Staff Testimonials

Erasmus+ programmas ietvaros līdz šim esmu piedalījusies gan studiju mobilitātē, gan, iepriekšējā darba vietā, arī personāla pilnveides mobilitātē, tādēļ zinu, cik vērtīga ir iespēja gūt pieredzi starptautiskā līmenī. 

Izvēlējos Humbolda Universitāti (turpmāk – HU), jo tā ir viena no lielākajām universitātēm Vācijā, kuras darbības jomas ir līdzīga Latvijas Universitātei. Arī mūsu fakultātes Erasmus+ koordinatore izteicās ļoti pozitīvi par izvēlēto augstskolu. 

Galvenais mobilitātes mērķis bija iepazīties ar HU pieredzi darbā ar ārvalstu studentiem. 

Mobilitātes laikā es iepazinos ar HU kā institūciju un ar Starptautiskā departamenta darbības principiem un struktūru. Piedalījos piecās tikšanās ar dažādiem departamenta pārstāvjiem.

 Būtiskākie jautājumi, kas tika pārrunāti un par kuru ieviešanu pielāgotā veidā varam domāt ilgtermiņā, ir: 

  • MI izmantojums – aizvien biežāk studenti izmanto MI risinājumus, turklāt ne tikai studiju procesa ietvaros, bet arī, piemēram, sagatavojot pieteikumus Erasmus+ mobilitātēm. Būtu vērtīgi domāt par kursa par MI izveidi un iekļaušanu katrā studiju programmā, kā arī šāda kursa izveidi Erasmus+ studentiem, ņemot vērā, ka ir valstis, kurās ir atšķirīga attieksme pret akadēmiskā godīguma un MI jautājumiem; 

  • HU ir savs izveidots MI (large language model), kas izvietots universitātes serveros, kas pieejams gan studentiem, gan darbiniekiem. Tajā ir vairākas sadaļas, iespējas, kuras būtu vērtīgi iekļaut arī LU MI rīkā – piem., teksta redaktors, kas palīdz pārveidot tekstu vieglajā valodā; tulkotājs; attēlu aprakstītājs, kuram iedod attēlu, kuru tas apraksta verbāli (ja nepieciešams sagatavot informāciju cilvēkiem ar redzes traucējumiem); transkripcijas rīks;  

  • HU izstrādes stadijā ir RAG (Retrieval-Augmented generation) rīks, kuru plānots izmantot, izveidojot čatbotu, kuru izmanto Erasmus+ izejošie studenti. Tas atbildes sniegs pēc būtības, samazinot halucināciju skaitu, piem., ja pieejamajos avotos nav informācijas, rīks nevis to izdomā, bet pasaka, ka nezina atbildi un norāda, ar ko tālāk sazināties šajā jautājumā;  

  • HU ir ideja testēt iespējas, kā MI rīkus var izmantot, novērtējot Erasmus+ pieteikumus; 

  • Ņemot vērā nestabilo situāciju pasaulē, ir būtiski strādāt pie krīzes komunikācijas sistēmas izveides un papildu drošības jautājumiem risināšanas, īpaši par to informējot ārvalstu studentus; 

  • HU šobrīd izstrādā Erasmus+ portālu, kurā students redz tikai to informāciju, kas ir aktuāla konkrētajā brīdī, piemēram, ja students ir iesniedzis pieteikumu Erasmus+ aktivitātei, tas redz tikai to informāciju, kas būtiska pieteikšanās stadījā – sistēma nerāda informāciju par to, kas jādara mobilitātes laikā vai pēc atgriešanās pēc tās; 

  • HU ir izveidots Moodle kurss fakultātes starptautiskajiem koordinatoriem, kurā ir iekļauta visa svarīgā informācija par mobilitātes jautājumiem. 

 Pieredzes apmaiņa bija ļoti vērtīga – sarunas ar HU darbiniekiem parādīja, ka ir vairāki izaicinājumi, kas ir aktuāli gan Latvijā, gan Vācijā (MI rīki, nestabilā pasaules situācija, studentu skaita samazināšanās, jaunu personāla pārstāvju iesaistīšana mobilitātes aktivitātēs u.c.); bija ļoti iedvesmojoši dzirdēt, ka ar šiem izaicinājumiem darbojas HU. Tāpat man bija iespēja dalīties savā pieredzē, kā ir būt personāla pārstāvim, kas dodas mobilitātē – kas mani motivē, kas šķiet izaicinoši, kā notiek process Latvijas Universitātē, kāds ir atbalsts. 

Visas mobilitātes laikā, tāpat arī pirms un pēc, jutu lielu atbalstu no mūsu Erasmus+ koordinatores un Starptautiskās sadarbības departamenta puses – visi procesi tika skaidroti, sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem. Arī HU pārstāvji bija ļoti pretimnākoši un ieinteresēti, lai tikšanās būtu produktīvas un pozitīvas. 

Foto no personīgā arhīva

Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē izvēlējos piedalīties, jo mani īpaši uzrunāja Tībingenas Universitātes organizētā personāla nedēļa (Staff Week) Designing Competence-Oriented Joint Programmes, kas bija veltīta kompetencēs balstītu kopīgu studiju programmu izstrādei un attīstībai. Ņemot vērā manu līdzšinējo pieredzi nacionāla līmeņa kopīgas studiju programmas vadīšanā, šī mobilitāte šķita lieliska iespēja gan padziļināt zināšanas par starptautisku kopīgu studiju programmu veidošanas principiem, gan arī dalīties savā profesionālajā pieredzē ar kolēģiem no dažādām valstīm. 

Trīs dienu intensīvā programma apvienoja ekspertu lekcijas par kopīgo studiju programmu struktūru, kvalitātes nodrošināšanu un normatīvo regulējumu ar praktisku darbu starptautiskās grupās. Dalībnieki risināja dažādus problēmuzdevumus, analizēja reālas situācijas un prezentēja izstrādātos risinājumus. Šāda pieeja veicināja ne tikai profesionālo zināšanu pilnveidi, bet arī starpkultūru sadarbības prasmju attīstīšanu. Vakara programmā tika organizēti saliedēšanas un tīklošanās pasākumi, kas deva iespēju neformālā gaisotnē veidot kontaktus ar aptuveni 40 dalībniekiem no dažādām Eiropas valstīm un Mozambikas. 

Sadarbība ar uzņemošo augstskolu bija ļoti labi organizēta gan pirms mobilitātes, gan tās laikā. Tībingenas Universitātes personāla nedēļas organizatori nodrošināja savlaicīgu informāciju par programmu, savukārt mobilitātes norises laikā tika radīta atvērta un iedvesmojoša vide profesionālu kontaktu veidošanai. 

Lai gan Latvijas Universitātei un Tībingenas Universitātei jau iepriekš ir bijusi sadarbība atsevišķās zinātņu jomās, piemēram, pedagoģijā, teoloģijā un Zemes zinātnēs, manis pārstāvētajās jomās – bioloģijā un uzturzinātnē – līdz šim sadarbības saiknes nebija izveidojušās. Tādēļ mobilitātes laikā izmantoju iespēju apmeklēt Tībingenas Universitātes Starptautiskās sadarbības nodaļu, lai veidotu jaunus kontaktus un uzsāktu sarunas par Erasmus+ sadarbības līguma noslēgšanu bioloģijas jomā. Šī iniciatīva radās, ņemot vērā Latvijas Universitātes studentu interesi par iespējām studēt Tībingenas Universitātē, īpaši neirobioloģijas jomā, kurai šajā universitātē ir augsta starptautiska reputācija. Pašlaik turpinās sarakste ar bioloģijas jomas koordinatoriem par iespējamo sadarbības līguma izveidi. 

