CONFERENCE
Projekta nosaukums latviski: Stresa noturības farmakoloģiskā pastiprināšana – principa pārbaude (PHASR-PP)
Projekta nosaukums angliski: PHArmacological Augmentation of Stress Resilience – Proof of Principle (PHASR-PP)
Projekta numurs: Nr. NEURON RV-064, LU reģ. nr. ZD2024/21763, finansēšanas līguma Nr. ES RTD/2024/36
Projekta partneri: vadošais partneris - Leibniz-Institut für Resilienzforschung (LIR) gGmbH (Mainca, Vācija) citi partneri - UNIVERSITÄTSMEDIZIN DER JOHANNES GUTENBERG-UNIVERSITÄT MAINZ (UMC-Mainz) (Mainca, Vācija), UNIVERSITÄT ZÜRICH (UZH), Psychiatric University Hospital (Cīrihe, Šveice), UNIWERSYTET WARSZAWSKI (UNIWARSAW), Faculty of Psychology (Varšava, Polija), Latvijas Universitāte (Latvija).
Projekta vadītājs no LU: vadošā pētniece Dr. sc. soc. Signe Mežinska
Projekta īstenošanas struktūrvienība LU ir Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts
Projekta īstenošanas periods: 01.05.2025. - 30.04.2028.
Projekta LU daļai piešķirtais finansējums: 196 375.00 EUR
Informācija par projektu:
Projekta PHASR-PP galvenais mērķis ir atrast jaunu veidu, kā veicināt cilvēka noturību pret stresu (resilience), proti, mazināt stresa faktoru ietekmi uz indivīdu garīgo veselību intervences laikā un pēc tās.
Ar stresu saistītas psihiskas problēmas un traucējumi bieži sākas pusaudža vecumā vai agrīnā jaunībā, un to attīstības iespēja šajā dzīves periodā ir visaugstākā. COVID-19 pandēmijas laikā bērni, pusaudži un jaunieši bija viena no visvairāk skartajām grupām psihiskās veselības jomā. Psihisko traucējumu izplatība šajā vecuma grupā pieaug. Arvien vairāk tiek pārslogotas veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošās institūcijas. Šī situācija motivē meklēt jaunas stratēģijas, kā cīnīties ar stresa izraisītām garīgās veselības problēmām šajā vecuma grupā. Personas, kurām jau agrīnā dzīves posmā ir smagas garīgās veselības problēmas, ir neaizsargātākas visu atlikušo mūžu, jo tām ir paaugstināts garīgo traucējumu attīstības risks. Tāpēc agrīna jaunība varētu būt “iespēju logs”, kad preventīva iejaukšanās varētu sniegt ilgstošu ieguvumu un būt ļoti efektīvs veids, kā mazināt ar stresu saistīto garīgo traucējumu slogu sabiedrībā kopumā.
Pamatojoties uz dzīvnieku izpētes rezultātiem, mēs pirmo reizi klīniskā pētījumā pārbaudīsim, vai trīs mēnešus ilga garīgās veselības problēmu riskam pakļauto jauniešu ārstēšana ar labi zināmu un labi panesamu komerciāli pieejamu medikamentu, ko pašlaik izmanto diabēta profilaksei un ārstēšanai, samazinās varbūtību, ka šiem indivīdiem radīsies ar stresu saistītas garīgās veselības problēmas. Mēs arī pārbaudām pieņēmumu, ka medikaments šo efektu radīs, aizsargājot tā dēvētās asins-smadzeņu barjeras funkciju. Asins-smadzeņu barjera ir audi ap asinsvadiem smadzenēs, kas pasargā smadzenes no bojājošiem faktoriem asinīs, tostarp arī stresa un ar stresu saistīta iekaisuma stāvokļos. Asins-smadzeņu barjera stresa apstākļos var kļūt disfunkcionāla. Farmakoloģiskā metode ar stresu saistītu traucējumu novēršanai būtu jauna un varētu papildināt psiholoģiskās pieejas. Tiks pētīti arī ētiski un sociāli jautājumi, kurus potenciāli varētu radīt šī farmakoloģiskā pieeja.
Zinātniskā grupa LU projekta daļai:
- Signe Mežinska - projekta zinātniskais vadītājs/ vadošais pētnieks;
- Kristiāna Kampare –izpildītājs/ zinātniskais asistents;
- Māra Neikena – izpildītājs/ pētnieks;
- Milāna Farino – izpildītājs/ laborants.
Informācija par projektu angļu valodā pieejama / Information in English available at:
Šī gada 30. aprīlī noslēdzās pirmais pētnieciskā projekta PHASR-PP Latvijas komandas gads. Pirmajā gadā ir uzsākta projekta īstenošana. Projekta uzsākšanas konsorcija sanāksmē Vācijā, Maincā tika apspriests projekta īstenošanas plāns, veidota sadarbība starp dažādām darba pakām, Latvijas komanda vadīja diskusijas par projekta īstenošanas ētiskajiem aspektiem, projekta sociālo ietekmi, kvalitatīvā pētījuma dalībnieku izlases veidošanu un dalībnieku rekrutēšanas stratēģiju.
