Pasākumu atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa uzsvēra, ka izglītība ir izšķirošs Latvijas nākotnes pamats, un tikai ar apņēmību, drosmi un gudru pārmaiņu īstenošanu – īpaši tehnoloģiju un mākslīgā intelekta laikmetā – mēs varam veidot konkurētspējīgu ekonomiku, stipru demokrātiju un sabiedrību, kuras centrā ir cilvēks un viņa attīstība.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde norādīja, ka Latvijas nākotnes attīstība arvien vairāk būs atkarīga no cilvēku zināšanām, prasmēm un spējas pielāgoties pārmaiņām, tāpēc izglītībai jābūt iekļaujošai, kvalitatīvai un uz nākotnes kompetencēm vērstai sistēmai, kas attīsta katra cilvēka potenciālu, stiprina sabiedrības noturību un palīdz valstij konkurēt strauji mainīgajā pasaulē.
LU rektors profesors Gundars Bērziņš savā priekšlasījumā akcentēja nepieciešamību pieņemt drosmīgus un pārdomātus lēmumus nenoteiktības apstākļos. Viņš uzsvēra trīs būtiskus pārmaiņu virzītājspēkus augstākajā izglītībā: zināšanu pieejamības pieaugumu, strauju prasmju novecošanos un universitāšu lēnāku pielāgošanās tempu. Reaģējot uz šīm tendencēm, viņš definēja universitāšu trīs attīstības virzienus: kļūt par eksperimentējošu un inovatīvu organizāciju, stiprināt studentu disciplīnu un dziļo domāšanu, kā arī attīstīties par satikšanās un sadarbības centru. Universitātes lomu nākotnē viņš iezīmēja kā spēju attīstīt cilvēku prasmi mācīties un pielāgoties pārmaiņām.
Foruma gaitā eksperti diskutēja par trim būtiskām tēmām, kas iezīmē izglītības nākotnes attīstības virzienus. Diskusijās par pārmaiņām izglītības sistēmas arhitektūrā, īpaši akcentējot personalizētas izglītības iespējas un izaicinājumus, tika uzsvērts, ka individuāli pielāgoti mācību ceļi var būt nozīmīgs instruments katra izglītojamā potenciāla attīstīšanā, taču to ieviešanai nepieciešama sistemātiska pieeja un skaidrs redzējums.
Analizējot starpdisciplinārās mācīšanās nozīmi un tās ietekmi uz studiju kvalitāti un darba tirgus vajadzībām, eksperti izcēla, ka dažādu nozaru integrācija veicina radošumu, inovāciju spēju un labāku sagatavotību kompleksu problēmu risināšanai. Vienlaikus ir aktuāla nepieciešamība saglabāt līdzsvaru starp dziļām nozares zināšanām un plašāku skatījumu.
Savukārt sesijā, kas tika organizēta sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības tehnoloģijām un mākslīgā intelekta lomai mācību procesā. Tehnoloģiju potenciāls izglītībā ir būtisks, taču to izmantošanai jābūt pārdomātai, ētiskai un vērstai uz cilvēka attīstību, nevis tehnoloģiju pašmērķīgu ieviešanu.
Plašāks ieskats izglītības inovāciju forumā “LU-EDU-2026" pieejams LU fotoarhīvā.
Izglītības inovāciju forums ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
 politikas veidotājus, akadēmiskās vides pārstāvjus un nozares ekspertus no Latvijas un ārvalstīm pulcēja izglītības inovāciju forums “LU-EDU-2026”, kura centrālā tēma bija “Scenāriji izglītības sistēmas attīstībai”. Foruma, kas turpmāk notiks ik gadus, centrālais mērķis – veicināt diskusiju par ilgtermiņa redzējumu izglītības sistēmas attīstībai, balstoties pasaules labajā praksē un meklējot Latvijai piemērotākos attīstības scenārijus. ){kind=link}