Mobilitāte sniedza nozīmīgus profesionālos ieguvumus. Kā studiju programmas direktorei man bija iespēja iepazīties ar starptautiski atzītām pieejām kopīgu studiju programmu veidošanā un gūt vērtīgas idejas Latvijas Universitātes studiju programmu pilnveidei. Vienlaikus mobilitāte pavēra iespējas jaunu starptautisku sadarbības tīklu veidošanai. Papildus sarunām ar Tībingenas Universitātes pārstāvjiem izveidojās arī produktīvi kontakti ar Insbrukas Universitātes (Universität Innsbruck) Austrijā starptautiskās sadarbības koordinatori. Tas rada perspektīvu nākotnē attīstīt sadarbību uzturzinātnes jomā, kas Insbrukas Universitātē ir plaši pārstāvēta gan studiju, gan pētniecības līmenī. 

No personiskā viedokļa mobilitāte ļāva paplašināt redzesloku un gūt jaunu skatījumu uz Eiropas augstākās izglītības attīstības tendencēm. Īpaši vērtīga bija iespēja diskutēt ar kolēģiem no dažādām izglītības sistēmām un kultūrām, salīdzināt pieredzi un meklēt kopīgus risinājumus līdzīgiem izaicinājumiem augstākajā izglītībā. 

Būtiski ieguvumi no šīs mobilitātes ir arī Latvijas Universitātei. Papildus jaunām profesionālām zināšanām un idejām studiju programmu attīstībai, mobilitāte veicina universitātes internacionalizāciju, paver iespējas paplašināt Erasmus+ sadarbības partneru loku un veidot jaunus mobilitātes, studiju un pētniecības sadarbības projektus. Šādu kontaktu izveide ilgtermiņā var radīt plašākas iespējas gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam. 

Lielākais izaicinājums, gatavojoties mobilitātei, bija saistīts ar ceļošanas un naktsmītņu organizēšanu. Tībingena ir salīdzinoši neliela, taču ļoti pieprasīta universitātes pilsēta, kurā naktsmītņu pieejamība bieži ir ierobežota. Meklējot piemērotas naktmītnes aptuveni mēnesi pirms pasākuma, nācās saskarties ar ievērojamām grūtībām, jo daudzas viesnīcas jau bija pilnībā rezervētas. Lai gan izdevās atrast naktsmītni aptuveni 2,5 kilometru attālumā no universitātes, uzturēšanās laikā vienreiz bija nepieciešams mainīt viesnīcu. Interesanti, ka līdzīgā situācijā bija arī vairāki citi programmas dalībnieki, kuriem uzturēšanās laikā nācās mainīt naktsmītnes. 

Papildu interesi mobilitātes laikā radīja fakts, ka profesionālās pilnveides programmu organizēja Tībingenas Universitāte, kas ir viena no CIVIS Eiropas universitāšu alianses dalībniecēm. Tā kā es pārstāvēju Latvijas Universitāti, kas darbojas FORTHEM Eiropas universitāšu aliansē, man bija iespēja iepazīties ar CIVIS alianses darbības principiem, mērķiem un aktivitātēm, kā arī salīdzināt dažādu Eiropas universitāšu alianšu pieejas augstākās izglītības internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai. 

Noslēgumā vēlos iedrošināt ikvienu kolēģi, kurš apsver iespēju piedalīties Erasmus+ mobilitātē. Šāda pieredze sniedz daudz vairāk nekā tikai profesionālas zināšanas. Tā paplašina redzesloku, stiprina starptautisko sadarbību, palīdz veidot jaunus kontaktus un ļauj pārstāvēt gan savu universitāti, gan Latviju starptautiskā vidē. Mans padoms būtu nebaidīties izmantot šīs iespējas, savlaicīgi plānot mobilitāti un aktīvi iesaistīties kontaktu veidošanā. Nereti tieši neformālas sarunas un jauni profesionāli kontakti kļūst par pamatu nākotnes sadarbības projektiem, kas sniedz ilgtermiņa ieguvumus gan pašam dalībniekam, gan viņa pārstāvētajai institūcijai. 

Mobilitātes pieredze vēlreiz apliecināja, ka Erasmus+ programma ir ne vien profesionālās pilnveides instruments, bet arī nozīmīgs starptautiskās sadarbības un Eiropas akadēmiskās kopienas stiprināšanas veids, kas rada paliekošu pievienoto vērtību gan individuāli, gan augstākās izglītības iestādei kopumā. 

Foto no personīgā arhīva

Latvijas Universitātes HZF Anglistikas nodaļas profesore Gunta Ločmele un HZF Valodu skolas lektores Ruta Svētiņa un Ilze Ruža piedalījās ERASMUS +  jauktajā intensīvajā programmā - turpmāk BIP, profesionālās pilnveides mobilitātē Tallinas universitātē, Igaunijā, no 08.06.2026. līdz 12.06.2026.  

ERASMUS + BIP profesionālās pilnveides mobilitātē Tallinas universitātē piedalījāmies, lai novērtētu pedagoģiskās pieejas tulkošanas izglītībā, izvērtējot stiprās puses, ierobežojumus un izaicinājumus, saistībā ar pašreizējo tehnoloģiju straujo attīstību, kā arī, lai izstrādātu perspektīvas par tulkošanas studiju un tulkošanas izglītības ilgtspējīgu nākotni akadēmiskajā un institucionālajā kontekstā.  

Savas mobilitātes perioda laikā piedalījāmies ERASMUS + BIP sesijās un darbsemināros, piemēram: “Mākslīgais intelekts un tulkošana: perspektīvas un izaicinājumi”( Yves Gambier), “Tulkošanas apzināšanās, pārdomājot valodu mācīšanu profesionāliem mērķiem (ESP)” (Jekaterina Maadla), kur tekstu tulkojumi tiek integrēti individuālās profesionālās literatūras tekstu uzdevumos, atslēgas vārdu izvēlē. Tika uzsvērta radošuma, kultūras izpratnes un kontekstā balstītas interpretācijas nozīme, pievēršot uzmanību tam, kā studējošie vēlāk pozicionēs sevi darba tirgū. “Izpratne un uztvere par mašīntulkošanas prasmēm dažādu valodu un kultūru studentu vidū”(Mari Uuskula). 

Piecu BIP dienu laikā notika vairākas diskusijas, piemēram, par tulkošanas pētījumiem un tulkošanu ārpus starpvalodu praksēm, kur dalībnieki apmainījās viedokļiem no pētniecības, mācīšanas un profesionālās prakses par to, kā paplašinātā izpratne par tulkošanu kā tādu, var pārveidot tulkošanas izglītību. Diskusijā “ Kas ir vienojošais tulkošanas studijās, tulkošanas izglītībā un tulkošanas tirgū”, universitāšu lektori un profesori dalījās savā pieredzē, izteica bažas par MI tendencēm, balstoties uz universitāšu politiku un studiju programmām. 

Diskusijā par tulkošanas izpratni piedalījās arī doktorantūras studenti, kuri savu pētījumu kontekstā prezentēja MI un mašīntulkošanas lietojumu un pieredzi. Kultūras un socializēšanās pogrammas ietvaros piedalījāmies Tallinas Universitātes profesores Triin van Doorslaer vadītajā ekskursijā pa Tallinas vecpilsētu.  

Sadarbības pieredze ar nosūtošo Latvijas Universitāti un uzņemošo Tallinas Universitāti bija labi organizēta un veiksmīga. Starptautiskās sadarbības departamentu darbinieki bija atsaucīgi un pretimnākoši.  

Mobilitātes laikā bija iespēja tikties un dalīties pieredzē ar dažādu tautību un kultūru kolēģiem no Igaunijas, Somijas, Polijas, Čehijas, Serbijas, Spānijas, Austrijas u.c., iepazīstināt ar savu valsti, universitāti un darbu ar studentiem, veidot profesionālus kontaktus. 

Esam iepazinušās ar BIP principiem un lietojumu, ilgtspējīgām, iekļaujošām un mūžizglītību veicinošām prasmēm. Šī mobilitāte ir nozīmīga LU HZF Anglistikas nodaļas tulkošanas programmām, kā arī HZF Valodu Skolas akadēmiskā personāla profesionālajai pilnveidei, docējot speciālo nozaru angļu valodas studiju kursus Latvijas Universitātes studiju programmās.  

