Mūsdienu medicīna un zinātne vairs nav iedomājama bez datiem. Lai precīzāk izprastu slimību cēloņus, izstrādātu mūsdienīgas diagnostikas metodes un ieviestu personalizēto jeb precīzijas medicīnu ikdienas veselības aprūpē, nepieciešams drošs un ilgtspējīgs pamats, ko nodrošina pētniecības biobankas. Tieši šai tēmai bija veltīta “Zinātnes kafejnīcas” diskusija “Parunāsim par biobankām?!”, kas 10. jūlijā sarunu festivāla LAMPA 2026 laikā norisinājās Latvijas Universitātes (LU) “Aurora Nexus FM / Radio NABA studijā”.Sarunā no dažādiem skatpunktiem tika analizēta pētniecības biobanku nozīme medicīnas un zinātnes attīstībā, sabiedrības uzticēšanās, datu drošības un atbildīgas bioloģisko paraugu izmantošanas jautājumi.
LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) mācībspēki un pētnieki uzsvēra, ka dati kļūst par vienu no galvenajiem mūsdienu medicīnas virzītājspēkiem. Sarunas vadītāja, MDZF zinātņu prodekāne un Eiropas Biobanku infrastruktūras BBMRI-ERIC Latvijas Biobanku tīkla direktore Vita Rovīte akcentēja, ka pētniecības biobankas ir būtiska infrastruktūra, kas ļauj izmantot uzkrātos datus jaunu ārstēšanas pieeju izstrādē un veselības aprūpes pilnveidē. Viņa norādīja, ka šo procesu būtiski stiprina Latvijas iesaisti Eiropas pētniecības infrastruktūrās un kopīgu standartu izstrādē, kas nodrošina augstu kvalitāti un efektīvu starptautisko sadarbību.
Biobanku nozīme arvien vairāk tiek novērtēta arī veselības politikas un normatīvā regulējuma līmenī. Nozīmīgs pavērsiens šajā jomā bijis Biobanku likuma pieņemšana un spēkā stāšanās 2026. gada 9. jūnijā. Jaunais regulējums pirmo reizi Latvijā nosaka vienotus principus cilvēka izcelsmes bioloģisko paraugu un ar tiem saistīto datu ieguvei, uzglabāšanai, izmantošanai un aizsardzībai, vienlaikus veicinot pētniecības attīstību un precīzijas medicīnas ieviešanu valstī. Likums izstrādāts, lai radītu skaidru tiesisko ietvaru pētniecības biobanku darbībai, stiprinātu starptautisko sadarbību un nodrošinātu augstus datu aizsardzības un ētikas standartus. Tajā īpaša uzmanība pievērsta donoru tiesībām, informētai piekrišanai un iespējai pašiem kontrolēt savu datu un paraugu izmantošanu pētniecībā.
Šīs izmaiņas ir cieši saistītas ar globālajām tendencēm veselības aprūpē. Mūsdienu medicīna arvien skaidrāk apliecina, ka katrs cilvēks ir unikāls un arī ārstēšanai jābūt pielāgotai individuālajām vajadzībām. Precīzijas medicīna ļauj ārstiem izvēlēties pacientam piemērotāko diagnostikas un ārstēšanas pieeju, balstoties uz ģenētiskajiem, klīniskajiem un citiem veselības datiem. Tieši pētniecības biobankās uzkrātā informācija palīdz labāk izprast slimību attīstības mehānismus, izstrādāt jaunas diagnostikas metodes un radīt efektīvākas ārstēšanas iespējas. Tiek prognozēts, ka tas dos būtisku ieguldījumu īpaši onkoloģijas, sirds un asinsvadu, kā arī reto slimību diagnostikas un ārstēšanas attīstībā.
Runājot par sabiedrības iesaisti, MDZF profesors, Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta vadošais pētnieks un Eiropas iniciatīvas “1+ miljons genomu” vadītājs Latvijā Jānis Kloviņš uzsvēra, ka vairākas Latvijas pētniecības biobankas ir daļa no Eiropas biobanku tīkla, kur vienoti standarti stiprina pētniecības kvalitāti un datu izmantošanas iespējas. Viņš norādīja, ka ideālā situācijā pētniecības biobankā būtu pārstāvēta visa Latvijas sabiedrība, jo lielāks datu apjoms ļauj precīzāk attīstīt nākotnes medicīnu un radīt ieguvumus ikvienam iedzīvotājam.
