CONFERENCE
Kā norāda pirmās LU jauno docētāju programmas vadītāja, pētniece Agnese Lastovska, programma stiprināja pārliecību, ka neatkarīgi no pārstāvētajām zinātņu nozarēm un akadēmiskajiem sasniegumiem, LU docētāji ir zinātkāri un atvērti pilnveidot savu pedagoģisko praksi. “Mūsu mērķis bija ne vien padziļināt fundamentālās pedagoģiskās zināšanas, bet arī pievērst uzmanību mūsdienīgām tendencēm un inovācijām, piemēram, mākslīgā intelekta rīku izmantošanai studentu mācību procesā un docētāju profesionālās darbības pilnveidošanai,” tā teic A. Lastovska.
Dalībnieki apguva tēmas par mūsdienīga docētāja lomu, studentcentrētas pieejas pamatprincipiem, mūsdienu studentu un paaudžu īpatnībām, studiju kursa pamatstruktūru un dizainu, caurviju kompetenču nozīmi docētāja darbā, atgriezenisko saiti, sadarbību, refleksiju un citas.
"Programma bija patiesi piesātināta gan ar jaunākajām teorētiskajām atziņām, gan ar praktiskiem, metodiskajiem paņēmieniem, sniedzot būtisku atbalstu ikdienas docētāja darbā, ko apliecina arī dalībnieku pozitīvās atsauksmes," – stāsta LU Doktorantūras skolas vadošā eksperte Gunta Kalvāne. "Nereti ar savu pirmo docēšanas pieredzi saskaramies tieši doktorantūrā, tāpēc, ar lielu atbildību un prieku piedalījāmies organizēšanā.”
“Docētāju programmā valdīja ļoti pozitīva un atbalstoša atmosfēra, kas deva iespēju ne tikai pilnveidot profesionālās prasmes, bet arī satikt kolēģus no citām fakultātēm un sajusties kā daļai no plašākas akadēmiskās kopienas. Lielu ieguvumu deva fiziska atrašanās ārpus ikdienas darbu un pienākumu vides – tas ļāva pilnībā pievērsties sava docētāja darba izvērtēšanai un pārdomām par savu pieredzi. Kursu noslēgumā devos prom ar skaidrām idejām un konkrētiem soļiem, ko turpmāk īstenošu un uzlabošu savā pedagoģiskajā darbā,” tā mācības raksturo Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētniece Iveta Ozola-Cīrule. Savukārt Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes doktorante Marika Briede saka: “Man pavērās cits apvārsnis – daudz tālāk skatoties, saproti, ka aiz tā vēl ir un vēl ir – daudz vairāk!”
Kā nodarbību docētāji un eksperti tika piesaistīti: prof. Zanda Rubene, pētnieks Mārtiņš Priedols, studentu koordinētāja Anete Sapne, prof. Gunta Krūmiņa, asoc. prof. Sanita Baranova, vadošā pētniece Gunta Kalvāne, prof. Ieva Margeviča-Grinberga, doc. Daiga Kalniņa, lekt. Ilva Cinīte, asoc. prof. Guntars Kitenbergs, asoc. prof. Gunita Deksne, kā arī tenūrgaitas asoc. prof. Sanita Reinsone.
Lai gan 2025. gada programma ir noslēgusies, tās dalībnieki turpina aktīvi sadarboties – tiekoties semināros, analizējot zinātniskos rakstus, diskutējot par galvenajām tēzēm un daloties praktiskās atziņās. Šī pieredze palīdz veidot kopīgu mācīšanās kultūru arī LU akadēmiskajā vidē.
Plānots, ka nākamā LU jauno docētaju programma norisināsies īsi pirms 2026. gada rudens semestra sākuma. Studiju departamenta Pedagoģiskās izaugsmes nodaļa konkursu uz dalības vietu izziņos pavasarī.
 turpina stiprināt savu akadēmisko potenciālu, mērķtiecīgi ieguldot docētāju profesionālajā attīstībā. Šoruden savas pedagogu profesionālās kompetences pilnveides apliecības saņēmuši pirmie 40 dalībnieki, kas veiksmīgi izturēja konkursu un piedalījās jauno docētāju programmā. Šādās mācības plānots organizēt reizi gadā un ir daļa no topošās pedagoģiskās izaugsmes atbalsta sistēmas. ){kind=link}