ERASMUS + BIP tiešsaistes komponentē noklausījāmies Dublinas  Universitātes (Īrija) profesora Joss Moorkens tiešsaistes lekciju “Mašīntulkošanas pratība”.  

Kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties ERASMUS+ BIP personāla pilnveides mobilitātē varam ieteikt savlaicīgi iegādāties transporta biļetes un rezervēt naktsmītni uzņemošajā valstī, pēc iespējas tuvāk mobilitātes programmas norises vietai. Svarīgi būtu arī apgūt informāciju par uzņemošo institūciju, noformēt mobilitātei nepieciešamos dokumentus.  

Piedaloties šajā ERASMUS + BIP programmā nonācām pie secinājuma, ka problēmas daudzās augstskolās  ir līdzīgas un risinājumi lielā mērā ir atkarīgi no universitāšu politikas, no radošuma un cilvēciskā faktora.  

Foto no personīgā arhīva


 

Erasmus+ personāla pilnveides mobilitāte Technische Universität Berlin man sniedza iespēju iepazīt vienas no Vācijas universitātēm pieredzi starptautiskās sadarbības un internacionalizācijas jomā, kā arī stiprināt sadarbību starp Latvijas Universitātes Baltijas–Vācijas Augstskolu biroju un Technische Universität Berlin. 

Piedalījos mobilitātē, jo savā ikdienas darbā koordinēju un veicinu sadarbību starp Baltijas valstu un Vācijas augstskolām un pētniecības organizācijām. Mobilitātes galvenais mērķis bija iepazīt Technische Universität Berlin pieredzi starptautiskās sadarbības veicināšanā, pētnieku atbalsta mehānismus un universitātes jaunu partnerību veidošanu. 

Mobilitātes laikā tikos ar Starptautiskās zinātniskās sadarbības nodaļas, ENHANCE alianses, Moderno valodu centra un Antisemītisma pētniecības centra pārstāvjiem. Prezentēju Latvijas Universitātes Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja darbību un pārrunāju sadarbības iespējas starp Technische Universität Berlin, Latvijas Universitāti un Baltijas valstu augstskolām. Tikšanās laikā tika apspriesti starptautiskās sadarbības veicināšanas mehānismi, pētnieku mobilitātes iespējas, sadarbības partneru atrašana kopīgiem projektiem, zinātnisko pasākumu organizēšana Baltijas valstīs ar Technische Universität Berlin zinātniekiem un studentu prakses iespējas Baltijas–Vācijas Augstskolu birojā. Tikšanās laikā ar em. profesoru Franku Bērendtu (Frank Behrendt), ilggadējo Enerģētikas procesu tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu pārveides tehnoloģiju katedras vadītāju, pārrunājām iespējas organizēt profesora vieslekciju Baltijas valstīs, kā arī apspriedām sadarbības iespējas starptautiskās akadēmiskās sadarbības jomā. 

Sadarbība ar uzņemošo universitāti bija veiksmīga gan pirms mobilitātes, gan tās laikā. Vizītes programma bija rūpīgi sagatavota, un tikšanās bija mērķtiecīgas un saturiski vērtīgas. Īpaši novērtēju atvērtību pieredzes apmaiņai un ieinteresētību turpmākās sadarbības veidošanā. 

No profesionālā viedokļa mobilitāte sniedza vērtīgu ieskatu universitātes internacionalizācijas procesos, starptautisko projektu koordinēšanā un sadarbības tīklu veidošanā. Iegūtā pieredze palīdzēs stiprināt Latvijas Universitātes Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja sadarbību ar Technische Universität Berlin, iesaistīt pētniekus starptautiskajos pasākumos un kopīgus projektus. 

Lielākais izaicinājums bija salīdzinoši īsā laikā pilnvērtīgi izmantot tikšanās programmu, taču rūpīga sagatavošanās ļāva sasniegt izvirzītos mērķus. Kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, ieteiktu savlaicīgi sazināties ar uzņemošo institūciju, skaidri definēt mobilitātes mērķus un izmantot šo iespēju ne tikai zināšanu pilnveidei, bet arī ilgtermiņa profesionālo kontaktu veidošanai. Erasmus+ personāla pilnveides mobilitāte ir vērtīgs instruments starptautiskās sadarbības stiprināšanai, kas paver jaunas iespējas sadarbībai un kopīgiem projektiem. 

Foto no personīgā arhīva

Esmu pētniece Latvijas Universitātē (LU), un pēdējos pāris gadus aktīvi darbojos nezāļu pētniecības lauciņā, izstrādājot jaunus molekulārus marķierus nezāļu identifikācijai augsnes sēklu bankā. Ik dienu arvien vairāk lasu par nezāļu izplatības un herbicīdu rezistences problēmām, kas skar arī Latviju, taču Latvijas Universitātē pētniecība šajā nozarē ir vāji pārstāvēta, kaut arī potenciāls šīs pētniecības nozares attīstībai un ilgtspējībai ir liels, ņemot vērā, ka herbicīdu rezistence ir aizvien pieaugoša problēma visā pasaulē.  

Tā kā biju lasījusi publikācijas par šo tēmu, ko uzrakstījusi Dr. Kateřina Hamouzová, kas pamatā strādā Čehijas Dzīvības zinātņu universitāte Prāgā un uzskatāma par nezāļu herbicīdu rezistences eksperti, radās ideja šo zinātnieci apciemot, lai uzzinātu par galvenajām aktualitātēm Eiropas nezāļu rezistences pētniecībā un gūtu ieskatu tajā, kā notiek herbicīdu testēšana reālos eksperimentos siltumnīcās un uz lauka. Tieši ap to laiku LU bija atvērta pieteikšanās Erasmus+ personāla mobilitātei, un ar savu darba vadītāju nospriedām, ka šī ir lieliska iespēja doties pieredzes braucienā uz Čehiju.  

Mobilitātes laikā es nakšņoju viesnīcā, kas atradās netālu no Prāgas centra, un katru dienu devos uz uzņemošās augstskolas Agrobioloģijas, pārtikas un dabas resursu fakultātes telpām, kur mani gaidīja pētniece Dr. Kateřina Hamouzová. Tiku iepazīstināta ar aktuālajām nezāļu sugām, kas tiek audzētas gan iekštelpās, gan universitātei piederošajās lauku teritorijās. Man bija iespēja redzēt arī to, kā notiek jaunu aktīvo savienojumu (herbicīdu) testēšana uz rezistentām nezālēm, iepazīstoties ar eksperimentālo dizainu un dažādiem labas prakses pētniecības aspektiem. Tā kā daži no tematiem man bija īpaši svarīgi, biju sagatavojusi jautājumus, uz kuriem guvu vērtīgas atbildes, kas varētu veicināt arī jaunu pētniecības metožu attīstību LU.  

Pie mobilitātes izaicinājumiem varu minēt piemērotas naktsmītnes atrašanu netālu no fakultātes, kā arī rūpīgu sagatavošanos pirms mobilitātes – informācijas apkopošanu un izpēti, lai diskusijas ar pētniekiem būtu pēc iespējas saturīgākas, ņemot vērā, ka šajā pētniecības jomā darbojos salīdzinoši neilgu laiku. Pieredze saistībā ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu bija tiešām laba, abas augstskolas bija ļoti atbalstošas, komunikācija bija viegla un ātra.  

Pateicoties šai mobilitātei, esmu ieguvusi ne tikai jaunas zināšanas herbicīdu pētniecībā, kas veicinās manu profesionālo izaugsmi kā pētniecei, bet arī izveidojusi vērtīgu sadarbību ar potenciālu partneri turpmākiem starptautiskiem un vietējiem pētījumiem LU. Šī sadarbība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā LU gan pētniecībā, gan akadēmisko studiju pilnveidē. Ne mazāk svarīgi - esmu guvusi jaunus iespaidus arī par kultūru Čehijā, Prāgu, un par to, kā nezāļu pētniecība noris vienā no lielākajām Čehijas universitātēm. 

