CONFERENCECeturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā
Projekta nosaukums: Ceturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā
Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/056
Projekta īstenošanas termiņš: 01/11/2017 - 31/10/2020
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: EUR 133 806 / EUR 6 690,30
Projekta mērķis: Projekta mērķis - pētīt ceturtā pīlāra pensiju sistēmas institucionālo dizainu Latvijā, Igaunija, Lietuva, ka arī citās Eiropas valstīs, tā elementus, darbību un mijiedarbību ar pārējiem pīlāriem, lai izstrādātu praktiskas rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem
Projekta rezultāti - zinātniskās publikācijas - 5; prezentācijas starptautiskās zinātniskās konferencēs - 9; rekomendācijas politikas veidotājiem un valsts iestādēm - 1 Vispārīgi pieņemtā vecuma pensiju sistēmas vairāku pīlāru (līmeņu) taksonomija nav ierobežota ar trīs pīlāriem, ar ko vairums Latvijas politiķu, pētnieku un sabiedrības ir pazīstami. Sākotnējo trīs pīlāru modeļa konceptu tālāk attīstīja pensiju eksperti un papildināja, iekļaujot tajā divus papildus pīlārus: nulles pīlāru (universālās no iemaksām neatkarīgas sociālas palīdzības pensijas) un ceturto pīlāru, kas iekļauj plašāku sociālās politikas kontekstu. Vecākā gadagājuma cilvēku sociālā un finansiālā drošība tradicionāli tiek novērtēta izmantojot vecuma pensiju sistēmas analīzi. Tomēr daudzu vecākā gadagājuma iedzīvotāju finansiālie un sociālie atbalsta mehānismi ir atrodami arī ārpus formālās trīs-pīlāru shēmas. Tie iekļauj gan neformālos (ģimenes atbalsts, draudzes iesaistīšanās, NVO, labdarība), gan formālos elementus (valsts un pašvaldības sociālās programmas: veselības aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, dzīvokļu pabalsti veciem cilvēkiem), citi finansiāli vai nefinansiāli aktīvi (namīpašums, reversā hipotēka). Šādi elementi kolektīvi tiek dēvēti par ceturto pensiju sistēmas pīlāru. Lai gan ceturtā pīlāra pieejamībai un tipam ir liela ietekme uz citu pīlāru dizainu un ieviešanu, to veidi un izpildījums praktiski nav analizēti Latvijā un abās parējās Baltijas valstīs.
Ievērojams vairākums no pastāvošās akadēmiskās literatūras ir veltīta formālajiem vecuma pensiju sistēmas pīlāriem, kamēr ceturtā pīlāra dizains, tā elementi, darbība un mijiedarbība ar pārējiem pīlāriem nav pietiekami izpētīta un ir pelnījusi pilnīgāku izpēti un analīzi. Pēcdoktorantūras projekta “Ceturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā” (1.1.1.2/VIAA/1/16/056) I un II ceturkšņa rezultāti:
- Sagatavots un prezentēts referāts „Causes of poverty: The dynamics of public opinion in Latvia and its interpretation” ESPAnet-Baltics konferencē „Social policy in the Baltic States through the lens of data” (konference notika 30/11/2017-01/12/2017 Tallinā un Tartu);
- Sagatavots un prezentēts referāts „Minimum pensions: Latvia as the black sheep of Europe” LU 76. Starptautiskas zinātniskas konferences sekcijas „Human Resources and Social Policy” plenārsēdē 01/03/2018;
- Sagatavots un referāts „The Role of the World Bank in Social Policy Making in Latvia” Sankt-Pēterburgā 1. Starptautiskā konferencē publiskajā politikā (First Annual Conference on Public Policy «Public Policy In The Post-Soviet Context: Institutions, Ideas, Societies») 31/03/2018;
- sagatavotas divas prezentācijas Starptautiskai zinātniskai konferencei „Pensions Conference 2018” Polijā (konference notika 19-20/04/2018, Lodzā): konferencē nolasīti divi referāti „In(Effectiveness) of the Latvian Pension System in Addressing the Problem of Poverty among the Elderly” un „The Financial Illiteracy of Latvians Undermines Their Wellbeing in Old Age”; attiecīgie raksti publicēti konferenču materiālu krājumā;
- uzstājos ar pēcdoktorantūras projekta prezentāciju Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Radošajā Forumā (10/04/2018);
- sagatavots un pieņemts publicēšanai raksts „Do Pension Funds’ Participants in Latvia Track the Profitability of Their Pension Savings?”. Attiecīgs referāts tiks prezentēts 10. Starptautiskai zinātniskai konferencē „New Challenges of Economic and Business Development 2018” (konference notiks 2018. gada maijā Rīgā);
- sagatavotas un iesniegtas tēzes stenda referātam IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā (kongress notiks 2018. gada jūnijā Rīgā);
Profesionālā apmācība, prasmju pilnveidošana, tīklu veidošana:
- piedalījos starptautiskā apmācību pasākumā jauniem zinātniekiem 'International Winter School on Public Policy' sekcijā 'Public Policy Analysis in Critical Perspective: Comparing Empirical and Deliberative Approaches' (sekcijas vadītājs - prof. Frank Fischer); prezentēju grupas apspriešanai savu pēcdoktorantūras projektu "Ceturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā" (08/01/2018 – 12/01/2018, Grenoble, Francija);
- piedalījos mācību seminārā par diferenciālās mirstības aprēķinu no EU-SILC apsekojuma datiem ("FACTAGE Training on Differential Mortality Estimation from EU-SILC Longitudinal Data"), organizētājs – Austrijas Statistiskā Pārvalde (Statistics Austria); iegūts koda melnraksts un metodiskās vadlīnijas turpmākai patstāvīgai analīzei (25-26/04/2018, Vīne, Austrija);
- piedalījos Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdēs un Labklājības ministrijas darba grupas senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai sanāksmēs. Projekta īstenošanas III ceturkšņa rezultāti: - sagatavota prezentācija 10. Starptautiskai zinātniskai konferencē „New Challenges of Economic and Business Development 2018” „Do Pension Funds’ Participants in Latvia Track the Profitability of Their Pension Savings?”. Konference notika 10-12/05/2018, Rīgā. Attiecīgs raksts tika publicēts konferenču materiālu krājumā; - sagatavots un prezentēts stenda referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam "Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums". Kongress notika 18-20/06/2018, Rīgā. - sagatavotas un iesniegtas tēzes starptautiskajai zinātniskajai konferencei "Riga Readings in Social Sciences" (konference notiks 2018. gada novembrī); Profesionālā apmācība, prasmju pilnveidošana, tīklu veidošana: - piedalījos statistikas vasaras skolā „Summer School on Clustering, Data Analysis And Visualisation of Complex Data” Katānijas Universitātē, organizētājs – European Courses in Advanced Statistics (ECAS) (21-25/05/2018, Katānija, Itālija); - piedalījos simpozijā „Sociālās reformas Eiropā” (14/05/2018), organizētājs – Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs; - apmeklēta starptautiskā konference „Europe. After 100 Before” (07/05/2018), organizētājs – Eiropas Komisija; - apmeklēta Valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā” noslēguma konference (13/06/2018); - piedalījos konferencē "Pension adequacy in a changing society" (02/07/2018 Briselē); organizētājs – Eiropas Komisija.
Projekta īstenošanas termiņš: 01/11/2017 - 31/10/2020
Projekta kopējais finansējums, LU daļa: EUR 133 806 / EUR 6 690,30
Projekta mērķis: Projekta mērķis - pētīt ceturtā pīlāra pensiju sistēmas institucionālo dizainu Latvijā, Igaunija, Lietuva, ka arī citās Eiropas valstīs, tā elementus, darbību un mijiedarbību ar pārējiem pīlāriem, lai izstrādātu praktiskas rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem
Projekta rezultāti - zinātniskās publikācijas - 5; prezentācijas starptautiskās zinātniskās konferencēs - 9; rekomendācijas politikas veidotājiem un valsts iestādēm - 1 Vispārīgi pieņemtā vecuma pensiju sistēmas vairāku pīlāru (līmeņu) taksonomija nav ierobežota ar trīs pīlāriem, ar ko vairums Latvijas politiķu, pētnieku un sabiedrības ir pazīstami. Sākotnējo trīs pīlāru modeļa konceptu tālāk attīstīja pensiju eksperti un papildināja, iekļaujot tajā divus papildus pīlārus: nulles pīlāru (universālās no iemaksām neatkarīgas sociālas palīdzības pensijas) un ceturto pīlāru, kas iekļauj plašāku sociālās politikas kontekstu. Vecākā gadagājuma cilvēku sociālā un finansiālā drošība tradicionāli tiek novērtēta izmantojot vecuma pensiju sistēmas analīzi. Tomēr daudzu vecākā gadagājuma iedzīvotāju finansiālie un sociālie atbalsta mehānismi ir atrodami arī ārpus formālās trīs-pīlāru shēmas. Tie iekļauj gan neformālos (ģimenes atbalsts, draudzes iesaistīšanās, NVO, labdarība), gan formālos elementus (valsts un pašvaldības sociālās programmas: veselības aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, dzīvokļu pabalsti veciem cilvēkiem), citi finansiāli vai nefinansiāli aktīvi (namīpašums, reversā hipotēka). Šādi elementi kolektīvi tiek dēvēti par ceturto pensiju sistēmas pīlāru. Lai gan ceturtā pīlāra pieejamībai un tipam ir liela ietekme uz citu pīlāru dizainu un ieviešanu, to veidi un izpildījums praktiski nav analizēti Latvijā un abās parējās Baltijas valstīs.
