Sportiste LU Zinātņu mājā. © Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments

Nav noslēpums, ka katras valsts sportistu, sporta komandu un visas sporta sistēmas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no diviem galvenajiem faktoriem – sporta infrastruktūras pieejamības visai sabiedrībai un profesionāli izglītotu sporta pedagogu, treneru, menedžeru un sporta zinātnieku trūkums. Jauna stadiona, treniņu bāzes vai sporta halles uzbūvēšana ir tikai puse no darba – ir nepieciešami cilvēki, kas šajā celtnē trenētu bērnus, jauniešus un profesionālus sportistus. Rezultātā sporta sistēma spēs funkcionēt pilnvērtīgi, dot tai maksimāli augstvērtīgus rezultātus ne tikai profesionālajā sporta jomā, bet arī sabiedrībā kopumā.

Tieši augsti profesionālu visu iepriekš uzskaitīto speciālistu sagatavošana un integrēšana kopējā Latvijas sporta sistēmā ir galvenais iemesls, kādēļ jau pirms vairākiem gadiem Latvijas lielākā augstskola Latvijas Universitāte ir sākusi piedāvāt uzreiz trīs studiju programmas sporta jomā: koledžas līmeņa studiju programmu “Sporta treneris’’, bakalaura programmu “Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība’’, kā arī maģistra programmu “Sporta zinātne’’.

Koledžas līmeņa studiju programma “Sporta treneris”, kurā mācību ilgums ir divi gadi jeb četri studiju semestri, nodrošina sporta trenera kvalifikācijas iegūšanu. Šī programma ir Latvijā unikāla ar to, ka piedāvā specializāciju basketbola, futbola un tenisa treneru apmācībā, bet šogad LU uzsāks arī volejbola treneru apmācību. Īpaši svarīgi atzīmēt, ka programmu apgūt iespējams ne tikai Rīgā, bet arī LU reģionālajās filiālēs Alūksnē, Cēsīs, Kuldīgā, Madonā un Tukumā.

Bakalaura programma “Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība” ir starpdisciplināra sporta zinātnes programma, kurā studenti pamatā apgūst nepieciešamās zināšanas sporta organizācijā, tehnoloģiju izmantošanā sporta zinātnē un sabiedrības veselības sistēmas organizāciju. Iegūstot bakalaura grādu pēc piedāvātās studiju programmu apguves, darba tirgū nonāks kvalificēts speciālists, kurš bruņots ar zināšanām sporta nozarē, tehnoloģiju izmantošanā sporta zinātnē un sporta jomas, sabiedrības sadarbībās sociāli ekonomiskajos aspektos, kā arī sabiedrības veselības uzlabošanā.

Maģistra programma Sporta zinātne ir vairāku vispārējo zinātņu mācību priekšmetu apvienojums ar specializāciju sporta jomā. Programmu veido mācību priekšmetu medicīnas un dzīvības, sociālo un tiesību, kā arī eksakto zinātņu apmācība. Programma piedāvā studentiem apgūt ļoti plašu zināšanu spektru – sākot no ierindas fizisko aktivitāšu jautājumiem līdz profesionālu atlētu sagatavošanai, no tautas sporta līdz sporta nodarbībām pacientiem ar nopietniem veselības traucējumiem. Programmā studējošajiem ir trīs iespējamās specializācijas jomas: biomehānika un neirozinātne, sporta slodžu fizioloģija un bioķīmija, sporta psiholoģija un sabiedrības veselība.

Latvijas Universitāte nav aizmirsusi par tiem sportistiem, kuri vēlas apvienot studijas universitātē ar profesionālā sportista karjeras turpināšanu. Šādā gadījumā ir iespējams turpināt tā saucamo duālo karjeru. Vienlaikus Latvijas Universitātē piedāvā arī sporta stipendiju jaunajiem sportistiem, kuri vēlas iegūt gan kvalitatīvu izglītību, gan turpināt ceļu profesionālajā sportā. Šajā 2021./22. mācību gadā sporta stipendijas tika piešķirtas 50 jaunajiem sportistiem.

Nākotnē par nozīmīgu faktu sporta studiju un duālās karjeras izvēlē kalpos LU Sporta mājas pieejamība. Sporta māja nodrošinās gan mūsdienīgas, augsti attīstītas tehnoloģijas sporta zinātnes apgūšanai, gan dažādu sporta veidu treniņu iespējas sportistiem un sporta komandām. Sporta māja pēc tās uzcelšanas būs viena no modernākajām sporta un sporta zinātnes attīstības bāzēm Baltijas reģionā.