Lai gan mobilitāte ilga salīdzinoši īsu periodu, šo trīs dienu laikā bija iespējams paveikt ļoti daudz, tostarp iepazīt arī pašu pilsētu. Tāpēc noteikti iesaku nebaidīties izmantot šādas iespējas – apgūt jaunas zināšanas, veidot profesionālus kontaktus un sadarbības, kā arī gūt vērtīgus kultūras iespaidus.

Foto no personīgā arhīva

Izvēlējos piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, jo tā ir iespēja iepazīt līdzīgas institūcijas darbību, izprast viņu problēmjautājumus un to risinājuma iespējas, kā arī iegūt labās prakses piemērus un dalīties ar pieredzi. 

Mobilitātes perioda laikā viesojos Heidelbergas Universitātes muzejā, kā arī iepazinos ar 7 no 14 universitātes esošajām kolekcijām. Vizītes laikā tika pārspriesti dažāda veida jautājumi un iespējamie risinājumi, kas saistīti ar muzeju pamatfunkcijām. Paralēli tam novadīju prezentāciju, kuras laikā iepazīstināju ar LU Muzeja vispārīgo darbību, kolekcijām, rīkotajiem pasākumiem, izstādēm, kā muzeja lomu LU dzīvē. 

Sadarbība ar LU un Heidelbergas universitātes Muzeju gan pirms, gan pēc mobilitātes, kā arī tās laikā izveidojās ļoti profesionāla un atbalstoša. Tā kā mobilitātē piedalījos pirmo reizi, LU sniedza ļoti detalizēti visu nepieciešamo informāciju, lai process noritētu pēc iespējas vieglāk. Saziņa ar Heidelbergas Universitātes Muzeja kuratori Šarloti Lagemani (Charlotte Lagemann) izveidojās ne tikai profesionāla, bet arī pretimnākoša un draudzīga. Šī sadarbības rezultātā ieguvu arī labas prakses piemēru kā uzņemt viesus no citām institūcijām. 

Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātes laikā, galvenokārt, ieguvu labas prakses piemērus ekspozīciju veidošanā un piemērus kā “uzrunāt” sabiedrību, kas, manuprāt,  ir viens no galvenajiem muzeja izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Paralēli tam uzlaboju un attīstīju savas angļu valodas prasmes, kā arī apskatīju pilsētu, iepazinu tās vēsturi un arhitektūru. 

Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātes laikā tika pārrunāta arī LU darbība, kā rezultātā veicināta LU atpazīstamība. 

Gatavojoties mobilitātei viens no lielākajiem izaicinājumiem bija visu formalitāšu nokārtošana, lai mobilitāte varētu tikt realizēta. Mobilitātes laikā izaicinājums bija prezentācijas novadīšana par LU Muzeja darbību, jo to darīju pirmo reizi.  

Viens no maniem praktiskiem padomiem ir laicīgi atrast institūciju un uzsākt saraksti par iespēju dodies Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, jo tas ir pats svarīgākais, ka uzņemošā institūcija ir apstiprinājusi, ka ir gatava uzņemt. Vēl padoms - ja dalība ir pirmo reizi - nebaidīties par procesiem, kas sekos, jo LU Starptautiskās Mobilitātes daļas darbinieki visu izskaidros soli pa solim. 

Foto no personīgā arhīva

Jau vairāk nekā trīs gadus piedalos Erasmus+ mobilitātes programmā Austrijā, Vīnē, ko varu raksturot kā pieredzi, kas kļuvusi ne vien par nozīmīgu akadēmiskās izaugsmes daļu, bet arī par vērtīgu personiskās attīstības un kultūras pieredzes sastāvdaļu. Šogad Vīne dzīvoja īpašā noskaņā, jo pilsēta bija sagatavojusies Eirovīzijas pasākumiem, un visā tās vidē bija jūtama starptautiska enerģija un daudzveidība. Pilsētas ielas, publiskās telpas un kultūras vide kļuva par vietu, kur satikās dažādu valstu cilvēki, valodas un kultūras. Šādi notikumi spilgti atgādina, ka starptautiskā sadarbība nav tikai akadēmisks jēdziens - tā izpaužas arī mobilitātes valsts kultūras dzīvē, mākslā, mūzikā un sabiedrības ikdienas ritmā. 

Personīgi man dalība mobilitātē ir īpaši nozīmīga semināru un akadēmisko diskusiju kontekstā, jo tā rada vidi, kurā veidojas jaunas idejas, daudzpusīgi skatījumi un vērtīgas profesionālās pārdomas. Ņemot vērā manu akadēmiskās intereses jomu - biznesa ētika un korporatīvā sociālā atbildība, ar kuru piedalos mobilitātes programmā, starptautiskā vide paplašina izpratni par dažādu valstu pieejām atbildīgas uzņēmējdarbības veidošanā. Ir iespēja klātienē diskutēt par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un analizēt, kā sociālā atbildība tiek interpretēta un īstenota dažādos kultūras un uzņēmējdarbības kontekstos. 

Mobilitāte sniedz iespēju paplašināt akadēmisko redzesloku, iepazīt citas valsts pieeju studiju procesam un vienlaikus dalīties savās zināšanās lekciju laikā. Un, kā minēju iepriekš, visvērtīgākā manā izpratnē ir savstarpējā pieredzes apmaiņa ar ārvalstu studentiem semināru nodarbībās, jo dažādu valstu perspektīvas un pieredzes bagātina izpratni par aktuāliem jautājumiem un veicina kritisko domāšanu. 

Sadarbība starp Latvijas Universitāti un uzņemošo augstskolu FH Campus Wien University of Applied Sciences, Austrija visā mobilitātes periodā ir profesionāla, mērķtiecīga un atbalstoša. Uzņemošā augstskola izceļas ar atsaucīgu attieksmi, sniedzot palīdzību ne tikai praktisku jautājumu risināšanā, bet arī sekmējot veiksmīgu integrēšanos akadēmiskajā un starpkultūru vidē.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija lekciju satura pielāgošana starptautiskai auditorijai, kur studentiem ir atšķirīga kultūras, akadēmiskā un profesionālā pieredze. Tas prasa rūpīgu sagatavošanos, elastīgu pieeju un spēju mācību saturu veidot tā, lai tas būtu saistošs dažādu valstu studentiem. Īpaši svarīgi bija piemērus un diskusiju tēmas sasaistīt ar starptautisko uzņēmējdarbības vidi, ņemot vērā kultūras atšķirības, atšķirīgus skatījumus un dažādu valstu pieredzi.

Foto no personīgā arhīva

Jau agrāk biju veiksmīgi piedalījusies Erasmus+ atbalstītā pētnieku seminārā Lietuvā. Bet 2025.gadā Humanitāro zinātņu fakultātes darbiniekiem vairākas reizes e-pastā tika atgādināts, ka pastāv iespēja pieteikties docēšanas mobilitātei. Man bija izveidojies kontakts un labas attiecības ar Insbrukas Universitātes austrumpētniekiem un sinologiem, taču vēl nebija bijusi iespēja pabūt šajā skaistajā Alpu pilsētā un universitātē. Tādēļ sazinājos ar viņiem un uzzināju, ka citas specializācijas ietvaros jau ir noslēgts savstarpējs Erasmus sadarbības līgums. Tas pavēra labu un izdevīgu iespēju pieteikties Erasmus+ mobilitātei. 

Sadarbība ar LU partneriem un uzņemošo pusi kopumā bija sekmīga un patīkama, visas iesaistītās puses bija ļoti atsaucīgas. Tomēr jāatzīst, ka parakstu un zīmogu vākšana, kā arī dokumentu kārtošana bija visai sarežģīta un kopumā aizņēma vairāk nekā pusgadu. Iespējams, arī tādēļ, ka šajā laikā bija Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas, turklāt es pati vienu mēnesi atrados akadēmiskajā atvaļinājumā Āzijā, kur e-pastu saņemšana un nosūtīšana, kā arī dokumentu parakstīšana bija visai problemātiska. 