Savukārt MDZF asociētā profesore un LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Signe Mežinska, akcentējot uzticēšanās nozīmi, atgādināja, ka pētniecības biobanka ir sabiedrības kopdarbs. Viņa uzsvēra, ka tieši cilvēku uzticēšanās un gatavība iesaistīties ir priekšnoteikums tam, lai biobankās uzkrātā informācija varētu kļūt par pamatu gan zinātniskiem pētījumiem, gan nākotnes ārstniecības attīstībai.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Precīzijas medicīnas centra vadītājs Roberts Melnbārdis uzsvēra, ka pētniecības biobankas nav vienkārši bioloģisko paraugu glabātavas. "Tās ir nozīmīgs rīks ārstiem un pētniekiem, kas ļauj analizēt slimību norisi, izprast katra pacienta unikālo pieredzi un izmantot šīs zināšanas, lai nākotnē palīdzētu citiem pacientiem," viņš norādīja.
Savukārt demogrāfe un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa akcentēja koordinētas un vienotas sistēmas nozīmi: "Latvijā jau šobrīd ir vairākas izcilas pētniecības biobankas, un tas ir būtisks sasniegums. Tomēr biobanku patiesais spēks slēpjas kopīgā sistēmā, vienotos ētikas standartos, drošības prasībās un sabiedrības uzticībā. Ceļš līdz Biobanku likuma pieņemšanai bija ilgs un prasīja daudzu pušu iesaisti, taču šodien tas stiprina Latvijas pozīcijas un reputāciju starptautiskajā zinātnes un pētniecības vidē."
Latvijas Reto slimību alianses projektu eksperte Sanita Siņica uzsvēra pētniecības biobanku nozīmi pacientu un nākamo paaudžu perspektīvā: "Pacientu, īpaši reto slimību slimnieku, skatījumā biobankas ir cerība. Ikviens būtisks sasniegums medicīnā ir balstīts zinātniskos pētījumos un iepriekš uzkrātās zināšanās. Tāpēc aicinu sabiedrību būt atvērtai un izprast pētniecības biobanku nozīmi. Pat ja šodien tas tieši neskar mūs pašus, ieguvumi nākotnē var būt nozīmīgi mūsu bērniem un mazbērniem. Lai medicīna attīstītos, ir jāattīstās arī pētniecībai."
Jaunais likums arī nostiprina šo pieeju, paredzot, ka pētniecības biobanku darbības pamatā ir brīvprātīga līdzdalība, informēta piekrišana un caurskatāmība. Donoriem ir tiesības ne tikai piekrist vai atteikties no savu datu izmantošanas, bet arī mainīt piekrišanas apjomu vai atsaukt to. Vienlaikus biobanku pārziņiem ir pienākums regulāri informēt sabiedrību par savu darbību un nodrošināt datu drošību atbilstoši stingrām prasībām. Tāpat jaunais regulējums liek pamatus Latvijas Nacionālās populācijas biobankas attīstībai, kuras mērķis ir veidot kvalitatīvu Latvijas iedzīvotāju genomu un veselības datu resursu zinātnes un veselības aprūpes vajadzībām.
Noslēdzot diskusiju, eksperti iezīmēja galvenos priekšnoteikumus ilgtspējīgai pētniecības biobanku sistēmas attīstībai Latvijā. Viņi uzsvēra, ka sabiedrības iesaisti var veicināt tikai atklāta un saprotama komunikācija par biobanku darbību un to, kā iedzīvotāju ziedotie paraugi palīdz attīstīt medicīnu un glābt dzīvības nākotnē. Tāpat tika akcentēta ciešas sadarbības nozīme starp zinātniekiem, veselības aprūpes speciālistiem, politikas veidotājiem un sabiedrību, jo tikai kopīgs darbs ļauj veidot efektīvu un ilgtspējīgu sistēmu. Ne mazāk svarīga ir Latvijas integrācija Eiropas pētniecības infrastruktūrās un zinātniskajos tīklos, kas stiprina valsts pētniecības potenciālu un nodrošina augstākos datu drošības un kvalitātes standartus.
Pētniecības biobankas vairs nav tikai nākotnes iecere, bet gan reāls rīks veselības aprūpes transformācijai. Līdz ar jaunā Biobanku likuma stāšanos spēkā Latvijā ir sperts būtisks solis, lai bioloģiskie paraugi, veselības dati un genoma informācija drošā un sabiedrībai saprotamā veidā būtu pieejami izmantošanai pētniecībā, inovācijās un precīzijas medicīnas attīstībā.
Diskusiju cikls “Aurora Nexus FM / Radio NABA studija” tika īstenots LU projektā “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” (proj. Nr. 101305570), ko finansē Eiropas Komisijas programma “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027”.
