Studiju programmas "Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība" ietvaros Pauls Gustavs Miglinieks šobrīd darbojas praksē LU Sporta centrā. Viens no prakses uzdevumiem bija izveidot pēcspēles rakstu. Pretstatā ierastiem spēles aprakstiem, šoreiz piedāvājam spēles atskatu no spēlētāja prizmas.

Uz spēli izbraucām 12:00 un Liepājā bijām 2 stundas pirms spēles sākuma. Šoreiz, pirms spēles iesildīšanās bija savādāka nekā parasti, jo mums izbraukuma spēlēs ir grūtāk iesākt ar pareizo jaudu. Izbraukuma spēlei ir sava atmosfēra. Vairāk koncertējamies atmodināt muskuļus no ilgās sēdēšanas autobusā. Šī bija ļoti svarīga spēle, mēs visi ļoti gribējām uzvarēt un pārtraukt zaudējumu “strīku”. Tāpēc zinājām, ka jāsāk kapāt no pirmās spēles sekundes! 

Pirmo un otro ceturtdaļu nospēlējām ar neizšķirtu. Otrās ceturtdaļas beigās ar divām pēc kārtas pārķertām bumbām, kuras rezultējās ar punktiem, guvām labas emocijas un pozitīvi uzvilkāmies spēles otrajai pusei! Puslaikā ģērbtuvē runājām par to, ka jāiznāk trešajā ceturtdaļā ar enerģiju un jāsalauž spēle. Bet Liepājas komanda tik viegli nepadevās un spēle gāja punkts punktā! 

Ceturtās ceturtdaļas vidū Deivijs (Dāvids Vīksne) izdomāja pacelt spēli otrajā stāvā un trīs reizes PĒC KĀRTAS… ietrieca bumbu grozā no augšas. Kaut vai spēles rezultāts vēl joprojām bija ļoti līdzīgs, manuprāt, šis bija moments, kad mēs guvām priekšroku un nepieciešamo inerci, lai uzvarētu maču! Kad tas notika, es biju uz soliņa šokā! Ne jau par to, ka Deivijs iecirta danku, zinu, ka viņš ir uz to spējīgs, bet gan par to, kādā manierē un vēl pie tam - 3 reizes pēc kārtas!!! Es zināju, ka spēle ir mūsu. Toms Skuja iemeta svarīgu trīspunktnieku. Valča (Valters Briedis ) un Norča (Norberts Strautiņš) iemeta svarīgus soda metienus. Valters iemeta pat tad, kad centās nomest garām, lai pretiniekiem nav iespēja izmest labu metienu pa grozu. Kopumā visi, kas šajā spēlē bija komandas sastāvā, deva savu ieguldījumu tam, lai beigās gūtu uzvaru. Un tas ir pats galvenais! Pēc uzvarētas spēles mēs vienmēr saejam aplī un vienam no mums ir jāuzdejo! Šoreiz laimīgais bija Mārcis Osis (Mr.Hook). Pie reizes gribu arī apsveikt viņu ar pirmajiem punktiem un uzvaru! 

Šo sezonu treneris ir ieviesis jaunu tradīciju - ceļojošo cepuri, kuru pēc katras spēles iepriekšējais īpašnieks nodod nākamajam spēlētājam. Cepuri var saņem par labu spēli, labu enerģiju vai kaut vai par vienu nozīmīgu epizodi. Šoreiz komandas kapteinis Edža (Edvards Reinis Mežulis), cepuri nodeva tālāk Tomam par labo spēli! Beigās es citēšu Skuju: “ Nav daudz ko teikt, malači Džeki! Bet sestdien mums ir jau nākamā spēle!”

Mums ir divas dienas, lai sagatavotos nākamajai spēlei pret Tallinas Kalev/Audentes komandu. Jāpārnes pozitīvās emocijas uz šo spēli un vienlaicīgi jāsaglabā fokuss uz mērķi.

Dalīties