Akadēmiskie un personīgie ieguvumi: iepazinos ar Austrijas akadēmisko vidi, ieguvu jaunus paziņas – pētniekus, rakstniekus un valodas docētājus, ar kuriem nākotnē būs iespējams turpināt sadarbību; apkopoju noderīgus materiālus savai pētniecības tēmai; uzzināju par jaunākajām publikācijām savā nozarē; atsvaidzināju vācu valodas prasmes; izbaudīju mierīgu un līdzsvarotu akadēmisko vidi; iepazinos ar austriešu kultūru, Insbrukas vēsturi un vecpilsētu, kā arī izbaudīju iespaidīgās Alpu kalnu ainavas. 

Sagatavojot un vadot lekcijas ārvalstu studentiem, nācās sastapties arī dažām grūtībām un izaicinājumiem. Lekciju grafiks bija ļoti intensīvs (piecās dienās – astoņas lekcijas), un kvalitatīva prezentāciju un semināru diskusiju materiālu sagatavošana prasīja daudz laika. Nodarbības apmeklēja klausītāji no dažādām specializācijām (ne tikai sinologi), tādēļ bija nopietni jāpiestrādā, lai samērā specifisko tēmu izskaidrotu visiem saprotamā veidā un radītu interesi. Turklāt (atšķirībā, piemēram, no ķīniešiem) austriešiem nav ierasts uzņemt daudz fotogrāfiju un video, tāpēc stāstam pievienoju tikai vienu fotouzņēmumu no lekcijas.

Praktiski padomi un citi aspekti: Erasmus+ docēšanas mobilitāti ir reālāk īstenot sadarbībā ar jau pazīstamu mācību iestādi, kur izveidojušies labi kontakti. Jābūt gatavam/-ai ilgstošam administratīvajam procesam, lai nokārtotu visu nepieciešamo dokumentāciju. Iesaku visus lekciju materiālus un prezentācijas pamatā sagatavot pirms brauciena, lai vizītes laikā būtu vairāk iespēju komunicēt ar mācībspēkiem un nesteidzīgi izbaudīt konkrētās vietas akadēmisko un kultūras vidi. Man personīgi bija ļoti patīkami atkārtot un aktivizēt savas vācu valodas prasmes, ko pārsvarā izmantoju arī lekciju laikā. Attiecībā uz finanējumu, piešķirtie mobilitātes programmas līdzekļi bija tieši pietiekami lidojuma un nedārgas apartamenta tipa naktsmītnes izdevumu segšanai.

Foto no personīgā arhīva

 

The decision to take part in an Erasmus+ staff training mobility arose from a simple but important question: how can we know whether we are working in the right way if we have never seen how others do it? Day-to-day work in student services is intensive, and there is often no time to stop and reflect on where we stand compared with other European universities—what we do well and where we could improve. The Erasmus+ programme provided exactly this opportunity: to step outside our usual environment and look at our work from a different perspective.

During the mobility at the University of Gothenburg, we visited four different student services units, as well as the call centre, and met with the IT team. The job-shadowing format meant that, for the most part, we observed, listened, asked questions, and shared how we work in Latvia—it was a genuinely two-way exchange of experience, rather than simply a lecture.

Co-operation with both the sending and the host institution was very successful. Both sides were responsive: clear instructions, quick communication, assistance with paperwork, and answers to questions that I felt were almost too basic to ask. This approach created a sense of reassurance both before the trip and during it.

The professional benefits were significant. We learned that the University of Latvia is developing in the right direction, even though the University of Gothenburg is further along this path, partly because it is a much larger institution. For example, they have a dedicated call centre, which we do not yet have; however, if UL continues to grow and the workload increases, this could be revisited with a clear example to follow. Simply seeing what their student services premises look like also gave us ideas for how new premises at UL could be arranged in the future—what is essential, what is convenient, and where to set priorities. We were particularly impressed by their approach to providing emotional support to students, including those with different religious needs—a practice I would welcome in the long term at our university as well.

On a personal level, the greatest challenge was travelling itself, as I had not travelled for a long time. However, the colleague I travelled with was an excellent support—we complemented one another’s strengths and worked as a team, so the challenges were not nearly as significant as they might have been.

For colleagues considering taking part in such a mobility, I would like to offer two practical pieces of advice. First, contact several potential host institutions rather than just one or two, unless your aim is a specific institution. We expressed interest in ten institutions, and the responses ranged from no reply at all, to late replies and unsuitable offers—and only one response arrived in time and matched what we were looking for. Second, keep an eye on global developments. We travelled to a Nordic country, although we had initially planned to go south, and this proved to be a good decision given the current international situation. Before choosing a destination, consider strikes, conflicts and other risks.

Erasmus+ staff mobility is a valuable opportunity that should not be missed. It not only broadens one’s professional outlook, but also provides confidence that we are on the right track and that it is worth continuing.

Photo from the author’s personal archive.

 

Man bija iespēja piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē National Taipei University Taivānā starptautiskās Erasmus+ KA 171 programmas ietvaros. Šo mobilitāti izvēlējos, jo tā deva iespēju stiprināt Latvijas Universitātes starptautisko sadarbību ar vienu no nozīmīgām Taivānas augstākās izglītības institūcijām, kā arī padziļināt izpratni par Taivānas akadēmisko vidi, internacionalizācijas stratēģijām un iespējām nākotnē attīstīt kopīgus pētniecības un studiju projektus. 

Mobilitātes laikā piedalījos vairākās profesionālās pieredzes apmaiņas aktivitātēs un tikšanās reizēs ar National Taipei University pārstāvjiem. Šīs sarunas ļāva labāk izprast NTPU starptautiskās sadarbības prioritātes, studiju programmu attīstības virzienus un iespējamos sadarbības formātus ar Latvijas Universitāti.

Mobilitātes laikā man bija iespēja prezentēt Latvijas Universitāti un Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti, īpaši uzsverot apmaiņas studiju iespējas, studiju vidi un potenciālos sadarbības virzienus studentu un akadēmiskā personāla mobilitātē. Notika vairākas pieredzes apmaiņas sesijas, kurās apspriedām arī tikko iesniegto trīspusējo Latvijas Zinātnes padomes projektu, iesaistot Latvijas, Taivānas un Lietuvas kolēģus. Šīs diskusijas bija īpaši vērtīgas, jo ļāva sasaistīt mobilitāti ne tikai ar īstermiņa pieredzes apmaiņu, bet arī ar konkrētiem nākotnes pētniecības sadarbības plāniem. 

Profesionāli šī mobilitāte man deva iespēju paplašināt kontaktu tīklu, labāk izprast Taivānas augstākās izglītības sistēmu un iegūt jaunas idejas starptautiskās sadarbības un studiju procesa internacionalizācijas attīstīšanai Latvijas Universitātē. Personiski šī pieredze bija ļoti vērtīga, jo ļāva iziet ārpus Eiropas akadēmiskās telpas ierastajiem priekšstatiem un ieraudzīt, cik daudz iespējamu sadarbības virzienu pastāv starp Baltijas valstīm un Austrumāziju. 

Latvijas Universitātes ieguvums no šīs mobilitātes ir jaunu kontaktu nostiprināšana ar National Taipei University, potenciāla studentu un personāla apmaiņas attīstība, kā arī iespēja paplašināt studiju un pētniecības saturu ar Taivānas, Austrumāzijas un salīdzinošās politikas perspektīvām. Mobilitāte arī veicināja Latvijas Universitātes starptautisko redzamību un radīja pamatu tālākai institucionālai sadarbībai. 

Lielākais izaicinājums bija intensīvais mobilitātes grafiks un nepieciešamība īsā laikā aptvert gan akadēmiskās, gan administratīvās, gan kultūras sadarbības dimensijas. Tomēr ļoti profesionālais un atsaucīgais NTPU kolēģu atbalsts šo procesu padarīja ļoti veiksmīgu. 

Kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, es ieteiktu būt aktīviem jau sagatavošanās posmā: skaidri definēt savus profesionālos mērķus, iepriekš apzināt iespējamos sadarbības virzienus un mobilitātes laikā nebaidīties iniciēt sarunas par nākotnes projektiem. Erasmus+ mobilitāte nav tikai vizīte citā augstskolā — tā ir iespēja radīt ilgtermiņa sadarbības pamatu, paplašināt akadēmisko redzesloku un stiprināt savas institūcijas internacionalizāciju. 

Foto no personīgā arhīva

Izvēlējos izmantot Erasmus+ mobilitātes iespēju, jo savā darbā LUMA pieaugušo izglītības jomā arvien biežāk saskaros ar nepieciešamību integrēt digitālās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu mācību procesā. Milānas Politehniskā Universitāte (MPU) ir viena no vadošajām Eiropas tehniskajām universitātēm šajā jomā, tāpēc mobilitāte bija iespēja iegūt pieredzi un idejas no starptautiski atzītas institūcijas.

Mobilitātes laikā piedalījos profesionāli vadītās sesijās un sanāksmēs ar universitātes pētniekiem, docētājiem un administratīvo personālu, iepazinos ar mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās pielietojumu izglītībā, kā arī apmeklēju digitālās laboratorijas un inovatīvās mācību telpas.

Profesionāli - ieguvu jaunas zināšanas par mākslīgā intelekta izmantošanu augstākajā un pieaugušo izglītībā, kā arī izveidoju kontaktus ar starptautiskiem pētniekiem turpmākai sadarbībai. Personīgi - mobilitāte paplašināja redzesloku, stiprināja pārliecību par inovāciju nozīmi izglītībā un deva iespēju iepazīt Itālijas izglītības sistēmu un tās izaicinājumus. Mobilitāte apliecināja, ka ir svarīgi skatīties ne tikai uz vietējiem risinājumiem, bet arī uz to, kādi risinājumi tiek ieviesti Eiropas līmenī. Latvijas Universitāte iegūst jaunas idejas mācību procesa attīstībai, īpaši digitālo tehnoloģiju integrācijā pieaugušo izglītībā. 

Lielākais izaicinājums bija intensīvā programma un ierobežotais laiks – bija daudz informācijas un aktivitāšu. Milāna ir diezgan liela un dārga pilsēta, tāpēc bija rūpīgi jāizvērtē dzīvesvietas lokācija, transporta iespējas un citi izdevumi, lai stipendija nosegtu nepieciešamās izmaksas.

Praktiski padomi citiem mobilitātes dalībniekiem: Svarīgi rūpīgi izvēlēties uzņemošo institūciju un pārliecināties, ka tās pieredze atbilst profesionālajiem mērķiem. Ieteicams jau pirms mobilitātes aktīvi veidot kontaktus ar kolēģiem -  neformālas sarunas bieži ir tikpat vērtīgas kā oficiālās aktivitātes. 

Foto no personīgā arhīva

Piedalījos Erasmus+ docēšanas mobilitātē Kauņas Vitauta Dižā Universitātē (Kauņas VDU) un  docēju kursus baltu filoloģijā: latviešu literatūras vēsturē (A.Čaka daiļrade) un latviešu rakstības attīstībā un gotiskā raksta lasīšanas apguvē. Līdzīgā pasākumā tajā pašā augstskolā biju 2024. gadā un tas bija palicis labā atmiņā. Sadarbība kā ar LU, tā ar Kauņas VDU bija gluda no dokumentu iesniegšanas brīža līdz mobilitātes beigām. 

Akadēmiskie un personiskie ieguvumi – pieredze darbā ar studentiem, kuri tikai dažus mēnešus ir mācījušies latviešu valodu un kuru zināšanas par latviešu kultūru ir nelielas. Bija nepieciešams panākt un noturēt viņu uzmanību, kā arī pārliecināties, ka viņi seko nodarbībai līdzi. Sarežģītākās atziņas Kauņas VDU kolēģe Dr.Kristina Vaisvalavičiene studentiem tulkoja viņu dzimtajā – lietuviešu valodā. Arī neformālās sarunas ar lietuviešu kolēģēm, jo īpaši iepriekšminēto Dr. Kristinu Vaisvalavičieni, vērtēju kā ieguvumu, pārdomājot iespējamu kopprojektu Baltijas bērnu literatūras vēsturē. Esmu guvusi docēšanas pieredzi, kas, iespējams, uzlabos manu komunikāciju ar ārzemju / citvalodu studentiem turpmāk. 

Lielākie izaicinājumi – izvēlēties vizuālos materiālus un sakārtot informāciju prezentācijās tā, lai tās būtu viegli uztveramas cilvēkiem ar nelielu vārdu krājumu;  nodarbību laikā runāt lēni, vienkāršos, īsos teikumus un stiprināt saiti ar klausītājiem ar vienkāršu jautājumu starpniecību par prezentāciju saturu. Domāju, ka kopumā tas izdevās – viena no lekcijām sniedza ieskatu Aleksandra Čaka dzīvē un darbos, galvenokārt aplūkojot urbānos motīvus. Tā ietvēra arī pāris dzejoļu tuvlasījumu un to atdzejojumus lietuviski. Otra nodarbība bija veltīta Niklāvam Strunkem un viņa ilustrācijām Čaka darbiem, vizuālo materiālu līdzsvaroju ar tuvlasījumu, šķiet, ka izdevās izveidot labu saikni ar studentiem un noturēt uzmanību. 

Salīdzinoši gāja grūtāk ar augstāka līmeņa latviešu valodas studentiem, kuriem vadīju nodarbības par latviešu rakstu valodas attīstību ar praktisku treniņu gotiskās rakstības apguvē. Nodarbības notika attālināti, diemžēl, uz maniem jautājumiem atsaucās vien pāris studentu. Mulsināja neieslēgtas kameras, kas Kauņas VDU attālinātajās nodarbības tiek uzskatīts par normu. 

Padoms tiem, kas apsver iespēju piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē – noteikti to izmantot, jebkurā gadījumā būs lieliska pieredze darbā citas valsts augstskolā ar citas valsts studentiem, kā arī pieredzes apmaiņa ar ārzemju kolēģiem. 

Dalība Erasmus+ docēšanas mobilitātē bija balstīta vēlmē paplašināt savu profesionālo redzesloku un gūt starptautisku pieredzi akadēmiskajā darbā. Mani īpaši interesēja iespēja salīdzināt dažādas pieejas krīžu vadības un līderības jautājumu docēšanā, kā arī veidot jaunus sadarbības kontaktus ar ārvalstu kolēģiem. 

Mobilitātes laikā Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijā es īstenoju intensīvu lekciju ciklu par līderību krīžu apstākļos. Lekcijās tika aplūkoti tādi temati kā lēmumu pieņemšana nenoteiktībā, krīžu komunikācija, institucionālā sadarbība un dažādu krīžu gadījumu analīze. Īpaša uzmanība tika pievērsta arī kritiskajai domāšanai, noturībai un ētiskai līderībai, analizējot reālus piemērus no politiskām un sociālām krīzēm. Nodarbības bija interaktīvas, studenti aktīvi iesaistījās diskusijās, dalījās viedokļos un analizēja konkrētas situācijas. 

Sadarbība ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu bija ļoti veiksmīga visos mobilitātes posmos. Sagatavošanās procesā komunikācija bija skaidra un savlaicīga, kas ļāva precīzi saskaņot lekciju saturu un mērķus. Uzņemošā institūcija nodrošināja ļoti atbalstošu vidi, gan organizatoriski, gan akadēmiski. Arī pēc mobilitātes ir saglabājusies interese turpināt sadarbību pētniecībā un kopīgu studiju kursu attīstībā. 

