CONFERENCE
“Latvijas reitinga uzlabošanās liecina, ka ir palielinājies mūsu uzņēmēju un investoru optimisms par Latvijas turpmākas attīstības iespējām, kas strauji nokritās Covid-19 krīzes un ģeopolitisko notikumu kontekstā. Lai tam sekotu ekonomisko rādītāju uzlabošanās, nepieciešams turpināt aktīvi atbalstīt uzņēmējdarbību un veicināt inovāciju, kā arī stiprināt valsts drošības un aizsardzības spējas, enerģētisko neatkarību un virzību uz zaļā kursa ekonomiku,” iepazīstoties ar ziņojuma rezultātiem, uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
IMD PKZ šogad tika noteikts, izmantojot 69 valstu biznesa vadītāju aptauju rezultātus. Desmit līderu valstu vidū izteiktās līderu pozīcijās joprojām ir valstis ar mazāku globālo ekonomisko ietekmi, kas liecina, ka valsts lielums nav noteicošais faktors ekonomikas konkurētspējā.
“Latvijas kāpums šajā reitingā apliecina, ka uzlabojumi valsts pārvaldes efektivitātē, uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un infrastruktūras uzlabošanā sāk nest rezultātus. Tie ir aspekti, kas tiešā veidā ietekmē investoru uzticību un lēmumu pieņemšanu par labu investēšanai Latvijā. Mūsu uzdevums ir turpināt darbu pie birokrātijas mazināšanas, inovāciju ieviešanas un Latvijas kā investīcijām atvērtas valsts popularizēšanas,” norāda LIAA direktore Ieva Jāgere.
Šogad pirmo vietu reitingā atkārtoti ieņem Šveice, kas sasniegusi labus rezultātus visās četrās PKZ analizētajās konkurētspējas faktoru grupās, jo īpaši valsts pārvaldes un biznesa efektivitātes jomās, kas atspoguļo gan valsts, gan privātā sektora konkurētspēju. Otrās vietas ieguvēja ir Singapūra, bet trešo vietu ieņem Hongkonga, kas pērn bija piektajā vietā.
Divas no pirmā desmitnieka valstīm pārliecinoši atkal ir Ziemeļvalstis - ceturtajā vietā ierindojas Dānija, kas pērn bija 3. vietā, bet 2023. g. – 1. vietā. 8. vieta šogad ir Zviedrijai, kas 2024. g. ieņēma 6. vietu. Piektajā vietā ierindojas Apvienotie Arābu Emirāti (2024. g. – 7. vieta), 6. vietā – Taivāna (2024. g. – 8. vieta), 7. vietā – Īrija (2024. g. – 4. vieta), 9. vietā – Katara (2024. g. – 11. vieta), bet 10. vietu ieņem Nīderlande (2024. g. – 9. vieta).
Latvijas kaimiņvalsts Igaunija šajā reitingā šogad saglabājusi 33. vietu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, bet Lietuva ir pakāpusies pat par deviņām vietām no 30. uz 21. vietu, pirmo reizi uzrādot tik augstu konkurētspējas līmeni, t.sk. starp trijām Baltijas valstīm.
Šogad pirmo reizi vērtēta vēl 2 Āfrikas valstu – Namībijas un Kenijas konkurētspēja, papildus 2024. g. jaunpienācējām - Ganai, Nigērijai un Puertoriko. Pirmo reizi 2025. g. tikusi vērtēta arī Omāna.
Šajā IMD PKZ, līdzīgi kā iepriekš gadā, netika vērtētas Krievija un Ukraina.
Papildu informāciju par 2025. gada Pasaules konkurētspējas ziņojuma rezultātiem pieejama IMD Pasaules konkurētspējas centra mājaslapā www.imd.org, centra lapās www.imd.org/wcc , kā arī IMD World Competitiveness Online.
2015. gada decembrī Latvijas Universitāte (LU) un IMD Pasaules konkurētspējas centrs noslēdza vienošanos par partnerību ar LU Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru (ESASAC/ www.lu.lv/cets) IMD Pasaules konkurētspējas gadagrāmatu izstrādāšanā.
Avots: © IMD World Competitiveness Center www.imd.org/wcc
 Pasaules konkurētspējas ziņojuma (PKZ) rezultāti. Tā sagatavošanā piedalījās arī Latvijas Universitātes (LU) eksperti sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Šī gada reitingā Latvija pacēlusies par septiņiem punktiem un kopvērtējumā ieņem 38. vietu (pērn – 45. vieta) 69 pasaules valstu vērtējumā. Salīdzinājumā ar 2023. g. vērtējumu, Latvijas reitings ir pieaudzis pat par 13 vietām (2023.g. – 51. vieta), kas ir ievērojams kāpums. Lai gan šogad ekonomisko rādītāju vērtējums palicis iepriekšējā gada līmenī, reitinga rādītāji kāpuši, pateicoties straujam uzlabojumam valsts pārvaldes efektivitātes un biznesa vides jomās, kā arī uzlabojoties vērtējumam par vispārējo infrastruktūru.){kind=link}