“Aurora Nexus FM / Radio NABA studija”: skaties un klausies pētnieku diskusijas no festivāla LAMPA 2026

Divu dienu laikā LU rīkotās diskusijas klātienē apmeklēja un klausījās vairāki simti interesentu. Savukārt kopējais festivāla LAMPA 2026 apmeklētāju skaits lēšams ap 27 tūkstošiem cilvēku.

“Aurora Nexus FM” kā vienīgā atvērtā radio studija festivālā piedāvāja sarunas, kurās LU pētnieki, valsts institūciju pārstāvji un dažādu nozaru eksperti kopā ar klausītājiem diskutēja par mūsdienu sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Programma veidota LU projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros ar Eiropas Savienības atbalstu, lai stiprinātu mijiedarbību starp pētniekiem un sabiedrību.

Pirmajā festivāla dienā uzmanības centrā bija digitālās vides izaicinājumi. Diskusijā “Digitālā publiskā telpa: dezinformācija, vēlēšanas un privātums – vai spējam kontrolēt spēles noteikumus?”, ko vadīja Datu valsts inspekcijas direktore un LU Juridiskās fakultātes (JF) pasniedzēja Jekaterina Macuka, kopā ar politoloģi, labas pārvaldības un sabiedrības saliedētības eksperti Ivetu Kažoku, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Komunikācijas un informācijas nodaļas docenti Lauru Ardavu-Āboliņu un LU JF docenti Zandu Dāvidu tika analizēta sociālo mediju, algoritmu un dezinformācijas ietekme uz demokrātiskajiem procesiem un privātumu.

Diskusijā “Parunāsim par biobankām?!” LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) zinātņu prodekānes un Eiropas Biobanku infrastruktūras BBMRI-ERIC Latvijas Biobanku tīkla direktores Vitas Rovītes vadībā LU MDZF asociētā profesore, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) vadošā pētniece Signe Mežinska, Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta vadošais pētnieks, Eiropas iniciatīvas “1+ miljons genomu” projekta vadītājs Latvijā profesors  Jānis Kloviņš, Latvijas Reto slimību alianses projekta eksperte Sanita Siņica, Precīzijas medicīnas centra vadītājs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Roberts Melnbārdis un demogrāfe, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa apsprieda biobanku nozīmi personalizētās medicīnas attīstībā, sabiedrības uzticēšanos un datu drošības jautājumus.

Par datu drošību un digitālo uzraudzību tika diskutēts arī raidījuma “Digitālās brokastis” klātienes versijā“Brīvprātīgā masveida novērošana. Kāda ir mūsdienu ērtību cena?”. Sarunu vadīja raidījuma veidotājs un pasākumu vadītājs Artis Ozoliņš un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mākslīgā intelekta projektu vadītāja, raidījuma veidotāja Aneta Gūtmane. Sarunā piedalījās IT drošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs, kiberdrošības pētnieks Kirils Solovjovs, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols un LU asociētā profesore un vadošā pētniece Aivita Putniņa.

Otrajā festivāla dienā viena no centrālajām tēmām bija mākslīgais intelekts. "Aurora Nexus” diskusijā “Mākslīgais intelekts: zinātnes kapracis vai glābējs?” LU bibliotēkas direktora un LU eksperta Ulda Zariņa vadībā LU ESZF asociētā profesore un Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Baiba Holma, LU sociālo zinātņu doktore, pētniece Agnese Lastovska, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības prezidents Oskars Teikmanis un Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringu departamenta Programmu un projektu analītikas nodaļas vadītāja Santa Zirne vērtēja mākslīgā intelekta potenciālu un riskus zinātniskajā darbā. 

Latvijas vēstures sarežģītajiem jautājumiem bija veltīta diskusija “Latvijas vēstures zināmie nezināmie – ko mums ar tiem iesākt?”, kuru vadīja LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) vadošais pētnieks Kaspars Zellis. Tajā kopā ar LU HZF Latvijas vēstures institūta (LVI) direktoru un vadošo pētnieku Uldi Neiburgu, LU FSI vadošo pētnieku Mārtiņu Kaprānu, LU LVI pētnieci Dainu Bleieri un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta vadītāju Imantu Cīruli tika analizēta kolektīvā atmiņa un vēstures interpretācija mūsdienu sabiedrībā.

Atklātā sarunā “Ko zinātnieki tev nestāsta” LU KPMI vadošā pētnieka Ivara Neidera vadībā RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadošā pētniece, RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta pārstāve Inese Čakstiņa-Dzērve, LU HZF Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs asociētais profesors Andris Levāns un LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne profesore Linda Daniela dalījās pieredzē par pētnieku ikdienu, zinātnes izaicinājumiem, ētikas jautājumiem un sabiedrības uzticēšanos zinātnei.

Savukārt diskusijā “Kādēļ Latvijai vajadzīgi dženderisma pētījumi: humanitāro un sociālo zinātņu nozīme modernas sabiedrības attīstībā”, ko vadīja LU ESZF tenūrprofesore un LU FSI vadošā pētniece Inta Mieriņa, piedalījās filozofs, LU HZF tenūrprofesors, LU HZF FSI vadošais pētnieks Raivis Bičevskis, LU HZF tenūrprofesore un vadošā pētniece Andra Kalnača, socioloģe, LU profesore Aija Zobena, kā arī Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors, kvantu skaitļošanas pētnieks Andris Ambainis. Dalībnieki diskutēja par humanitāro un sociālo zinātņu lomu demokrātiskā sabiedrībā, akadēmisko brīvību un sabiedrības attīstības procesiem.

Festivāla programmu noslēdza saruna “Vai rokmūzika padomju Latvijā bija kontrkultūra?”, kurā mūziķa un ģitārista Reiņa Jaunā vadībā dīdžejs, mūzikas kolekcionārs un pētnieks Raimonds Mežaks, mākslas izstāžu kuratore Guna Kalnača, LU FSI vadošais pētnieks Kaspars Zellis un muzikologs un mākslas zinātņu doktors Boriss Avramecs analizēja rokmūzikas vietu padomju Latvijas kultūrā, tās attiecības ar varu un nozīmi kolektīvajā atmiņā.

LU dalība festivālā LAMPA tika īstenota projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros. Tā mērķis ir veicināt saikni starp zinātniekiem un sabiedrību, lai padarītu zinātni pieejamāku un jauniešu vidū rosinātu interesi par pētniecību.

Aicinām turpināt iepazīt zinātnes daudzveidību un noskatīties visu diskusiju ierakstus LU YouTube kanālā!