No profesionālā viedokļa šī pieredze man sniedza iespēju pilnveidot savas docēšanas prasmes starptautiskā vidē, iepazīt citu valstu studentu domāšanas veidu un akadēmisko kultūru, kā arī integrēt jaunākās teorētiskās pieejas savā darbā.  

Arī Latvijas Universitāte ieguva no šīs mobilitātes, tika stiprināta internacionalizācija, paplašināti sadarbības tīkli un iegūtas jaunas idejas studiju satura pilnveidei. Šāda pieredzes apmaiņa veicina studiju kvalitātes uzlabošanu un starptautiski konkurētspējīgu programmu attīstību. 

Lielākais izaicinājums bija lekciju satura pielāgošana starptautiskai auditorijai, ņemot vērā atšķirīgo studentu priekšzināšanu līmeni un pieredzi. Tomēr šis izaicinājums vienlaikus bija arī iespēja attīstīt elastību un radošu pieeju mācību procesam. 

Kolēģiem, kuri apsver dalību Erasmus+ mobilitātē, es ieteiktu rūpīgi sagatavoties, iepazīties ar uzņemošās institūcijas studiju specifiku un būt atvērtiem jaunām pieredzēm. Svarīgi ir ne tikai nodot zināšanas, bet arī mācīties no citiem un izmantot šo iespēju profesionālai izaugsmei. 

Kopumā Erasmus+ docēšanas mobilitāte bija ļoti vērtīga pieredze, kas veicināja gan manu profesionālo attīstību, gan stiprināja starptautisko sadarbību starp augstskolām. 

Foto no personīgā arhīva

 

Dalībai mobilitātē izvēlējos pieteikties, jo vēlējos iegūt jaunu pieredzi par augstākās izglītības institūciju darbības organizēšanu citās Eiropas valstīs. Būtisks motivējošais faktors bija iespēja iepazīt Itālijas augstākās izglītības sistēmu un pārņemt labās prakses piemērus, kas būtu pielāgojami Latvijas Universitātes darbības pilnveidei. 

Mobilitātes laikā iepazinos ar Palermo universitātes administratīvo struktūru, infrastruktūru un studiju procesa organizāciju, kā arī piedalījos virknē tikšanos ar universitātes administrācijas pārstāvjiem, Erasmus+ koordinatoriem un pētniekiem. Vizītes laikā tika apspriesti jautājumi par starptautisko projektu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot Horizon Europe programmas projektiem, inovāciju ieviešanai augstākajā izglītībā un efektīvai sadarbībai starp akadēmisko un administratīvo personālu. Tāpat apmeklēju vairākas fakultātes, kur bija iespēja detalizēti iepazīt universitātes infrastruktūru un piejamos resusrsus. 

Sadarbība ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu bija profesionāla un ļoti konstruktīva gan pirms mobilitātes, gan tās laikā. Palermo universitātes kolēģi nodrošināja pārdomātu un saturiski bagātu programmu, savukārt Latvijas Universitāte sniedza nepieciešamo organizatorisko un informatīvo atbalstu visā mobilitātes procesā. Atvērtā komunikācija un ieinteresētība no abu institūciju puses radīja labvēlīgu vidi kvalitatīvai zināšanu apmaiņai un jaunu kontaktu veidošanai. 

No profesionālā viedokļa mobilitāte sniedza iespēju pilnveidot zināšanas par starptautisko projektu pārvaldību, augstākās izglītības administratīvajiem procesiem un starpinstitucionālās sadarbības iespējām. Personīgajā līmenī šī pieredze veicināja starpkultūru komunikācijas prasmes, spēju pielāgoties jaunai videi un paplašināja redzesloku par Eiropas akadēmisko vidi kopumā. Vienlaikus mobilitāte deva iespēju izvērtēt arī Latvijas Universitātes stiprās puses un potenciālās attīstības iespējas. 

Ieguvēji no šādas mobilitātes ir ne tikai tās dalībnieki, bet arī augstākās izglītības iestāde kopumā. ESZF ieguva jaunus sadarbības kontaktus un idejas administratīvās pārvaldības pilnveidei. Mobilitātes laikā iegūtā pieredze un kontakti var kalpot par pamatu kopīgām iniciatīvām nākotnē, sekmējot fakultātes internacionalizāciju un konkurētspēju Eiropas augstākās izglītības telpā. 

Lielākie izaicinājumi, gatavojoties mobilitātei, bija saistīti ar intensīvu darba grafika pamatdarbā un mobilitātes programmas saskaņošanu ierobežotā laika periodā. Tāpat nozīmīga bija spēja efektīvi organizēt tikšanās un maksimāli izmantot katru vizītes dienu. Tomēr šie izaicinājumi vienlaikus deva iespēju pilnveidot organizatoriskās un komunikācijas prasmes. 

Kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, ieteiktu savlaicīgi plānot mobilitātes mērķus un aktīvi iesaistīties kontaktu veidošanā ar uzņemošo institūciju vēl pirms vizītes sākuma. Īpaši vērtīgi ir skaidri definēt profesionālās intereses un būt atvērtiem jaunai pieredzei, jo tieši neformālās sarunas un pieredzes apmaiņa bieži rada visvērtīgākās idejas turpmākajai sadarbībai. 

Kopumā Erasmus+ personāla pilnveides mobilitāte Palermo universitātē bija nozīmīga profesionālās attīstības pieredze, kas stiprināja starptautisko sadarbību, veicināja jaunu zināšanu apguvi un apliecināja Erasmus+ programmas nozīmi Eiropas augstākās izglītības telpas attīstībā. 

Foto no personīgā arhīva

Es izvēlējos piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē, jo tā sniedz iespēju iepazīties ar kolēģiem no citām universitātēm un to izglītības programmām, kā arī apspriest ar ārzemju studentiem viņu viedokli par studijām un problēmām, ar kurām viņi saskaras.  

Mana pieredze sadarbībā ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu bija ļoti laba gan pirms, gan pēc mobilitātes. Latvijas un ārvalstu kolēģi palīdzēja ar visiem organizatoriskajiem jautājumiem, un nekādas problēmas neradās.

Mani akadēmiskie un personiskie ieguvumi no Erasmus+ docēšanas mobilitātes: jauni kontakti, sarunas par iespējamiem kopīgiem akadēmiskajiem projektiem. 

Manas augstākās izglītības iestādes ieguvumi no docēšanas mobilitātes: jauni kontakti un sadarbības iespējas; piemēram, mēs vienojāmies, ka nākamgad manā fakultātē notiks liela starptautiskā konference. Konference tiks rīkota sadarbībā ar Itālijas universitātēm. 

Lielākie izaicinājumi, sagatavojot un vadot lekcijas ārvalstu studentiem, bija jāpiedomā par lekciju tēmu izvēli (kas viņiem interesē, kādas tēmas ir iekļautas lekciju kursā).

Runājot par praktiskiem padomiem: es ieteiktu jau laicīgi meklēt aviobiļetes un viesnīcu, kā arī pārrunāt ar uzņemošo augstskolu, kādas tēmas interesē studentus un kādi aspekti būtu jāapskata lekciju laikā. 

Foto no personīgā arhīva
 

 Izvēlējos piedalīties Erasmus+ personāla pilnveides mobilitātē, lai rastu jaunu risinājumus LU Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) attīstībai, mācoties no līdzīga izmēra un ģeogrāfiski tuvas, pirms deviņiem gadiem konsolidētas universitātes pieredzes. Mobilitātes laikā tikos ar Jiveskiles Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadību un atsevišķu jomu pētniekiem, iepazinos ar tās infrastruktūru un piedalījos intensīvās plānošanas darbnīcās kopā ar pārējo delegāciju – LU HZF vadību.  

