Academic Centre
Vācijā Adventes laiks iesākas ar Svētā Niklāva dienu 6. decembrī. Katrā pilsētā, pat ciemos ir savs Ziemassvētku tirdziņš, kurā var sarūpēt svētkiem nepieciešamo. Ziemassvētkos galdā ceļ īpašos gardumus: kēksu Stollen (starp populārākajiem ir Dresdner Stollen), biezās Nirnbergas piparkūkas un karstvīnu.
Britu zemēs pirmajā Adventes svētdienā iemaisa un pagatavo Ziemassvētku kūku (Christmas pudding), kas ir tvaicēts rumā vai citā alkoholā mērcētu žāvētu augļu, miltu un olu maisījums. Kūku glabā vēsumā līdz Ziemassvētku dienai, ik pa laikam ieziežot ar rumu vai ko citu, tad tvaicē vēl pāris stundas un pasniedz aizdedzinātu.
Svarīgs rotājums Ziemassvētkos ir āmuļi, kas pazīstami kā auglības un spēka simbols jau no seniem laikiem. Āmuļu pušķīti pakarina vai nu pie lustras, vai virs durvīm. Tradicionāli, sastopot pretējā dzimuma pārstāvi zem āmuļiem, ir jāskūpstās, lai nākamais gads būtu laimīgs.
Anglijā 1843. gadā aizsākusies arī Ziemassvētku pastkaršu tradīcija, kad mecenāts Sir Henry Cole laika trūkuma dēļ pasūtīja māksliniekam John Callcott Horsley apsveikuma kartiņas, uz kurām bija rakstīts “A Merry Christmas and a Happy New Year to You!”.
Ļoti svarīgs notikums Apvienotajā Karalistē ir monarha uzruna, kas notiek 25. decembrī. Pārraide ir visvairāk skatīto sarakstā.
Zviedriem galvenās svinības ir ar Ziemassvētku rūķi (Jultomte), dāvanām un bagātīgu svētku galdu. Zviedrijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens kopš 20. gs. sākuma ir Julskinka – Ziemassvētku šķiņķis, bet agrāk – dekorēta cūkas galva, cūkas kājas un dažāda veida desas. Protams, ir arī reģionālas atšķirības svētku ēdienos.
Savukārt rīsu putra ar sviestu un kanēli ir iecienīts Ziemassvētku ēdiens Norvēģijā. Bez ierastā Ziemassvētku rūķa figurē arī Ziemassvētku rūķis Fjøsnissen, kurš mīt kūtiņā. Šim rūķim svētku vakarā tradicionāli ārā atstāj trauku ar rīsu putru, tādā veidā pateicoties par to, ka viņš rūpējas par mājlopiem.
Arī frančiem svarīga ir svētku maltīte. Galdā noteikti ir jūras veltes un saldā rulete – Bûche, ko papildina labs šampanietis.
Spānijā Ziemassvētku svinēšana sākas ar 22. decembri, kad notiek Ziemassvētku loterija, kurai seko līdzi lielākā daļa valsts iedzīvotāju. 24. decembra vakarā ir tradicionālais Ziemassvētku mielasts ģimenē ar tītaru un dažādiem Ziemassvētku saldumiem, piemēram, Turrón (pagatavots no mandelēm un medus) vai pēc īpašas receptes pagatavots kliņģeris (Roscón de Reyes). Daudzi spāņi pusnaktī iet uz misi baznīcā. Agrāk bērni baznīcā un mājās dziedāja speciālās Ziemassvētku dziesmas (villancicos), tagad šī tradīcija nav tik izplatīta, bet pastāv. Vecgada vakarā, bet arī Ziemassvētkos obligāti jāapēd 12 vīnogas, kas nesot laimi. Ziemassvētku svinības noslēdzas 6. janvārī, kad bērni no rīta sagaida dāvanas, ko viņiem sagādā trīs austrumu karaļi-magi, un notiek teatralizēts gājiens – Triju austrumu karaļu-magu parāde (Cbalgata de los Reyes Magos).
Savukārt grieķi visbiežāk pēdējā gada dienā cep īpašu pīrāgu – vasilopita (βασιλόπιτα), kurā iecep monētiņu. Gadu mijā pīrāgu sadala un to, kuram tiek gabaliņš ar monētu, Jaunajā gadā sagaidīs īpaša laime.
Arī mūsu tuvākajiem kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem – tradīcijas ir līdzīgas kā latviešiem. Lietuvieši Ziemassvētku (Kalėdos) priekšvakara (Kūčios) galdam izvēlas 12 ēdienus, galvenokārt no zivs (šeit neatradīsim gaļu), ir arī apaļi, monētas lieluma kraukšķīgi cepumi (kūčiukai). Galvenais ēdiens, kā tas ierasts katoļiem, ir neraudzētās mīklas maizīte – oblāte (kalėdaitis), kuru, sākoties vakarēdienam, cilvēki lauž un dala viens otram. Oblātes dēļ zem baltā galdauta tiek likts siens vai salmi, simbolizējot Jēzus Kristus piedzimšanu. Ēdienreizes beigās cilvēki parasti zīlē – velk salmus. Kuram ir garāks salms, tam laime būs lielāka.
Ziemassvētku laiks igauņiem ilgst no Toma dienas (21. decembris) līdz Triju kungu dienai (6. janvāris), bet salās un piekrastē pat līdz 13. janvārim. Mājās, kur negatavo Ziemassvētku ēdienus, nākamajā gadā nekas labs nav sagaidāms. Svētku galdā ir alus, cūkas cepetis, svētku maize un desas, kāposti, vārītas pupiņas, zirņi u.c.
Ziemassvētki globalizācijas rezultātā kļuvuši par populāriem svētkiem arī tālajā Āzijā, pat Japānas pilsētas rotā Ziemassvētku egles. Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs ar lielu kristiešu īpatsvaru (Dienvidkorejā, Filipīnās) šie svētki tiek svinēti līdzīgi kā Eiropas valstīs, ieskaitot baznīcu dievkalpojumus. Tomēr, kaut arī Āzijā jau sen ir adaptēts Gregora kalendārs, tiek svinēts galvenokārt Mēness kalendāra Jaunais gads, kas radies senatnē Ķīnas kultūras ietekmē un ir svarīgs vairākās Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas valstīs (Korejā, Singapūrā, Vjetnamā, Malaizijā u.c.).