Ir uzsākts zinātniskās literatūras pārskats par stresa noturības farmakoloģiskās profilakses ētiskajiem un sociālajiem aspektiem. Pētījuma protokols ietver iepriekš veiktu kvalitatīvo pētījumu sintēzi par jauniešu, kuri ir pakļauti stresa izraisītiem garīgās veselības riskiem, subjektīvo pieredzi un palīdzības meklēšanas uzvedību. Pētījuma mērķis ir izprast, kā šie jaunieši uztver savu pieredzi, kā viņi meklē palīdzību, kādi šķēršļi un veicinošie faktori ietekmē piekļuvi atbalstam, kā arī kā kultūras un dzimuma aspekti ietekmē šo uzvedību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādām profilaktiskām intervencēm, tai skaitā farmakoloģiskās profilakses iespējām un jauniešu attieksmei pret tām.
Pētījumā tiek iekļauti kvalitatīvi vai jauktas metodoloģijas pētījumi, kuros analizēta jauniešu (15–30 gadi) pieredze saistībā ar stresu, psihosociāliem riskiem, traumām vai agrīniem garīgās veselības traucējumu simptomiem. Tiks izslēgti pētījumi, kas fokusējas tikai uz smagiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, psihozi.
Datu analīzē tiek izmantota tematiskā sintēze vai meta-etnogrāfija, atkarībā no iekļauto pētījumu rakstura. Tiek veikta kodēšana, tēmu izveide un interpretācija. Analīzē īpaša uzmanība tiek pievērsta kultūras un kontekstuālām atšķirībām, un tiks nodrošināta ticamība ar dubulto kodēšanu, refleksivitāti un kvalitātes novērtēšanu. Rezultāti sniegs dziļāku izpratni par jauniešu vajadzībām un attieksmi pret atbalstu psihiskās veselības jomā, īpaši farmakoloģiskās profilakses kontekstā.
Balstoties uz literatūras analīzi un sadarbībā ar konsorcija partneriem ir izstrādāti kvalitatīvo interviju jautājumi klīniskā pētījuma dalībniekiem. Intervijas tiks veiktas pirms un pēc dalības klīniskajā pētījumā, iekļaujot 25% no klīniskā pētījuma dalībniekiem, lai izprastu jauniešu pieredzi ar saistībā ar veselības aprūpi, medikamentu lietošanu un garīgo veselību. Pirms pētījuma dalībniekiem tiks uzdoti jautājumi par ikdienu, veselības aprūpes pieredzi, lēmumu pieņemšanu par veselību, uzticības personām un informācijas avotiem. Tiks izzināta attieksme pret medikamentiem, to lietošanas paradumi, informētība un sociālie aspekti, piemēram, dzimums, vecums un etniskā piederība. Īpaša uzmanība tiks pievērsta garīgās veselības izpratnei, tās stiprināšanas veidiem un attieksmei pret farmakoloģisko profilaksi. Pēc pētījuma dalībnieki tiks aicināti reflektēt par savu pieredzi, motivāciju, grūtībām un ieguvumiem. Tiks analizētas izmaiņas attieksmē pret veselību, garīgo noturību un medikamentu lietošanu.
Balstoties uz literatūras analīzi un sadarbībā ar konsorcija partneriem ir izstrādāti kvalitatīvo interviju jautājumi Eiropas pacientu, pacientu ģimeņu un studentu organizāciju pārstāvjiem. Intervijas ar iesaistītajām pusēm (sabiedrisko un profesionālo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, ārstiem, psihoterapeitiem, studentu atbalsta sniedzējiem u.c.) fokusējas uz esošās sistēmas izvērtējumu, nepieciešamajiem uzlabojumiem, farmakoloģiskās pieejas ētiskajiem aspektiem un jauniešu vajadzībām garīgās veselības stiprināšanā. Tiek apskatīti arī sociālie faktori, kas ietekmē medikamentu lietošanu un uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai.
Ir uzsākta kvalitatīvo interviju organizēšana – izveidota potenciālo interviju dalībnieku izlase intervijām ar Eiropas pacientu, pacientu ģimeņu un studentu organizāciju pārstāvjiem, uzsākta potenciālo pētījuma dalībnieku rekrutēšana, un veikta viena intervija ar Eiropas pacientu, pacientu ģimeņu un studentu organizāciju pārstāvjiem.
Ir iesniegtas un apstiprinātas tēzes European Society For Philosophy Of Medicine And Healthcare 37. konferencei Lielbritānijā, Mančestrā, 2025. gada augustā. Referāta nosaukums “Ethical considerations in preventive pharmacological pro-resilience interventions for stress-related mental disorders”. Ir sagatavota konferences prezentācija (sk. 7. pielikumu). https://www.espmh.org/wp-content/uploads/Programme-Manchester-final.pdf, https://www.espmh.org/wp-content/uploads/Abstract-booklet-Manchester-2025.pdf, https://www.espmh.org/wp-content/uploads/ESPMH-conference-brochure-Manchester.pdf