LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pētniece Jolanta Upīte. © Foto: Gatis Orlickis, Baltic Pictures photo agency

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras pētnieki sadarbībā ar Oslo Universitāti un Latvijas Organiskās sintēzes institūta ķīmiķiem pēta Alcheimera slimības patoloģiskos stāvokļus, radot risinājumu jaunu metožu uzlabojumam Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alcheimera slimības ārstēšanā” ietvaros. Pētnieki izstrādājuši analītisku rīku, kas palīdzēs Alcheimera slimības izpētē.

“Populācija noveco un dzīvildze visā pasaulē pieaug. Paredzams, ka līdz 2025. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies par vienu miljardu un to vidū 300 miljonu cilvēku būs 65 gadu vecumā un vecāki. Agrāk vidējais mūža ilgums bija par 30 gadiem mazāks, tādēļ šobrīd cilvēce arvien vairāk saskaras ar vecumu saistītām saslimšanām,” stāsta Farmakoloģijas katedras pētniece Jolanta Upīte.

Pētniece skaidro, ka strauji pieaug demences pacientu skaits, jo pašreiz pieejamā terapija nav vērsta uz patoloģisko mehānismu būtību un nespēj nodrošināt efektīvu ārstēšanu, bet tikai daļēji mazina simptomus, īslaicīgi aizkavējot slimības turpmāko progresēšanu. Pastāv vairāk nekā četri demences veidi, bet 75% gadījumu tiek konstatēta Alcheimera slimība – lēni progresējoša un neatgriezeniska neirodeģeneratīva slimība.

Alcheimera slimība skar dažādus smadzeņu reģionus, kuri atbild par cilvēka kognitīvajām un motorajām funkcijām, bet, saslimšanai progresējot, šīs funkcijas tiek izmainītas un traucētas, t.i., novērojami atmiņas pārrāvumi vai grūtības izpildīt vienkāršas ikdienišķas darbības. Pacientu skaits ik gadu turpina pieaugt, radot ievērojamu finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmām un kopējai pasaules ekonomikai.

Sadarbojoties ar Oslo Universitāti un Organiskās sintēzes institūtu, LU pētnieki izzina beta-amiloīda peptīdu īso analogu potenciālu Alcheimera slimības ārstēšanā.

“Ikkatram pētījumam ir dažādi posmi, kurus nepieciešams īstenot projekta laikā. Darba gaitā secinājām, ka atsevišķos pētījuma posmos ir nepieciešams uzlabot metodiku – iegūto smadzeņu audu kvantitatīvo analīzi, lai publicētu iegūtos zinātniskos datus par eksperimentālo vielu lietderīgumu, ” informē J. Upīte.

“Lai ievadītu eksperimentālo vielu savienojumus un izprastu, vai tie spētu samazināt beta amiloīda peptīdu plāgu akumulēšanos smadzenēs, vienu no Alcheimera slimības patoloģijas iezīmēm, mēs izvēlējāmies nepārtrauktu 42 dienu intracerebrālu infūziju, izmantojot Alzet® mikroosmotiskos sūkņus,” skaidro pētniece.

Eksperimentālās infūzijas beigās sūknis savienojumā ar intracerebrāli ievadīto kanulu tiek izņemts. Pētnieku grupa novēroja, ka pēc kanulas izņemšanas veidojas konkrēts smadzeņu audu zudums, kas nepieciešams tālākajā analīzē un līdz šim nav publicēta metode, kā precīzi veikt audu analīzi, izmantojot Alzet® mikroosmotiskos sūkņus.

Pētnieki ir izstrādājuši jaunu analītisko rīku, kurš ir izveidots, izmantojot attēlu analizēšanas datorprogrammu AxioVision®. Šis kvantitatīvais rīks nodrošina augstāku analizēšanas precizitāti ar izveidojušos audu zudumu. Dati, kuri tiek iegūti, izmantojot AxioVision®, tiek konvertēti un sagatavoti tālākai statistikas analīzei Microsoft Excel® datorprogrammā. Microsoft Excel® programmā sagatavotas sešas dažādas izklājlapas, kuras ietver kalkulāciju formulas un filtrus, lai ne tikai aprēķinātu radušos audu zudumu, bet arī eksperimentālo vielu efektivitāti, vadoties no injekcijas vietas.

“Ar mūsu izstrādāto kvantitatīvo analītisko rīku iegūtos datus varēs analizēt un interpretēt daudz efektīvāk, kā arī noteikt un atzīmēt injekcijas punktu, raksturot amiloīda beta plāgu skaitu un izmērus, ko citas analīzes sistēmas nespēj izdarīt tik pilnvērtīgi” uzsver J. Upīte.

Viņa arī informē, ka Microsoft Excel® izklājlapu sagataves un ietvertās kalkulāciju formulas varēs izmantot jebkurš lietotājs, kā arī īpaši noderīga būs datnē ietvertā funkcija eksperimentālos datus sakārtot reprezentatīvos grafikos un attēlos.


25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.

Share

Related Content

Karīna Upska: Iegūt vielas, kas var uzlabot mūsu veselību
07.12.2020

Karīna Upska: Iegūt vielas, kas var uzlabot mūsu veselību

LU pētnieki rada īpaši plānus materiālus efektīvai siltuma pārvēršanai elektrībā
04.12.2020

LU pētnieki rada īpaši plānus materiālus efektīvai siltuma pārvēršanai elektrībā

Anete Ozola: valoda nevar pastāvēt, ja nav dialektu
03.12.2020

Anete Ozola: valoda nevar pastāvēt, ja nav dialektu

Dardega Legzdiņa: Zobi kā cilvēka bioķīmiskais arhīvs
30.11.2020

Dardega Legzdiņa: Zobi kā cilvēka bioķīmiskais arhīvs

Skrinings.lv – digitālais tilts starp sabiedrību un pētniekiem
27.11.2020

Skrinings.lv – digitālais tilts starp sabiedrību un pētniekiem

LU absolvente Natālija Jermolajeva izstrādā projektu par stāju koriģējošu T-kreklu
26.11.2020

LU absolvente Natālija Jermolajeva izstrādā projektu par stāju koriģējošu T-kreklu

DF LAB – ekosistēma studentu inovācijām veselības tehnoloģiju jomā
24.11.2020

DF LAB – ekosistēma studentu inovācijām veselības tehnoloģiju jomā

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus
23.11.2020

Ar Baldones Šmita teleskopu atklāj 27 jaunus asteroīdus