LAMPA 2026: Latvijas vēstures zināmie nezināmie – ko mums ar tiem iesākt?

Vēsture veido mūsu izpratni par šodienu, stiprina identitāti un ietekmē priekšstatus par valsti. Tāpēc ir svarīgi par sarežģītiem un pretrunīgi vērtētiem vēstures jautājumiem runāt, balstoties pētniecībā un faktos. Latvijas Universitāte (LU) 11. jūlijā Sarunu festivāla LAMPA "Aurora Nexus FM / Radio NABA studijā" rīkoja diskusiju "Latvijas vēstures zināmie nezināmie – ko mums ar tiem iesākt?", pulcējot vēstures pētniekus un interesentus. 

Vēstures pētnieki bieži pievēršas jautājumiem un aspektiem, kas pirmajā mirklī šķiet labi zināmi, taču vienu un to pašu notikumu ir iespējams redzēt citām acīm. Vēsture nav tikai par statisko un zināmo, bet arī par nezināmo – dažādo interpretāciju, ideoloģisko priekšstatu un politisko režīmu uzslāņojumiem. Daudzi vēstures jautājumi atgriežas uzmanības lokā nevis tāpēc, ka par tiem nekad nebūtu runāts, bet tāpēc, ka mainās sabiedrība, rodas jauni jautājumi un kļūst pieejami jauni avoti un iespējas, kas paver plašāku skatījumu. 

Lai gan atsevišķas tēmas kļūst īpaši aktuālas politisko notikumu vai sabiedrības intereses dēļ, vēsturnieka uzdevums nav tikai reaģēt uz jau esošu pieprasījumu. Jomas lietpratēja pienākums ir saglabāt pētniecisko neatkarību un kritiski izvērtēt arī šķietami pašsaprotamus priekšstatus par pagātni. “Sabiedrība pagātni bieži vērtē pēc šodienas priekšstatiem, savukārt vēsturnieki cenšas notikumus analizēt to laikmeta kontekstā – izprotot, kā mainījušās vērtības, uzskati un cilvēku rīcība,” izcēla sarunas vadītājs, LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) vadošais pētnieks Kaspars Zellis. 

Tiklīdz vēstures tēmas skar sabiedrībai jūtīgus jautājumus, tās bieži kļūst par plašāku diskusiju objektu, kurā iesaistās ne tikai profesionāli vēsturnieki, bet arī plašāka sabiedrība, norādīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta vadītājs Imants Cīrulis. Tam piekrita LU FSI vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns: “Par vēsturi visaktīvāk diskutējam tad, kad tā skar mūsu identitāti, vērtības un valstiskumu.” 

Šādos brīžos vēsturnieka uzdevums ir saglabāt profesionālu pieeju un piedāvāt niansētu skatījumu, izvairoties no vienkāršota dalījuma starp “vainīgajiem” un “upuriem”. Vēsturniekam ir jāmeklē veidi, kā akadēmiskās zināšanas padarīt pieejamas, nezaudējot to niansētību un precizitāti. Vēstures pētniecības uzdevums ir atklāt dažādus pelēkos toņus un palīdzēt sabiedrībai izprast sarežģītu procesu daudzslāņainību. Turklāt svarīgs nav tikai vēstures fakts, bet arī tas, kāpēc konkrēts notikums noteiktā laikā kļūst nozīmīgs un kādas nozīmes tam piešķir sabiedrība. “Vēsture nav melnbalts stāsts. Bieži koncentrējamies uz personībām, taču daudz svarīgāk ir izprast procesus, kas veidojuši notikumus un sabiedrības pārmaiņas,” norādīja LU LVI pētniece Daina Bleiere. Tāpēc vēsturnieki strādā ar avotiem, metodēm un kritisku analīzi, lai veidotu iespējami pamatotu izpratni par pagātni. 

Vēstures pētniecībā būtiska ir ne tikai aktualitāte, bet arī novitāte: spēja uzdot jaunus jautājumus un paplašināt zināšanu robežas arī tad, ja konkrētajā brīdī sabiedrībā nav izteikta pieprasījuma pēc noteiktiem pētījumiem. Vēstures pētniecība bieži sākas arī tur, kur sabiedrības interese vēl nav izveidojusies. “Vēstures pētniecība sākas ar jautājumiem – kā un kāpēc notikumi risinājās tieši tā. Tās uzdevums ir skaidrot cēloņsakarības, kontekstu un dažādus skatījumus, nevis apstiprināt jau gatavu viedokli,” formulēja LU HZF Latvijas vēstures institūta (LVI) direktors un vadošais pētnieks Uldis Neiburgs.  

Vēsture ir nepārtraukts izziņas process, kurā būtiska loma ir kritiskajai domāšanai, avotu analīzei un atvērtai sarunai. Jo vairāk sabiedrība iepazīst pagātni tās daudzveidībā un sarežģītībā, jo labāk tā spēj izprast tagadni un pieņemt pārdomātus lēmumus par nākotni.