer.php?app_id=957173808510696&sdk=joey&display=popup&ref=plugin&src=share_button&u=https%3A%2F%2Fwww.lu.lv%2Fen%2Fabout-us%2Ful-media%2Fnews%2Fsingle%2Ft%2F27456%2F&picture=https%3A%2F%2Fwww.lu.lv%2Ffileadmin%2Fuser_upload%2Flu_portal%2Fprojekti%2Fvdkkomisija%2FMadaraBrunavaDSC02563__2_.JPG&description=LPSR VDK zinātniskās izpētes komisija publicē Madaras Brūnavas apskatu "Reliģijas kontrole Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā: mazo kristīgo konfesiju piemērs (1956 – 1959)", kurā atspoguļota Valsts drošības komitejas un tās piesegstruktūru darbība pret baptistu, septītās dienas adventistu kristiešu draudzēm. Apskats, citastarp, iekļauj arī 1958. gada dokumentu, kas pierāda LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča un viņa vietnieka Eduarda Berklava informētību un līdzdalību LPSR VDK specoperācijās atsevišķu kristīgo konfesiju diskreditēšanai "republikas presē", izmantojot krimināllietu pret vienu no draudzes locekļiem, kurš atradies nelegālā stāvoklī un glabājis ieročus.){kind=link}