
Otrā pasaules kara noslēgumā Rietumu sabiedroto gūstā nonāca ap 25 000 dažādās Vācijas bruņoto spēku vienībās dienējušie Latvijas iedzīvotāji. Gandrīz puse no viņiem 1945. gada rudenī tika pārvietoti uz Lielbritānijas armijas kontrolēto Zedelgemas karagūstekņu nometni Beļģijā. Šeit ieslodzītajiem latviešu leģionāriem 2018. gada 23. septembrī tika atklāts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis “Latvijas stāvstrops brīvībai”.
Diskusijā J. Tomaševskis analizēs nometnē ieslodzīto latviešu karavīru skaitu un sastāvu, apskatot galvenās karavīru grupas un to pārstāvētās militārās vienības, tostarp pievēršot uzmanību toreiz un mūsdienu izpratnē problemātiskām latviešu karagūstekņu grupām. Tāpat lekcijā tiks apskatīts latviešu karavīru starptautiski tiesiskais statuss, politiskais noskaņojums un vietējās sabiedrības attieksme pret vācu militārajās vienībās dienējušajiem latviešu karavīriem. Savukārt M. Kaprāns skaidros, kāpēc 2021. gadā piemiņas objekts izraisījis starptautiska mēroga saspīlējumu. Tiks analizēti konfliktā iesaistīto pušu viedokļi un rīcības motīvi, tāpat klātesošie tiks iepazīstināti ar plašākiem atceres un vēstures politikas ietvariem, kuri ļauj labāk saprast šādas konfliktsituācijas rašanos.
Pasākums, kura noslēgumā paredzēta arī diskusija, norisināsies Latvijas Zinātnes padomes projekta “Pārvērtējot bezvalstiskumu: Pretošanās un kolaborācija Latvijā Otrā pasaules kara laikā” (lzp-2020/2-0212) ietvaros.