Basketbola kluba “Latvijas Universitāte” spēlētāji 13.maijā viesojās Rīgas 1.speciālajā internātpamatskolā - attīstības centrā, kur interešu izglītības nodarbības ietvaros aizvadīja treniņu ar skolēniem, kopā ar viņiem izpildot dažādus basketbolu vingrinājumus, veidojot bērniem mazas stafetes, kā arī izpildot metienus no dažādām pozīcijām. Tāpat 20.maijā jau ar vecāko klašu skolēniem basketbolisti aizvadīja draudzības spēli, kuras mērķis bija sniegt pozitīvas emocijas skolēniem, nedaudz pamainot viņu ierasto sporta stundu un treniņu vidi.

Plašāku komentāru par darbu skolā, komunikāciju ar bērniem, kā arī aizvadīto treniņu un draudzības spēli ar Latvijas Universitātes basketbolistiem sniedza sporta treneris Ainārs Eidons: “Kļūt par skolotāju nebija mans bērnības sapnis, taču dzīvē viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Es īstajā laikā un vietā satiku skolotāju, kas strādā ar šādiem bērniem un mani iedvesmoja ar savu darbu. Skolotāja juta, ka es varētu strādāt šādā skolā. Tagad varu droši teikt, ka šī ir mana īstā vieta. Būt skolotājam man ir misija un aicinājums.”

“Komunikācija prasa daudz enerģiju un pacietību, lai spētu ieinteresēt, atrast pieeju katram skolēnam atbilstoši viņu vajadzībām. Kā jau minēju, šis darbs noteikti ir aicinājums un „sirds darbs”, kurā bez patiesas mīlestības un pozitīvas attieksmes nav iespējams kaut ko iemācīt un sasniegt”.

Aināram Eidonam tika jautāts par to, ko sniedz bērniem šādās nodarbības, kur bērniem atnāk atpazīstami sportisti un patrenējas kopā ar viņiem: “Šādi pasākumi izglītojamiem sniedz pavisam citas emocijas un neviltotu prieku, ko nevar nepamanīt viņu sejās.  Tā ir pamatīga emociju gamma, vēlme  sevi pierādīt un parādīt no labākās puses. Svarīgi ir arī tas, ka Latvijas Universitātes basketbolisti dalās savās pieredzēs par karjeru basketbolā, akcentējot smago darbu un ticību saviem spēkiem, kas ir svarīgas īpašības gan basketbolā, gan arī dzīvē.”

“Viens no mērķiem ir turpināt motivēt izglītojamos nodarboties ar basketbolu un mīlēt to vēl vairāk, kā līdz šim. Šie treniņi un draudzības spēle ir kā papildus motivācija turpināt iesākto un neapstāties”.

Tāpat treneris aicināja ikvienu palīdzēt bērniem, ja vien viņiem ir tāda iespēja: “galvenais vajadzētu noticēt pašiem sev un nenobīties, ka mēs tiešām spējam viens otram palīdzēt, īpaši situācijās, kad tiešām šī palīdzība ir ļoti nepieciešama”.

 

Dalīties