LU sporta studiju absolvējušie atzīst: mācības norit augstā līmenī

Jau šobrīd LU sporta studiju programmas ir absolvējuši daudzi Latvijā labi zināmi sportisti un sporta zinātnieki. Viens no viņiem – bijušais Latvijas futbola izlases aizsargs un kapteinis, Latvijas Futbola federācijas iepriekšējais prezidents Kaspars Gorkšs, kurš uzsver atbilstošas izglītības nepieciešamību. “Kā LFF prezidents piedalījos sporta treneru programmas izstrādē, un šīs programmas mērķis bija nākotnē izglītot sporta speciālistus aizvien plašākam sporta veidu klāstam. Šobrīd pats apgūstu studiju programmu ‘’Sporta treneris’’ un universitātē iegūtās zināšanas papildina manas karjeras laikā gūto pieredzi, kā arī noder ikdienas darbā Jūrmalas Futbola skolā. Mācības ir lielisks veids, kā gūt praktiskas iemaņas un pārliecību, lai nākotnē izmēģinātu savus spēkus trenera profesijā un nodotu savu pieredzi jauniešiem. Sportista karjera ir lielisks sākums un papildus elements, taču tā ir jāpilnveido ar trenera darbam specifiski nepieciešamajām zināšanām,” saka izcilais futbolists.

Viņš norāda, ka jau šobrīd – vēl studējot LU sporta treneru programmā – var novērtēt to, ko dod mūsdienīga un profesionāla pieeja ne tikai tiešajā darbā ar jaunajiem futbolistiem, bet arī spēja izmantot modernās tehnoloģijas, sporta zinātni un pedagoģiskās zināšanas: “Ir daudzas lietas, kas noder trenera darbā, bet kas iepriekš bija apgūtas pašmācības ceļā, tīri intuitīvi – no paša pieredzes. Tagad šīs zināšanas ir paplašinātas, balstītas uz pētījumiem un profesionālu pasniedzēju sniegtu apmācības procesu. Mūsdienās sportā sīkumu nav. Vienalga, vai tas būtu sabalansēta sportista uztura jautājums, sportista biomehānika un fizioloģija, vai, piemēram, pedagoģiskās un vecumposmu zināšanas, kas sevišķi svarīgas darbā ar bērniem,” uzskata Kaspars Gorkšs. “Kompetents un mūsdienīgs treneris ir viens no sporta nozares stūrakmeņiem. Treneri manā profesionālās karjeras izaugsmē ir devuši ļoti daudz. Arī Latvijā trenera arodam jākļūst par prestižu un labi atalgotu nākotnes profesijas izvēles ceļu. Ļoti ceru, ka LU sniegtā izglītības kvalitāte un iegūtās zināšanas kalpos par motivāciju, lai jaunieši izvēlētos saistīt savu nākotni ar sporta trenera vai sporta zinātnieka profesiju, tādējādi dodot savu pienesumu šai aizraujošajai un strauji augošajai industrijai.’’

Arī Latvijas Olimpiskās vienības vecākā eksperte un LU maģistra programmas absolvente Marita Vilciņa īpaši akcentē starpdisciplināro pieeju sporta studiju programmās: “Tieši akcents uz dažādo sporta jomā nozīmīgo sfēru iekļaušanu vienotā studiju programmā bija galvenais iemesls, kādēļ atsāku studijas pēc 20 gadu pārtraukuma. Ļoti noderēja teorētiskā bāze, ko pasniedz studijas sporta fizioloģijā, kognitīvajās zinātnēs, treniņu programmu veidošanā un sporta bioķīmijā,” norāda Marita Vilciņa. Maģistra darbu viņa veidoja par ļoti interesantu tēmu: LOV vecākā eksperte 11 mēnešus pētīja 50 Tokijas Olimpisko spēļu dalībnieku emocijas pirms un pēc treniņiem, kā arī sacensībām. “Man bija svarīgi izprast, kāpēc sportistu rezultāti ļoti atšķiras treniņos un nozīmīgākajos sezonas startos. Nav noslēpums, ka ļoti daudzi mūsu sportisti tieši svarīgākajos mačos “izdeg”, kaut gan pirms tam mazsvarīgākajās sacensībās vai treniņos sasniegtie rezultāti bijuši daudz augstvērtīgāki,” par sava maģistra darba tēmas izvēli stāsta Marita. Šobrīd darbs jau aizstāvēts, taču viņai ir motivācija savu zinātnisko darbu turpināt un to izstrādāt jau nākamajā līmenī.

Uzņemšana sporta studijās Latvijas Universitātē šogad notiks no 5. līdz 18. jūlijam, piesakoties studijām elektroniski Latvijas valsts portālā latvija.lv.

 

Dalīties