Ievērojams vairākums no pastāvošās akadēmiskās literatūras ir veltīta formālajiem vecuma pensiju sistēmas pīlāriem, kamēr ceturtā pīlāra dizains, tā elementi, darbība un mijiedarbība ar pārējiem pīlāriem nav pietiekami izpētīta un ir pelnījusi pilnīgāku izpēti un analīzi. Pēcdoktorantūras projekta “Ceturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā” (1.1.1.2/VIAA/1/16/056) I un II ceturkšņa rezultāti:
- Sagatavots un prezentēts referāts „Causes of poverty: The dynamics of public opinion in Latvia and its interpretation” ESPAnet-Baltics konferencē „Social policy in the Baltic States through the lens of data” (konference notika 30/11/2017-01/12/2017 Tallinā un Tartu);
- Sagatavots un prezentēts referāts „Minimum pensions: Latvia as the black sheep of Europe” LU 76. Starptautiskas zinātniskas konferences sekcijas „Human Resources and Social Policy” plenārsēdē 01/03/2018;
- Sagatavots un referāts „The Role of the World Bank in Social Policy Making in Latvia” Sankt-Pēterburgā 1. Starptautiskā konferencē publiskajā politikā (First Annual Conference on Public Policy «Public Policy In The Post-Soviet Context: Institutions, Ideas, Societies») 31/03/2018;
- sagatavotas divas prezentācijas Starptautiskai zinātniskai konferencei „Pensions Conference 2018” Polijā (konference notika 19-20/04/2018, Lodzā): konferencē nolasīti divi referāti „In(Effectiveness) of the Latvian Pension System in Addressing the Problem of Poverty among the Elderly” un „The Financial Illiteracy of Latvians Undermines Their Wellbeing in Old Age”; attiecīgie raksti publicēti konferenču materiālu krājumā;
- uzstājos ar pēcdoktorantūras projekta prezentāciju Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Radošajā Forumā (10/04/2018);
- sagatavots un pieņemts publicēšanai raksts „Do Pension Funds’ Participants in Latvia Track the Profitability of Their Pension Savings?”. Attiecīgs referāts tiks prezentēts 10. Starptautiskai zinātniskai konferencē „New Challenges of Economic and Business Development 2018” (konference notiks 2018. gada maijā Rīgā);
- sagatavotas un iesniegtas tēzes stenda referātam IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā (kongress notiks 2018. gada jūnijā Rīgā);
Profesionālā apmācība, prasmju pilnveidošana, tīklu veidošana:
- piedalījos starptautiskā apmācību pasākumā jauniem zinātniekiem 'International Winter School on Public Policy' sekcijā 'Public Policy Analysis in Critical Perspective: Comparing Empirical and Deliberative Approaches' (sekcijas vadītājs - prof. Frank Fischer); prezentēju grupas apspriešanai savu pēcdoktorantūras projektu "Ceturtā pensiju pīlāra institucionālais dizains un tā darbība Latvijā, Baltijā un Eiropā" (08/01/2018 – 12/01/2018, Grenoble, Francija);
- piedalījos mācību seminārā par diferenciālās mirstības aprēķinu no EU-SILC apsekojuma datiem ("FACTAGE Training on Differential Mortality Estimation from EU-SILC Longitudinal Data"), organizētājs – Austrijas Statistiskā Pārvalde (Statistics Austria); iegūts koda melnraksts un metodiskās vadlīnijas turpmākai patstāvīgai analīzei (25-26/04/2018, Vīne, Austrija);
- piedalījos Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sēdēs un Labklājības ministrijas darba grupas senioru dzīves kvalitātes uzlabošanai sanāksmēs. Projekta īstenošanas III ceturkšņa rezultāti: - sagatavota prezentācija 10. Starptautiskai zinātniskai konferencē „New Challenges of Economic and Business Development 2018” „Do Pension Funds’ Participants in Latvia Track the Profitability of Their Pension Savings?”. Konference notika 10-12/05/2018, Rīgā. Attiecīgs raksts tika publicēts konferenču materiālu krājumā; - sagatavots un prezentēts stenda referāts IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam "Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensiju sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums". Kongress notika 18-20/06/2018, Rīgā. - sagatavotas un iesniegtas tēzes starptautiskajai zinātniskajai konferencei "Riga Readings in Social Sciences" (konference notiks 2018. gada novembrī); Profesionālā apmācība, prasmju pilnveidošana, tīklu veidošana: - piedalījos statistikas vasaras skolā „Summer School on Clustering, Data Analysis And Visualisation of Complex Data” Katānijas Universitātē, organizētājs – European Courses in Advanced Statistics (ECAS) (21-25/05/2018, Katānija, Itālija); - piedalījos simpozijā „Sociālās reformas Eiropā” (14/05/2018), organizētājs – Baltijas-Vācijas Augstskolu birojs; - apmeklēta starptautiskā konference „Europe. After 100 Before” (07/05/2018), organizētājs – Eiropas Komisija; - apmeklēta Valsts pētījumu programmas “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes procesi globālā kontekstā” noslēguma konference (13/06/2018); - piedalījos konferencē "Pension adequacy in a changing society" (02/07/2018 Briselē); organizētājs – Eiropas Komisija.