 Lai gan procesā bija daudz birokrātisku darbību, kopumā sadarbība gan ar nosūtošo, gan uzņemošo augstskolu bija izcila. Vizīte bija mērķtiecīgi plānota un ar intensīvu darba kārtību, nodrošinot visām aktivitātēm nepieciešamās telpas, aprīkojumu un personālu. Profesionāli no vizītes guvu iespēju mācīties un iedvesmu savu tiešo pienākumu veikšanā – kā veicināt starpdisciplināru zinātniskās pētniecības attīstību. Personīgi novērtēju iespēju brīvajā laikā iepazīties ar vietējo kultūru, dabu un, it īpaši, izcilo arhitektonisko mantojumu (daļai no Jiveskiles Universitātes ir arī UNESCO mantojuma statuss).  

 Mana augstākās izglītības iestāde no šīs mobilitātes ieguva gan jaunas ierosmes studiju programmu pilnveidē, gan idejas pētījumiem un kontaktus zinātniskajai sadarbībai. Vienīgais izaicinājums mobilitātes ietvaros bija daudzo veidlapu pildīšana, parakstīšana un sūtīšana. Citādi process noritēja lieliski. Līdz ar to vienīgie praktiskie padomi kolēģiem būtu pēc iespējas ātrāk kārtot mobilitātes dokumentāciju un plānot ceļošanu tādā veidā, lai tā būtu daļa no produktīva darba - piemēram, izmantojot iespēju ekoloģiski atbildīgi pārvietoties ar vilcienu un tajā rezervēt atsevišķu kupeju darba vajadzībām. Paužu pateicību Erasmus+ koordinatoriem un citiem iesaistītajiem par šo iespēju.

Foto no personīgā arhīva

Es izvēlējos piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē, jo tā ir lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, iepazīt jaunus kolēģus. Erasmus+ programma ir labs veids mācībspēkam uz īsu periodu izrauties no ikdienas un notestēt savas angļu valodas zināšanas. 

 Kā pamatfaktors braukšanai man bija kolēģa satikšana, ar kuru kopēji rakstām publikācijas. Pirms braukšanas komunikācija ar uzņemošo augstskolu (Seviļas Universitāte) bija ļoti laba. Uz vietas visi bija draudzīgi, viss bija labi izplānots. Viņi ņēma vērā manas intereses un vizītes mērķus. Uz vietas kolēģi runāja angliski un bija noorganizējuši ļoti piepildītu programmu. Kopumā visi bija draudzīgi un mēģināja iziet no situācijas.  

Mani personīgie ieguvumi: Paplašinātas zināšanas klīniskās prakses jomā, kas palīdzēs pasniedzot lekcijas. Uzzināju, kā viņi plāno darbu, kas palīdzēs mums pilnveidot studentu ambulances organizēšanu; izveidotas kopīgas tēmas turpmāko zinātnisko projektu rakstīšanai.

 LU ieguvumi: Vienojāmies rakstīt kopīgu starptautisku projektu (publikācijas, finansējuma iegūšana). Palīdzēt ar Eiropas akreditācijas izstrādi, studentu piesaisti.

Lielākie izaicinājumi: Uzņemošā augstskola izvēlējās lekcijas tēmu. Sagatavot lekciju nebija grūti, jo tēma man pašai bija aktuāla. Studenti bija atsaucīgi, iesaistījās lekcijās, kas atviegloja lekciju vadīšanu.  

Praktiski ieteikumi: Noskaidrot pirms dodaties, vai ārvalstu mācībspēki runā angļu valodā.  Valodas nezināšana apgrūtina komunikāciju. Palūgt konkrētu nedēļas plānu, lai viss būtu saplānots un nebūtu jāsaņem informācija pēdējā brīdī. Kopumā par mobilitāti esmu ļoti apmierināta. Pieredze bija ļoti laba un brauktu atkārtoti.  Erasmus+ periods ir īss un kopumā laiks, manuprāt, ir par mazu, lai padziļinātāk iepazītu uzņemošo universitāti. Bet bija prieks pārstāvēt Optometrijas nodaļu un nest tās vārdu pasaulē.  

Foto no personīgā arhīva

Erasmus+ mobilitātē piedalos otro reizi. Par iespēju doties uz kombinēto intensīvo programmu (BIP) uzzināju no projekta sadarbības partneres, kur biju viesojusies uzņemošajā augstskolā gadu iepriekš. Mani ļoti ieinteresēja programma – “HRM and WOP Strategies in a Dynamic Environment: Insights into Organisational Challenges from Current Research and Practitioner Perspectives”, jo tēma saskan gan ar maniem docētajiem studiju kursiem, gan ar praksi darba un organizāciju psiholoģijas un cilvēkresursu vadības jomā. Papildus pamudināja organizatores aicinājums doties kopā ar studentiem, jo novērtēju to kā lielisku iespēju darba un organizāciju psiholoģijas plūsmas studentiem gūt starptautisku un starpkultūru pieredzi, mijiedarboties ar citu valstu studentiem, nodibināt profesionālus kontaktus un mācīties no citu institūciju mācībspēkiem savā nozarē. 

Kopā ar studentiem nolēmām izmantot kopēju autotransportu (bija iespēja saņemt papildus finansiālo atbalstu par zaļās ceļošanas izvēli), līdz ar to ceļojuma plānošana izdevās veiksmīgi. Noteikti iesaku plānot dalību laicīgi. 

Izaicinājums lekciju vadīšanā bija pielāgoties ar savu saturu kopējai tematikai, lai tas pēc iespējas bagātinātu kopējo programmas saturu. Nebiju iepriekš pazīstama ar citiem docētājiem, vajadzēja elastīgi uz vietas vienoties par atsevišķiem procesa jautājumiem, kur mums bija kopīgi vadāmas sesijas. 

Pie ieguvumiem vēl jāmin, ka pilnveidoju savas starptautiskās docēšanas kompetences, izmantojot interaktīvas mācību metodes starpkultūru vidē. Izmantoju iespēju praktizēt runāt profesionālā angļu valodā, jo ikdienas darba vidē reti ir iespēja to darīt. Iepazinos ar BIP mobilitātes organizatorisko procesu, izskatot iespēju, ka arī pati varētu nākotnē tādu organizēt. Nodibināju profesionālus kontaktus turpmākai pētnieciskajai sadarbībai un kopīgu projektu attīstībai. 

Foto no personīgā arhīva

Erasmus+ docēšanas mobilitātē piedalījos, jo vēlējos iegūt pieredzi valstī, kurā iepriekš nebiju vadījusi lekcijas. Līdz šim man bija docēšanas pieredze Čehijā, bet šoreiz izvēlējos Vāciju. 

Sadarbība ar nosūtošo un uzņemošo augstskolu visā mobilitātes laikā bija ļoti veiksmīga. Komunikācija bija skaidra, operatīva un labi organizēta, tāpēc visi sagatavošanās un mobilitātes procesi noritēja bez sarežģījumiem. 

Mobilitāte man sniedza iespēju strādāt ar jaunu auditoriju un studentiem, izmēģināt jaunus mācību materiālus un saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti gan no studentiem, gan kolēģiem. Tā bija arī laba iespēja profesionālai pilnveidei un pieredzes apmaiņai. 

Vizītes laikā iepazīstināju ar Latvijas Universitāti un Erasmus+ iespējām studentiem un docētājiem. Tāpat tika pārrunāti iespējamie sadarbības virzieni slāvistikas jomā nākotnē. 

Lielākais izaicinājums bija darbs ar nepazīstamu auditoriju, kontakta veidošana ar studentiem un atgriezeniskās saites veicināšana. Tomēr šī pieredze bija ļoti vērtīga un palīdzēja attīstīt komunikācijas, sociālās un organizatoriskās prasmes. 

Kolēģiem, kuri apsver iespēju piedalīties Erasmus+ docēšanas mobilitātē, noteikti ieteiktu izmantot šo iespēju. Tā ir lieliska profesionālās izaugsmes pieredze, kas paplašina redzesloku un veicina starptautisko sadarbību. Kopumā mobilitātes periods noritēja ļoti veiksmīgi un atstāja ļoti pozitīvu iespaidu. 

Foto no personīgā arhīva